Rīt, 24.martā, apgāds “Jumava” un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs aicina uz fotoalbuma “Latvija staļinisma varā. Hroniku kadri 1945.-1955.” prezentāciju Valsts arhīvu ģenerāldirekcijā.
Par albumu un tajā iekļautajiem materiāliem, kā arī staļinisma lomu Latvijas vēsturē stāstīs Valsts arhīvu ģenerāldirektors Valdis Štāls, vēstures zinātņu doktors Aivars Stranga, Valsts prezidentes padomnieks Antonijs Zunda un kinorežisors Uldis Brauns.
“Latvija staļinisma varā. Hroniku kadri 1945.-1955.” ir projekta “Saglabāt sudrabā” otrā grāmata. Pirmais sērijas albums “Latvija Otrā pasaules kara laikā” klajā nāca 1999.gadā.
Jaunajā izdevumā apkopoti unikāli Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva dokumenti par nozīmīgu un traģisku posmu Latvijas vēsturē – laiku pēc kara beigām līdz 1955.gadam. Attēlos redzamo papildina izraksti no staļinisma perioda preses un kinohroniku materiāliem, kā arī vēsturnieces Ilgas Kreituses komentārs par Staļina laiku Latvijā latviešu un angļu valodā.
Albumam izraudzītie kinohroniku kadri stāsta par notikumiem, kurus vēl šodien ģimenes Latvijā atceras ar šausmām – 1949.gada izsūtīšanu un nacionālo partizāņu izmisīgajām cīņām par toreiz jau gluži utopisko brīvās Latvijas ideju, nabadzību, stingru uzraudzību, varas liekulīgo pompozitāti un aicinājumiem ziedot it visu “dižā vadoņa” ideju realizācijai.
Šis gadu desmits Latvijas iedzīvotājiem nenoliedzami bija pretrunīgs laiks – miers pēc smagā un cilvēku dzīvības nesaudzējošā kara, kam parasti būtu jāmodina cerības par skaistu un saulainu nākotni, un vienlaikus – komunistiskā režīma uzspiestā sistēma, kuras izpratne par cilvēka vērtību, normālām cilvēka tiesībām, humānismu būtiski atšķīrās no ierastās, civilizētai sabiedrībai saprotamās. Karš bija beidzies frontē, bet tas vēl turpinājās, un bija vēl kritušie, bez vēsts pazudušie, bija katram savi savējie un pretinieki, grāmatas priekšvārdā skaidro Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktore un grāmatas prezentācijas vadītāja Inta Kaņepāja.
Grāmatā mēģināts atspoguļot ne tikai labi zināmus vēstures notikumus, bet arī cilvēku ikdienas izjūtas, piedzīvotos priecīgos un skumjos brīžus, kas risinājās neatkarīgi no staļinisma liekulīgajiem un absurdajiem lozungiem vai kompartijas direktīvām un nostādnēm.