Vienoti pret terorismu un par ekonomisko izaugsmi

Pagājušās darba nedēļas izskaņā Briselē kārtējā Eiropas Savienības (ES) sammitā 25 esošo un topošo dalībvalstu līderi pieņēma deklarāciju par terorisma apkarošanu, kas uzsver solidaritāti un kolektīvu rīcību cīņā ar terorismu.

Vēl pirms pagājušās nedēļas sammita Eiropas valstu politiķi atzina, ka līdzšinējie centieni terorisma apkarošanā bijuši pārāk vāji un vairākas no iepriekš panāktajām vienošanām vēl aizvien nav realizētas.
Dalībvalstis atzinušas, ka nepieciešama daudz aktīvāka savstarpējā sadarbība, lai pretterorisma cīņa kļūtu efektīva, un apņēmušās aktīvi un bez kavēšanās ieviest deklarācijā ietvertos uzdevumus.
Apstiprinot vēlmi cīņu pret terorismu pacelt jaunā statusā, sammita dalībnieki vienojās par ES pretterorisma koordinatora amata izveidošanu. Šajā amatā tika apstiprināts bijušais Nīderlandes iekšlietu ministra vietnieks Gijs de Vrīss (Gij de Vries), kurš jaunajā amatā stājās jau šonedēļ – 29. martā. Uz jauno pretterorisma koordinatoru tiek liktas cerības, ka tas spēs uzlabot dalībvalstu iekšlietu un ārlietu ministru savstarpējo koordināciju un sadarbību cīņā ar terora draudiem Eiropā.
Eiropadomes locekļi apņēmušies sniegt jebkādu, arī militāru, palīdzību jebkurai dalībvalstij, ja tā tiktu pakļauta teroristu uzbrukumam. Dalībvalstis devušas arī solījumu uzlabot savstarpējo apmaiņu ar izlūkošanas informāciju.
Starp citiem terorisma apkarošanai paredzētajiem pasākumiem ir biometrisko datu izmantošana pasēs un vīzās, kopīgās aizdomās turamo personu datu bāzes un terorisma finansēšanas ierobežošana.
Arī Latvijas delegācija Ministru prezidenta Induļa Emša vadībā paudusi atbalstu jaunajām ES pretterorisma iniciatīvām.
Pagājušās nedēļas sammitā ES dalībvalstu līderi izvērtēja arī paveikto Lisabonas stratēģijas ieviešanā. Lisabonas stratēģija, ko ES dalībvalstu vadītāji apstiprināja 2000. gada martā, paredz desmit gados ES padarīt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku pasaulē, apsteidzot ASV un Japānu.
Atskatoties uz pirms četriem gadiem izvirzītajiem mērķiem, nākas secināt, ka ekonomisko reformu īstenošana ES nav veikusies tik labi, kā cerēts. Piemēram, galvenais ekonomiskās izaugsmes rādītājs – iekšzemes kopprodukta pieaugums – pēdējo gadu laikā ES vidēji bijis tikai 1,25%, kas ir zemāks nekā ASV un zemāks nekā pašā ES 90. gadu otrajā pusē. Kopējais nodarbinātības līmenis pieaudzis no 62,5% līdz 64,3%, tomēr pieauguma temps ir krietni par lēnu, lai 2010. gadā sasniegtu noteikto mērķi – 70%.
Tomēr ES valstu līderi pauduši apņēmību paātrināt ekonomisko reformu gaitu, lai līdz 2010. gadam īstenotu Lisabonā definētās reformas. 2004. gadā kā galvenās prioritātes Lisabonas stratēģijas realizācijā izvirzītas: palielināt ieguldījumu pētniecībā, izglītībā un apmācībā, nostiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un sekmēt pensionēšanās vecuma palielināšanos.

Artis Nīgals