kultūras norisēs un to atbalsts ar finansējumu; dažādu biedrību darbības sekmēšana, piemēram, biškopībā; lauksaimniecības atziņu popularizēšanā un kultūras darba veicināšanā Latgalē sadarbībā ar savu draugu no studiju laikiem teoloģijas maģistru Franci Trasūnu; sadarbība ar sporta biedrībām, it īpaši velosipēdistu sacensību rīkošanā Kurzemē.
Daudzpusīgo agronomu un sabiedrisko darbinieku interesēja ne tikai tagadne un Latvijas nākotne, viņš dedzīgi iesaistījās pagātnes pētīšanā, būdams pārliecināts, ka tās pazīšana ļauj labāk izprast tagadni un spēj dot ierosinājumus nākotnei. Tādēļ Jānis Bisenieks piedalījās Latviešu senatnes pētītāju biedrības dibināšanā un rosīgi tajā darbojās. Lai pavērtu ceļu saviem plašajiem mērķiem, viņš 1906.gadā nodibināja Latviešu lauksaimnieku ekonomisko sabiedrību. Laikabiedri, vērtējot tās dibināšanu, atzīmē J.Bisenieka darbības plašumu un lielo vērienu. Veidojot sabiedrību, tās dibinātājs esot atradis taku, pa kuru ejot nokļūt tādos augstumos, kādus var aizsniegt tikai sevišķi spējīgi darbinieki. Tā J.Bisenieks kļuva par lielu vispārības un tautā pazīstamu darbinieku.
Latviešu lauksaimniecības ekonomiskā sabiedrība apvienoja lielākos lauksaimniekus un lauku kooperatīvus. Līdzās šim plašajam pasākumam rosīgais agronoms turpināja tālāko dibināšanas darbību: Latvijas lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības un B.Dīriķa un biedru spiestuve, sabiedrība “Cements”, Rīgas būvju un immobiliju iegūšanas sabiedrība, Latviešu savstarpīgā apdrošināšanas biedrība (ar dzīvības apdrošināšanas biedrību), Zemgales kredītbiedrība, Jelgavas Lauksaimniecības biedrība (no kuras izveidojās Zemgales lauksaimniecības Centrālbiedrība), Jelgavas lauksaimniecības biedrība “Konsums”, Kurzemes kuģniecības biedrība. Turklāt tas nebūt nav viss.
Kas nodrošināja visus šos pasākumus?
Jānis Bisenieks savu darbību izvērsa tikai tad, kad redzēja tiem skaidru attīstību. Viņa dibināto kooperatīvu darbību nodrošināja stiprs ekonomiskais pamats, kas ļāva tiem pastāvēt arī nelabvēlīgos apstākļos. Tehnisko attīstību un saimnieciskos pasākumus palīdzēja nodrošināt arī žurnāls “Zemkopis”, kuru viņš vadīja trīsdesmit gadus.

Savienojot praktisko
ar ideālo

Īpaši jāatzīmē Jāņa Bisenieka “Lauksaimniecības raksti”. To 27 sējumi iznāca līdz agronoma un sabiedriskā darbinieka mūža beigām. Tas ir pirmais zinātnisko rakstu krājums lauksaimniecībā, kas gaida vēl pilnīgāku izvērtējumu. J. Bisenieka darbības pētnieki atzīmē, ka šā Zemgales dēla ideoloģijas pamats bija tīrais un īstais nacionālisms, kas nodrošinātu latvju ģēnija netraucētu attīstību savā zemē. Viņš prata savienot praktisko ar ideālo. Lūk, viņa atziņa: “Ko tas līdz, ka kāda tauta visu pasauli iemanto, bet ja dvēsele viņai pazūd.” Agronoma un sabiedriskā darbinieka ideoloģijas pamatā bija politiskais liberālisms, kas nepazina aizspriedumus pret jaunām politiski sabiedriskām un saimnieciskām idejām. Jānis Bisenieks visu pārbaudīja un izvēlējās mūsu apstākļiem derīgo. Viņš vadījās tikai no valstiskām idejām, neiesaistoties šauru šķiru interesēs. Par to var spriest no agronoma vadītajiem preses izdevumiem. Viņš centās panākt visu ļaužu šķiru un saimniecisko grupu saskaņotu kopdarbību viņam tik mīļās Latvijas plauksmes labā.
Cik grūti salīdzināt mūsdienu Latvijas bagāto pilsoņu darbību ar Jāņa Bisenieka atstāto garīgo mantojumu. Šo īso ieskatu ieskicējot, izmantots Gotarda Krūmiņa sakopojumā 1924.gadā izdotais īss dzīves apraksts un biogrāfijas materiāli “Agronoms Janis Bisseneeks”. Tas ir Latviešu lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības izdevums.
Šā kopīgā LLMZA un “Selonijas” pētījuma publiskošana radīja tūlītēju atsaucību. Latvijas Lauksaimniecības universitātes bijušais rektors Voldemārs Strīķis kopā ar Jelgavas domi, LLMZA un citām iestādēm veido Jāņa Bisenieka fondu Jelgavā. Fonda galvenā Jāņa Bisenieka balva varētu būt atzinība inovatīvam cilvēkam uzņēmējdarbībā, kultūrā, zinātnē vai pedagoģijā. Fonda statūti tuvākajā nākotnē tiks nodoti publiskai apspriešanai. Līdz šim nav veicies ar Jāņa Bisenieka ielu Jelgavā. To gan nosauca viņa vārdā, gan likvidēja. Cerams, ka tagadējais rosinājums Jāņa Bisenieka vārdā nosaukt Lielupes krastmalu gar Jelgavas pili būs paliekams. Šo darbu sekmē laikraksts “Jelgavas Ziņas”.

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente