Soli pa solim uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Aploksni nevar nepamanīt. Tā ir izteikti krāšņa, ar daudziem jo daudziem Eiropas Parlamenta un Latvijas valsts karodziņiem. Lai simbolizētu katra Latvijas vēlētāja nozīmību, vēstuli rotā valsts ģerboņa attēls

Pirmais solis uz jauno kārtību

Eiropas Parlamenta vēlēšanās šā gada 12.jūnijā Latvija piedalīsies pirmoreiz. Gatavojoties šīm vēlēšanām, valstī tiks ieviesta jauna vēlētāju reģistrācijas kārtība. Par to daudz runāts, izskanējuši solījumi un bažas, vai pagūsim un vai jaunā kārtība darbosies tikpat nevainojami kā jau 14 gadus ierastā.
Ir sperts pirmais solis uz jauno vēlētāju reģistrācijas kārtību, ko izjutīs vēlētāji. Šonedēļ līdz 3.aprīlim katra vēlētāja pastkasti vajadzētu sasniegt izteikti krāsainai aplokšņveida vēstulei, ko nosūta Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). To atverot, vēlētājs uzzinās, uz kuru vēlēšanu iecirkni tam jādodas, lai piedalītos Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Jāpiebilst, ka vēstuli saņems vien tie Latvijas Republikas pilsoņi, kuru pašreizējās dzīvesvietas adrese ir zināma Iedzīvotāju reģistram. Diemžēl tie nav visi vēlētāji. PMLP atzīst, ka apmēram 42 tūkstoši vēlētāju Iedzīvotāju reģistrā eksistē, bet faktiski nav piesaistīti noteiktai adresei. Iedzīvotāju reģistrā ir uzrādīta pēdējā pieraksta vieta, no kuras cilvēks jau ir vai nu izrakstījies, vai izrakstīts, bet citu dzīvesvietu viņš nav deklarējis. Tādēļ šie ļaudis CVK un PMLP nosūtīto vēstuli nesaņems.
CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars aicina vēlētājus šonedēļ rūpīgi pārbaudīt savas pastkastes un gaidīt izsūtīto paziņojumu. Bet uztraukties sākt, ja vēstule nav saņemta līdz 10.aprīlim.

Vēstules atpazīstamība

Lai pievērstu uzmanību un atšķirtu Eiropas Parlamenta vēlēšanu uzaicinājuma vēstuli no, piemēram, kārtējā rēķina vai reklāmas bukletiem, vēstules sūtītāji ir padomājuši par vizuālu pārsteiguma momentu.
Aploksni nepamanīt nevar. Tā ir izteikti krāšņa, ar daudziem jo daudziem Eiropas Parlamenta un Latvijas valsts karodziņiem.

Saturā – dažāda
noderīga informācija

Paziņojumu par piederību vienam noteiktam vēlēšanu iecirknim ar šo vēstuli saņems 1 351 713 vēlētāju.
Vēstules sagatavotāji ir parūpējušies arī par īpašu satura izklāstu. Tas sagatavots pēc lietišķo pētījumu aģentūras “Nikolo grupa” atsevišķiem ieteikumiem.
Lai simbolizētu katra Latvijas vēlētāja nozīmību, vēstuli rotā valsts ģerboņa attēls. Uzrunājot katru vēlētāju, tiek nosaukts vēlēšanu iecirkņa numurs, tā atrašanās vieta un kārtas numurs iecirkņa vēlētāju sarakstā. Vēstule satur arī īsu informāciju par balsošanas kārtību, iespējām mainīt vēlēšanu iecirkni un tālruņu numuri, lai noskaidrotu visu par gaidāmajām vēlēšanām un to norisi.

Mulsinoša ir neziņa,
nevis jaunā kārtība

Šādu atzinumu preses konferencē vakar sniedza lietišķo pētījumu aģentūras “Nikolo grupa” izpilddirektors un sociologs Jānis Ikstens. Pētījums veikts divās grupās, aptaujājot gados jaunus vēlētājus (kam bieži deklarētā dzīvesvieta nesakrīt ar faktisko) un pārējos. Pētījums apliecinājis, ka Latvijas 14 gadu pieredze ar izteikti brīvu vēlēšanu kārtību cilvēkos radījusi zināmu mulsumu par noteiktību, kas tagad tiks ieviesta. “Cilvēki īsti nezina, ko nozīmē vēlētāju reģistrs. Nezina, vai turpmāk vienmēr uz vēlēšanām tiks piesaistīti vienam iecirknim. Ir neskaidrība, kā notiks balsošana, vai būs iespējas nobalsot pirms 12.jūnija,” stāstīja J.Ikstens.
Lai apjaustu ieviestās izmaiņas vēlētāju reģistrācijas kārtībā, CVK sagatavojusi multfilmu videoklipus televīzijai un radioklipus. Arī informatīvais tālrunis, kas sāks darboties jau no 31.marta, sniegs atbildes uz neskaidriem jautājumiem. “Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, gatavojam atbildes uz iespējamiem jautājumiem. Mēģināsim sniegt pietiekamus skaidrojumus arī uz tādiem jautājumiem kā, piemēram, kāpēc sarakstā ir iekļauta konkrētā persona, kas kādam vēlētājam šķiet aizdomīga,” apņēmīgi skaidroja A.Cimdars.
Skaidrs ir viens – līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienai, 12.jūnijam, pastiprināti jāskaidro viss ar šo notikumu saistītais. Lai Latvijas vēlētājiem nebūtu sajūtas, ka šīs vēlēšanas ir mazāk būtiskas par Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv