
“Izsūtīja no rezerves kulaku ģimenes”
Operatīvās grupas un to patvaļa 1949.gada 25.marta deportācijā Kad PSRS Ministru Padome 1949.gada 29.janvārī pieņēma savu pilnīgi slepeno lēmumu, ar kuru Valsts drošības ministrijai uzdeva laika posmā no 20. līdz 25.martam no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izsūtīt 29 000 ģimeņu – “kulakus ar ģimenēm, tādu bandītu, nacionālistu ģimenes, kuri atrodas nelegālā stāvoklī, nošauti bruņotās sadursmēs, notiesāto bandītu ģimenes, legalizējušos bandītus, kuri turpina naidīgu darbību, un viņu ģimenes, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimenes”, šī re-presīvā iestāde deportāciju sagatavošanā un īstenošanā bija jau uzkrājusi lielu pieredzi un labi zināja, kā tādas lietas ir jādara.Lielā steigā, galvenokārt februāra beigās un marta pirmajā pusē, tika iekārtotas izsūtāmo uzskaites lietas, apstiprināti slēdzieni par ģimeņu izsūtīšanu un sagatavoti izsūtāmo saraksti. Pa to laiku Latvijā ieradās arī PSRS Valsts drošības ministrijas iekšējā karaspēka daļas. Uz apriņķiem nosūtītie Valsts drošības ministrijas pilnvarotie izstrādāja konkrētus reģionālo deportāciju plānus, kas bija kopējā republikas plāna sastāvdaļa. Cilvēku izsūtīšanā galvenā un noteicošā loma tika ierādīta t.s. operatīvajām grupām, kuras lielā skaitā saformēja katrā apriņķī un lielākajās pilsētās. To priekšgalā atradās kāds Valsts drošības ministrijas virsnieks no Latvijas vai kādas citas republikas. Zināmu skaitu operatīvo grupu saformēja arī LPSR Iekšlietu ministrija.
Tieši šīs operatīvās grupas, vietējo aktīvistu pavadītas, kuru galvenais uzdevums bija uzskaitīt un aprakstīt aizvesto palikušo mantu, tad arī 25.martā iebruka zemnieku sētās un pilsētnieku dzīvokļos, lai saskaņā ar viņiem līdzi iedotajiem dokumentiem, sarakstos minētās ģimenes izdzītu no saviem mājokļiem, nogādātu uz t.s. iekraušanas punktiem un nodotu ešelonu priekšniekiem.
Pēc “uzdevuma izpildes” operatīvo grupu priekšnieki iesniedza ziņojumus Valsts drošības ministrijas apriņķa daļu priekšniekiem, kuri savukārt par deportācijas gaitu rakstiski ziņoja LPSR valsts drošības ministram A.Novikam.
Par to, kā izsūtīšana notikusi, kā arī par operatīvo grupu patvaļu, liecina arī turpmāk publicētie dokumenti. No tiem redzams, ka izsūtīti arī tie, kuri izsūtīšanas dokumentos nemaz nav bijuši ierakstīti. Kopējā šās patvaļas aina būs redzama tad, kad Latvijas Valsts arhīva darbinieki būs sagatavojuši datu bāzi par šo genocīda noziegumu.
LPSR Limbažu apriņķa VDM daļas priekšnieka
majora Koroļova ziņojums par Gruzdiņu ģimenes izsūtīšanu
Pilnīgi slepeni
Latvijas PSR valsts drošības ministram ģenerālmajoram biedram Novikam
Raports
Ziņoju, ka, veicot kulaka Edvarda Jāņa dēla Gruzdiņa, viņa sievas
Mildas Kārļa meitas Gruzdiņas un viņu 1938.gadā dzimušās meitas Ārijas Eduarda
meitas Gruzdiņas, kuri dzīvoja Limbažu apriņķa Stienes pagastā Kanteņos,
izsūtīšanas operāciju, pēdējās, t.i., minēto kulaku meitas Ārijas Eduarda meitas
Gruzdiņas, mājās nebija. Iztaujājot Eduardu un Mildu Gruzdiņus, uz jautājumu, kur
atrodas viņu meita Ārija, viņi atbildēja, ka viņu meita Ārija mācās un atrodas
skolā Stienes pagastā. Izdarot pārbaudi skolā, tika noskaidrots, ka Ārija Eduarda
meita Gruzdiņa patiešām ir Stienes skolas skolniece, taču sakarā ar to, ka skolotāji
bija mobilizēti izsūtāmo kulaku mantas aprakstīšanai, neviens no skolotājiem skolā
neatradās, bērni, tajā skaitā Ārija Eduarda meita Gruzdiņa, izklīda pa mājām.
Sakarā ar to, ka A.E.Gruzdiņas skolā nebija, Eduards Gruzdiņš un Milda Gruzdiņa tika
pakļauti papildu iztaujāšanai. Uz jautājumu, kur viņi noslēpuši savu meitu Āriju,
Eduards un Milda Gruzdiņi atbildēja, ka viņa ir skolā un tūdaļ pat paziņoja, ka
viņi – Ārijas tēvs un māte – negrib ņemt viņu līdzi, ka viņa ir vēl maza, ka
viņai jāmācās savā dzimtajā valodā.
Eduards Jāņa dēls Gruzdiņš un Milda Kārļa meita Gruzdiņa neatzinās, kur viņi ir
paslēpuši savu meitu Āriju.
Sakarā ar augstāk teikto, Ārija Eduarda meita Gruzdiņa nav izņemta izsūtīšanai uz
specnometinājumu.
Limbažu apriņķa VDM daļas priekšnieks
majors Koroļovs
LVA, 1894.f., 1.apr., 12424.l., 7., 7.a.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
Jēkabpils apriņķa VDM daļas priekšnieka
majora Sokolova ziņojums par A.Brieža ģimenes izsūtīšanu
1949.gada 31.martā Pilnīgi slepeni
Latv. PSR valsts drošības ministram ģenerālmajoram biedram Novikam Rīgā
Raports
1949.gada martā mēs noformējām uzskaites lietu Nr.11041 par kulaka
Alberta Viļa dēla Brieža, dzimuša 1904.gadā, ģimeni, kurš dzīvo Latv. PSR
Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā Čuksteļos.
Viņa saimniecību Jēkabpils apriņķa komiteja par valsts sagādes neizpildīšanu un
nodokļu nenomaksāšanu izpārdeva, bet pašu kulaku A.V.Briedi kopā ar ģimeni ar
apriņķa izpildu komitejas lēmumu izsūtīja uz Jēkabpils apriņķa Seces pagastu.
Ar Latv. PSR [VDM] 2 N daļas priekšnieka rīkojumu uzskaites lieta Nr.11041 par kulaku
Albertu Viļa dēlu Briedi tika izslēgta no veicamo pasākumu saraksta, bet pati
uzskaites lieta nosūtīta uz LPSR VDM 2 N daļu.
Par to tika paziņots operatīvajam pilnvarotajam jaunākajam leitnantam Gorbunovam, kurš
apkalpo Sēlpils pagastu. Taču Latv. PSR VDM Jēkabpils apriņķa daļas pilnvarotais
jaunākais leitnants Mekšs, kurš agrāk noformēja lietu par kulaka Brieža ģimeni,
viņu atrada Jēkabpils apriņķa Seces pagasta Staltmaņu mājās un, tā kā viņam
nebija izsūtīšanas plāna, bez daļas vadības ziņas izņēma ģimenes galvu Albertu
Viļa dēlu Briedi un izsūtīja uz Padomju Savienības attāliem apgabaliem. Pārējie
Alberta Viļa dēla Brieža ģimenes locekļi netika izņemti un izsūtīti, jo prata
noslēpties.
Par Brieža izsūtīšanu VDM apriņķa daļai kļuva zināms tikai 1949.gada 29.martā.
Latv. PSR VDM apriņķa daļas priekšnieks
majors Sokolovs
LVA, 1894.f., 1.apr., 7778.l., 10.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
Operatīvās grupas Nr.14 priekšnieka
kapteiņa Briļeva ziņojums par Alberta Veigura ģimenes izsūtīšanu
Daugavpils VDM pilsētas daļas priekšniekam majoram biedram Moisejevam
Raports
Ziņoju, ka 1949.gada 25.martā es izņēmu izsūtīšanai paredzēto
kulaka Alberta Jura dēla Veigura, dzimuša 1904.gadā, ģimeni, kura dzīvoja Daugavpils
apriņķa Līvānu pagasta Mālnieku sādžā. Tā sastāvēja no 9 cilvēkiem: kulaka
A.J.Veigura, viņa māsas Teklas Jura meitas Veigures, dz. 1890.g., viņa brāļa Andreja
Jura dēla Veigura, dz. 1895.g., brāļa sievas – Genovefas Jāņa meitas Veigures,
dz.1920.g., otra brāļa sievas Antonijas Aloiza meitas Veigures, dz.1910.g., brāļa
dēla Paula Ignata dēla Veigura, dz.1938.g., brāļa meitas Marijas Ignata meitas
Veigures, dz.1939.g., brāļa meitas Irinas Ignata meitas Veigures, dz. 1944.g., brāļa
meitas Regīnas Ignata meitas Veigures, dz. 1945.g., kura dzīvoja vienā ģimenē ar
izsūtīšanai paredzēto. Tā kā pēdējie 7 cilvēki izsūtāmo sarakstā nebija
iekļauti, es uz Latv. PSR valsts drošības ministra vārda uzrakstīju īpašu raportu
par viņu izsūtīšanas apstiprināšanu. A.J.Veigura brālis – Ignats Jura dēls
Veigurs izņemts netika, jo nebija mājās.
Tādējādi ir izņemti – vīrieši – 2; sievietes – 3; bērni – 4.
Daugavpils VDM pilsētas daļas 14.operatīvās
grupas Nr.14 priekšnieks kapteinis Briļevs
LVA, 1894f., 1.apr., 7659.l., 10.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
LPSR Alūksnes apriņķa VDM daļas priekšnieka
vecākā leitnanta Galkina ziņojums par E.Kalekaura ģimenes izsūtīšanu
Latvijas PSR valsts drošības ministram ģenerālmajoram biedram Novikam
Raports
Līdz ar šo ziņoju, ka Edgara Pētera dēla Kalekaura ģimenes
izņemšanas un izsūtīšanas aiz Latvijas PSR robežām momentā paša ģimenes galvas
mājās nebija, tādēļ aptaujas lapā kā ģimenes galva tika norādīts uzskaites
lietā Nr.2495 esošais viņa tēvs Pēteris Jēkaba dēls Kalekaurs un pārējie Edgara
Pētera dēla Kalekaura ģimenes locekļi, kuri skaitījās šajā pašā uzskaites
lietā.
Pēc Edgara Pētera dēla Kalekaura ģimenes izņemšanas savākšanas punktā ieradās
pats šīs ģimenes galva Edgars Pētera dēls Kalekaurs, kurš šā iemesla dēļ
aptaujas lapā tika ierakstīts papildus, kā pēdējais pēc kārtas no izsūtāmo
ģimenes locekļiem.
Bez tam izņemtā Edgara Pētera dēla Kalekaura meita Dzintra, dzimusi 1947.gadā, kura
agrāk [sarakstā] nebija iekļauta.
Latvijas PSR VDM apriņķa daļas priekšnieks
vecākais leitnants Galkins
LVA, 1984.f., 1.apr., 768.l., 14.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
LPSR Limbažu apriņķa VDM daļas priekšnieka
majora Koroļova ziņojums par Neivalda ģimenes izsūtīšanu
Latvijas PSR valsts drošības ministram ģenerālmajoram biedram Novikam Rīgā
Raports
Saskaņā ar Latvijas PSR Ministru Padomes un VDM lēmumu 1949.gada
25/III operatīvās grupas Nr.108 vecākais operatīvais pilnvarotais majors Semeņins
izsūtīja no rezerves kulaka Augusta Pētera dēla Neivalda, dzimuša 1894.g., dzimuša
un dzīvojuša Latv. PSR Limbažu apriņķa Viļķenes pagasta Lejasstabeņu mājās,
ģimeni.
Pēc saraksta ģimene skaitījās 5 cilvēku sastāvā: divi vīrieši, divas sievietes un
meita. Pie izsūtīšanas izrādījās, ka ģimene sastāv no 7 cilvēkiem.
Nebija ierakstīti divi bērni: Vaira Ivana meita Bērziņa, dz.1938.g., Agris Ivana dēls
Bērziņš, dz.1939.g. – radinieku bāreņi, kuri atradās ģimenes galvas
audzināšanā. Es viņus iekļāvu aptaujas lapā un pakļāvu izsūtīšanai.
Bez tam sarakstā skaitījās māsas meita Minna Eduarda meita Auniņa, dz. 1943.gadā,
patiesībā viņa ir dzimusi 1913.gadā.
Limbažu apriņķa VDM daļas priekšnieks majors Koroļovs
LVA, 1894.f., 1.apr., 10223.l., 5.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
Pavisam 1949.gada 25.martā no Latvijas tika izsūtītas vairāk nekā 13 000 ģimenes un
gandrīz par visām tika sastādīti šādi ziņojumi. Tie, tāpat kā citi ar
deportāciju saistītie dokumenti, atklāj gan katras izsūtītās ģimenes traģēdiju,
gan arī operatīvo grupu patvaļu.
Jānis Riekstiņš,
Latvijas Valsts arhīva vecākais referents
Kad melnais darbs bija galā, izpildītāji ziņoja ģenerālim, bet represētāju pūliņus par sekmīgiem īpaši stingri slepenā lēmumā atzina Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas centrālā komiteja un tās sekretārs