• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Tiekoties ar tradicionālo konfesiju vadītājiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.03.2004., Nr. 47 https://www.vestnesis.lv/ta/id/86118

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Prasot otrreiz caurlūkot likumu "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības""

Vēl šajā numurā

25.03.2004., Nr. 47

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Tiekoties ar tradicionālo konfesiju vadītājiem

Vakar, 24. martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un deputāti tikās ar Latvijā oficiāli atzīto lielāko tradicionālo konfesiju vadītājiem.
Tikšanās laikā uzmanība pievērsta Latvijas sabiedrībai aktuāliem integrācijas jautājumiem un to risināšanas iespējām, kā arī izaicinājumiem saistībā ar Latvijas pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre akcentēja baznīcas īpašo nozīmi kopības idejas un sociālās domas veidošanā un uzsvēra tās vienotājas lomu, šobrīd Latvijā risinot ar sabiedrības integrāciju saistītus jautājumus. Saeimas frakciju pārstāvji un Latvijas tradicionālo konfesiju vadītāji apmainījās viedokļiem arī par situāciju izglītības jomā – īpaši bērnu audzināšanā, valsts un baznīcas attiecībām, norisēm integrācijas jomā, kā arī nākotnes attīstības perspektīvām.
Romas katoļu baznīcas Rīgas Metropolijas arhibīskaps metropolīts kardināls Jānis Pujats uzsvēra tolerances un audzināšanas nozīmi kā pamatu, kas neierobežo cilvēku, bet dara to stipru pret dažādām atkarībām – alkoholu, narkotikām, mantkārību un teroru, kuru izraisītājs ir naids un atriebības kāre.
Savukārt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, runājot par sabiedrības integrāciju, galveno uzmanību pievērsa nepieciešamībai izvērtēt komunistiskā režīma atstāto mantojumu – noziegumus un morāles pārinodarījumus latviešiem un citām tautām. “Līdz tam, kamēr nebūs izvērtēta vēsture un atzīts Latvijas okupācijas fakts, būs apgrūtināta sabiedrības integrācija mūsu valstī,” viņš sacīja.
Rīgas un visas Latvijas virspriesteris Nikolajs Tihomirovs uzsvēra, ka ticības vienotība veido kopības izjūtu un stabilitāti. Baznīca savās draudzēs audzina cilvēkos tādas īpašības kā iecietību, mīlestību, lojalitāti un valsts patriotismu, kas ir pamatā sabiedrības integrācijas iespējamībai. Līdz ar to vajadzētu atrisināt arī valsts un baznīcas attiecības tiesiskā līmeni, sakārtojot likumdošanu un risinot materiālās palīdzības jautājumus draudzēm, kam tas ir nepieciešams.
Pārstāvot Latvijas Baptistu draudžu savienību, Jānis Lūsis apliecināja, ka baznīca varētu būt sabiedrību vienojošais posms, balstoties uz morāles vērtību kopīgo pamatu.
Rīgas ebreju reliģisko draudzi pārstāvēja valdes priekšsēdētājs Davids Kagans.
Summējot viedokļus, Saeimas sekretārs Jānis Šmits uzsvēra, cik ļoti svarīgi ir atrisināt tiesiskās attiecības starp Latvijas valsti un tradicionālajām reliģiskajām konfesijām, kā arī veicināt regulāru šādu domu apmaiņu. Deputāts Guntars Krasts (TB/LNNK) sarunu novērtēja kā pārdomu vērtu un rosinošu un uzsvēra baznīcas lomu – veidot izpratnes un iecietības gaisotni sabiedrībā.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pateicās klātesošajiem par ieinteresētību Latvijas sabiedrības integrācijas jautājumu risināšanā un aicināja baznīcas pārstāvjus palīdzēt valstī kliedēt sasprindzinājuma gaisotni, ko rada politiskās ambīcijas un kaislības.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!