Mūžs aiz noklusējuma un aizmirstības žoga

Par kādu dižu zemgalieti, kura sirds dega Latvijai

	J.Bisenieks tūristu grupā Parīzē uz Eifeļa torņa 1912. gadā
Jānis Bisenieks

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) kopsapulcē 2004.gada 23.janvārī Jelgavā akadēmijas loceklis Sigizmunds Timšāns ziņoja par 2003.gada pētījumu: “Korporācijas “Selonija” locekļu devums Latvijas lauksaimniecības zinātnē un tās vēstures apzināšanā”. Saskaņā ar akadēmijas un korporācijas 2002. gadā noslēgto līgumu pētījumā bija “jāietver nozīmīgāko dokumentu un publikāciju kopijas”.

Dažādu ideoloģisku varu ietekmē daudzu saimniecisko norišu pētniecība 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta pirmajā pusē vairāk nekā 50 gadus bija nolemta gandrīz pilnīgai aizmirstībai. Mūžībā aizgājušo zinātnieku un sabiedrisko darbinieku piemiņu uzturēja tikai Latvijā palikušie daži studiju biedri un zinātnieku ģimenes ar draugiem. Tiesa, par šo periodu regulāri vairākos izdevumos tika atgādināts trimdā. Taču šie pētījumi Latvijā lielākoties nebija pieejami.
Tika noklusēta arī Vircavas pagastā dzimušā agronoma un sabiedriskā darbinieka Jāņa Bisenieka (1864 – 1923) darbība.
Ar neplānotu plašu apceri par nepieciešamību pētīt Jāņa Bisenieka devumu Latvijai 1989. gada 18. septembrī uzstājās profesors Jānis Āboliņš. Tas notika profesora Arvīda Lepika simtgades sarīkojumā Latvijas Universitātē. “Selonijas” atsaucība sekmēja J.Bisenieka garīgā mantojuma atdošanu tautai un Eiropai. Šīs personības daudzveidīgā darbība vēl arvien grūti izvērtējama, jo Pirmais pasaules karš, revolūcija Krievijā, Pētera Stučkas valdības 5 mēnešu valdīšanas periods lielā mērā iznīcināja izcilos J.Bisenieka sasniegumus un viņa arhīvus. Tādēļ galvenie avoti viņa darbības izpētē ir korporācijas “Selonija” sagatavotās publikācijas un agronoma laikabiedru raksti presē un kalendāros.

Pētot pagātni tagadnes izpratnei

Daži Jāņa Bisenieka devumi: Banku un krājaizdevu sabiedrību veidošana, ap 10 dažādu biedrību dibināšana vai dalība tajās; pirmo lauksaimniecības izglītības kursu un skolu dibināšana; vērienīgo izstāžu rīkošana Jelgavā un dalība tajās Rīgā; plaša lauksaimniecības mašīnu tirgus izveide Jelgavā, vēlāk visā Latvijas teritorijā un pat ārpus tās; plašākā pirmo lauksaimniecības zinātnisko rakstu izdošana 27 gadu garumā (līdz mūža beigām); žurnāla “Zemkopis” un kalendāru izdošana (nereti to uzturēšanai Jānis Bisenieks ieguldīja savus līdzekļus); darbība

J.Bisenieka 1912.–1913.gadā celtais Latviešu lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības elevators Rīgā

kultūras norisēs un to atbalsts ar finansējumu; dažādu biedrību darbības sekmēšana, piemēram, biškopībā; lauksaimniecības atziņu popularizēšanā un kultūras darba veicināšanā Latgalē sadarbībā ar savu draugu no studiju laikiem teoloģijas maģistru Franci Trasūnu; sadarbība ar sporta biedrībām, it īpaši velosipēdistu sacensību rīkošanā Kurzemē.
Daudzpusīgo agronomu un sabiedrisko darbinieku interesēja ne tikai tagadne un Latvijas nākotne, viņš dedzīgi iesaistījās pagātnes pētīšanā, būdams pārliecināts, ka tās pazīšana ļauj labāk izprast tagadni un spēj dot ierosinājumus nākotnei. Tādēļ Jānis Bisenieks piedalījās Latviešu senatnes pētītāju biedrības dibināšanā un rosīgi tajā darbojās. Lai pavērtu ceļu saviem plašajiem mērķiem, viņš 1906.gadā nodibināja Latviešu lauksaimnieku ekonomisko sabiedrību. Laikabiedri, vērtējot tās dibināšanu, atzīmē J.Bisenieka darbības plašumu un lielo vērienu. Veidojot sabiedrību, tās dibinātājs esot atradis taku, pa kuru ejot nokļūt tādos augstumos, kādus var aizsniegt tikai sevišķi spējīgi darbinieki. Tā J.Bisenieks kļuva par lielu vispārības un tautā pazīstamu darbinieku.
Latviešu lauksaimniecības ekonomiskā sabiedrība apvienoja lielākos lauksaimniekus un lauku kooperatīvus. Līdzās šim plašajam pasākumam rosīgais agronoms turpināja tālāko dibināšanas darbību: Latvijas lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības un B.Dīriķa un biedru spiestuve, sabiedrība “Cements”, Rīgas būvju un immobiliju iegūšanas sabiedrība, Latviešu savstarpīgā apdrošināšanas biedrība (ar dzīvības apdrošināšanas biedrību), Zemgales kredītbiedrība, Jelgavas Lauksaimniecības biedrība (no kuras izveidojās Zemgales lauksaimniecības Centrālbiedrība), Jelgavas lauksaimniecības biedrība “Konsums”, Kurzemes kuģniecības biedrība. Turklāt tas nebūt nav viss.
Kas nodrošināja visus šos pasākumus?
Jānis Bisenieks savu darbību izvērsa tikai tad, kad redzēja tiem skaidru attīstību. Viņa dibināto kooperatīvu darbību nodrošināja stiprs ekonomiskais pamats, kas ļāva tiem pastāvēt arī nelabvēlīgos apstākļos. Tehnisko attīstību un saimnieciskos pasākumus palīdzēja nodrošināt arī žurnāls “Zemkopis”, kuru viņš vadīja trīsdesmit gadus.

Savienojot praktisko
ar ideālo

Īpaši jāatzīmē Jāņa Bisenieka “Lauksaimniecības raksti”. To 27 sējumi iznāca līdz agronoma un sabiedriskā darbinieka mūža beigām. Tas ir pirmais zinātnisko rakstu krājums lauksaimniecībā, kas gaida vēl pilnīgāku izvērtējumu. J. Bisenieka darbības pētnieki atzīmē, ka šā Zemgales dēla ideoloģijas pamats bija tīrais un īstais nacionālisms, kas nodrošinātu latvju ģēnija netraucētu attīstību savā zemē. Viņš prata savienot praktisko ar ideālo. Lūk, viņa atziņa: “Ko tas līdz, ka kāda tauta visu pasauli iemanto, bet ja dvēsele viņai pazūd.” Agronoma un sabiedriskā darbinieka ideoloģijas pamatā bija politiskais liberālisms, kas nepazina aizspriedumus pret jaunām politiski sabiedriskām un saimnieciskām idejām. Jānis Bisenieks visu pārbaudīja un izvēlējās mūsu apstākļiem derīgo. Viņš vadījās tikai no valstiskām idejām, neiesaistoties šauru šķiru interesēs. Par to var spriest no agronoma vadītajiem preses izdevumiem. Viņš centās panākt visu ļaužu šķiru un saimniecisko grupu saskaņotu kopdarbību viņam tik mīļās Latvijas plauksmes labā.
Cik grūti salīdzināt mūsdienu Latvijas bagāto pilsoņu darbību ar Jāņa Bisenieka atstāto garīgo mantojumu. Šo īso ieskatu ieskicējot, izmantots Gotarda Krūmiņa sakopojumā 1924.gadā izdotais īss dzīves apraksts un biogrāfijas materiāli “Agronoms Janis Bisseneeks”. Tas ir Latviešu lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības izdevums.
Šā kopīgā LLMZA un “Selonijas” pētījuma publiskošana radīja tūlītēju atsaucību. Latvijas Lauksaimniecības universitātes bijušais rektors Voldemārs Strīķis kopā ar Jelgavas domi, LLMZA un citām iestādēm veido Jāņa Bisenieka fondu Jelgavā. Fonda galvenā Jāņa Bisenieka balva varētu būt atzinība inovatīvam cilvēkam uzņēmējdarbībā, kultūrā, zinātnē vai pedagoģijā. Fonda statūti tuvākajā nākotnē tiks nodoti publiskai apspriešanai. Līdz šim nav veicies ar Jāņa Bisenieka ielu Jelgavā. To gan nosauca viņa vārdā, gan likvidēja. Cerams, ka tagadējais rosinājums Jāņa Bisenieka vārdā nosaukt Lielupes krastmalu gar Jelgavas pili būs paliekams. Šo darbu sekmē laikraksts “Jelgavas Ziņas”.

Baiba Rivža,

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente

Sigizmunds Timšāns,
Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas viceprezidents