Atsākas sarunas par Eiropas konstitūciju

Pēc iespējas drīzāk

Pagājušās nedēļas otrajā pusē Eiropas Savienības (ES) esošo un topošo dalībvalstu pārstāvji lielā vienprātībā vienojās atsākt sarunas par Savienības konstitucionālo līgumu. Iespējams, jau otrajā Īrijas vadītajā līderu sammitā, kas gaidāms 17. jūnijā, dalībvalstis beidzot vienosies par pamatlīguma galīgo versiju. Īrijas prezidentūras pārstāvji pēc tikšanās sacīja, ka visu valstu vidū jūtama stingra apņemšanās sarunas par konstitūciju pabeigt pēc iespējas drīzāk.
Kad pagājušā gada nogalē netika panākta vienošanās par pamatlīgumu, izskanēja bažas par nopietnu krīzi ES. Tagad šādas šaubas ir zudušas, norāda Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss, sakot: “Domāju, ka izeja no strupceļa ir atrasta.” Arī Vācijas kanclers Gerhards Šrēders norāda: “Šis saiets ir patiesa veiksme..., mums ir pamats cerībām.”

Valstis piekāpjas

Pērnā gada nogalē sarunās par pamatlīguma teksta galīgo versiju lielākajā daļā jautājumu vienošanās tika panākta visai ātri. “Strīdus ābols” izrādījās jautājums par balsojuma sistēmu un balsu sadalījumu ES Padomē. Atsevišķu valstu pozīcijas bija krasi atšķirīgas un arī ilgstošu diskusiju ceļā nesamierināmas. Saskaņā ar pašreizējo sistēmu, kas noteikta 2000.gada beigās parakstītajā Nicas līgumā, Spānijai un Polijai, kur iedzīvotāju skaits ir uz pusi mazāks nekā Vācijai, katrai tiktu piešķirtas 27 balsis, kamēr Vācijai un Francijai katrai tikai par divām balsīm vairāk (29). Spānijas un Polijas premjerministri diskusijās stingri iestājās par šādas sistēmas saglabāšanu. Tai pašā laikā Francija un Vācija uzstāja uz jaunu “dubultā vairākuma” balsošanas sistēmu, kura tika ietverta Eiropas Konventa sagatavotajā līgumprojektā. “Dubultā vairākuma” sistēma paredz, ka lielākā daļa ES lēmumu jāpieņem ar vienkāršu dalībvalstu vairākumu, pārstāvot vismaz 60 procentus no Savienības iedzīvotājiem. Nesamierināmo pozīciju dēļ Starpvaldību konferences diskusijas nebija iespējams pabeigt.
Tagad situācija mainījusies. Nesen Madridē notikušie terora akti rosinājuši Spānijas valdību rast kompromisu, paziņojot, ka tā vēlas panākt vienošanos. Par iespējamo piekāpšanos paziņojusi arī Polija. Tās premjerministrs Lešeks Millers teicis: “Mēs ticam, ka kompromiss ir ne tikai nepieciešams, bet pat iespējams.”

Vai arī mēs piekāpsimies?

Pagaidām nav īsti skaidrs, vai arī Latvija gatava piekāpties kādā sev būtiskā jautājumā. Vairākas tā sauktās mazās valstis jau paziņojušas, ka ir ar mieru, lai balsstiesīgs komisārs visām valstīm būtu tikai līdz 2009. gadam, pēc tam varētu tikt ieviesta rotācijas kārtība. Komisāru “portfeļus” nosacīti varam iedalīt “vieglākos” un “smagākos” atkarībā no ietekmes sfēras nozīmīguma. Mazajām valstīm iegūt nozīmīgu sfēras pārraudzību faktiski nav nekādu cerību, šādas atziņas pauduši vairāki ES dalībvalstu politiķi. Piemēram, Zviedrija aizstāv komisāru rotēšanas principu Eiropas Komisijā, jo tikai tad iespējama situācija, ka lielās valstis rotācijas kārtībā var tikt “atbīdītas” no svarīgāko jomu iegūšanas savā pārziņā. Tādējādi pastāv iespēja mazajām valstīm iegūt “smagākus portfeļus”, aizstāvot rotējošu kārtību Komisijā, pērngada nogalē teica bijušā premjerministra padomniece ES jautājumos Elīna Melngaile.
Iepriekšējā valdība prasībā par pastāvīgu balsstiesīgu komisāru bija nelokāma, bet pašreizējā premjerministra Induļa Emša izteikumi liecina par ne tik nelokāmu pieeju. I. Emsis norādījis, ka svarīga ir stipra Eiropa un, ja novilksim joslas, kuras nedrīkstam pārkāpt, tad Eiropa būs vāja. Savukārt ārlietu ministrs Rihards Pīks vēl ceturtdienas vakarā teicis, ka pastāvīgs balsstiesīgs komisārs ir sarkanā līnija, kuru Latvija nepārkāps.

Vienošanās nebūs viegla

Lai arī visas valstis ir atvērtas dialogam un daudzas pat paziņojušas par iespējām piekāpties, joprojām tiek prognozēts, ka panākt vienošanos par galīgo konstitūcijas variantu nebūs viegli. Arī tad, ja visu dalībvalstu līderu vidū tiks panākta vienošanās par galīgo pamatlīguma tekstu, konstitūcija visās valstīs vēl būs jāratificē. Atsevišķās valstīs pat izlemts rīkot tautas nobalsošanu par visas Eiropas pamatlīgumu.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv