Personu brīvas pārvietošanās iespēja aizvien tuvāka

Latvijas pilsoņiem ar savu parasto pasi bez papildu formalitātēm ir pasaules plašapceļošanas iespēja. Latvijas robeža līdzīgā veidā ir atvērta daudzu valstu pilsoņiem. Tas nebūt nenozīmē, ka ir atcelta pasu kontrole, ka robežsargus māc bezdarbs. Nē, pasu pārbaude paredzētā kārtībā tiek īstenota. Palīdz datori. Nevēlamām personām robeža slēgta. Modrība sekmē novērst nelegālu imigrāciju.

Neatgriežamā pagātne

Latvijas austrumu robeža kļūst par Eiropas Savienības un Šengenas zonas ārējo robežu. Tas uzliek lielu atbildību Latvijai un pārējām kandidātvalstīm, kas atrodas līdzīgā situācijā. Šai robežai jākļūst patiešām drošai pret nelegāliem imigrantiem, krimināliem elementiem. Automašīnas pārbaude Aizgāršas robežpārejas kompleksā Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Dzelzs aizkars. Okupētās Latvijas iedzīvotājiem tas bija ne tikai brīvības apspiešanas simbols, bet arī sūrā ikdiena. Gribi apciemot tuvos radus citā valstī, doties ārzemju tūrisma braucienā? Tas kategoriski nebija liegts, ja tikai spēsi izlauzties caur politiskiem, birokrātiskiem un pseidodrošības džungļiem. Visupirms bija jāsaņem pozitīvs raksturojums – politisko uzticību un morālo šķīstību apliecinošs dokuments, ko parakstīja dzimtā uzņēmuma (iestādes), arodbiedrības un partijas organizācijas vadītāji. Tālāk vajadzēja doties uz komunistiskās partijas rajona komiteju. Tur īpaša komisija ārzemju brauciena tīkotāju tirdīja ar visdažādākajiem jautājumiem, pārbaudot, vai pēdējais ir pietiekami politiski nobriedis, lai šķērsotu valsts robežu. Pretendentus uz tūrisma braucienu vēl izskatīja arodbiedrību komisija. Ja visas šīs kontroles beidzās pozitīvi, tad dokumenti ceļoja uz Iekšlietu ministriju. Pie darba ķērās eksperti, pārbaudot garo jo garo anketu un lemjot, izsniegt vai neizsniegt ārzemju pasi. Jebkurus braucienus uz brīvo pasauli aiz dzelzs aizkara pēc sabiedrībai nezināmiem kritērijiem sankcionēja vai bieži nesankcionēja Valsts drošības komiteja. Ārzemju komandējumu gadījumā vēl bija jāsaņem svētība (atļauja) no kompartijas centrālkomitejas izbraukšanas komisijas. Galīgais vārds bija attiecīgajai ministrijai (iestādei) Maskavā.
Šinī sfērā, ko stingri uzraudzīja drošības struktūras, valdīja korupcija: braucējiem bija jāatved “dāvana” ārzemju sakaru daļu vadošiem un ne visai vadošiem darbiniekiem.
Uz robežas nedraudzīgi robežsargi ar urbjošu skatu pārbaudīja ārzemju pases; muitnieki okšķerēja mantas.
Jaunā paaudze teiks, ka aprakstītais lasās kā murgu stāsts. Dievam paldies, tā ir neatgriežamā vakardiena.

Bezvīzu režīms

Pašlaik Latvijai noslēgti divpusēji līgumi ar 40 valstīm par bezvīzu režīmu pilsoņu ceļošanai. Šī vienošanās aptver visas pašreizējās un topošās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis. Rit sarunas vēl ar piecām citām valstīm. Latvijas pilsoņiem ar savu parasto pasi bez papildu formalitātēm ir pasaules plašapceļošanas iespēja. Latvijas robeža līdzīgā veidā ir atvērta daudzu valstu pilsoņiem. Tas nebūt nenozīmē, ka ir atcelta pasu kontrole, ka robežsargus māc bezdarbs. Nē, pasu pārbaude paredzētā kārtībā tiek īstenota. Palīdz datori. Nevēlamām personām robeža slēgta. Modrība sekmē novērst nelegālu imigrāciju.
Bezvīzu režīmam ir savas īpatnības.
Pirmkārt, abpusēji ierobežots uzturēšanās laiks. Tā līgumā ar Šveici uzturēšanās laiks noteikts 30 dienas pusgadā. Daudzi līgumi atļauj uzturēties 90 dienas pusgada laikā (līgumi ar gandrīz visām ES valstīm). Uzturēšanās ilgumu 90 dienas gada laikā paredz līgumi ar Zviedriju, Norvēģiju, Čehiju, Slovēniju, Horvātiju un Maltu.
Otrkārt, iebraucējiem liegts iesaistīties algotā darbā. Minēto īpatnību dēļ bezvīzu režīms principiāli atšķiras no personu brīvās pārvietošanās ES valstu kopējā telpā. Vienlaikus jāatzīmē, ka bezvīzu ceļojumi palētina un sekmē tūrismu un uzņēmējdarbību.

Personu brīvā pārvietošanās un Šengenas vienošanās

Jau dibinot Eiropas Kopējo tirgu pirms gandrīz piecdesmit gadiem, tika lemts vienībā ar brīvu preču un kapitāla plūsmu pāri dalībvalstu robežām pakāpeniski pāriet uz personu brīvu pārvietošanos. Ideja vienkārša: katram Kopējā tirgus (vēlāk Eiropas Savienības) valsts pilsonim ir tiesība brīvi ceļot, dzīvot un strādāt visā šīs apvienības teritorijā. Šai cilvēku migrācijai vajadzētu mīkstināt bezdarbu, brīvāk piesaistīt nepieciešamos speciālistus, sekmēt jauniešu studijas citās valstīs, dot impulsu izvērstai uzņēmējdarbībai, tūrismam. Katrs ES dalībvalstu pilsonis vienlaikus ir Eiropas Savienības pilsonis, kas visā ES telpā var šķērsot valstu robežas bez jebkādas pases un muitas kontroles. Ieskatīšanos iebraucēju pasē veic tikai salu valstu Lielbritānijas un Īrijas dienesti.
Personu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā, sākot ar 1985.gadu, nostiprināja Šengenas vienošanās. Šā nolīguma īpatnība ir tā, ka jebkuras valsts iedzīvotājs, kas saņēmis vīzu uz vienu no valstīm, kura parakstījusi Šengenas vienošanos, bez papildu atļaujas brīvi var ceļot pa visām Šengenas zonas valstīm. Tā Latvijas nepilsonis, kas vēlas doties uz Parīzi, Francijas konsulātā Rīgā saņems vīzu uz visu Šengenas zonu, t.i., legāli var apciemot 15 Eiropas valstis.
Katras Šengenas zonas valsts policija turpina darbu savās lidostās, stacijās, ostās, tikai mainās kontroles metodes. Pastiprināti drošības pasākumi tiek īstenoti Šengenas zonas ārējās robežās. Izveidota vienota datorizēta pārbaudes sistēma, kas vērsta pret nelegāliem imigrantiem, narkobiznesa darboņiem, krimināliem elementiem. Katras valsts drošības dienestiem ir tiesības neielaist savā teritorijā minētās personas vai tās pat aizturēt. Kas attiecas uz imigrantiem, kas lūdz piešķirt tiem bēgļu statusu, darbojas visām Šengenas zonas valstīm vienota uzņemšanas atļauju izsniegšanas procedūra.

Personu brīvās pārvietošanās perspektīva Latvijai

Kamēr ritēja Latvijas iestāšanās sarunas, Eiropas Savienībā apsprieda piecus atšķirīgus personu brīvās pārvietošanās variantus. Sākotnēji viens no tiem paredzēja Latvijai un pārējām kandidātvalstīm pilnā apjomā piemērot ar iestāšanās dienu ES visus Eiropas Savienības un Šengenas vienošanās personu pārvietošanās nosacījumus. Pret to pirmām kārtām iebilda Vācija un Austrija. Šo valstu pārstāvju argumenti bija šādi: liela starpība līdzšinējo ES dalībvalstu un vairākuma dalībvalstu dzīves līmenī novedīšot pie “tautu staigāšanas” un vairošot pirmajās bezdarbu.
Jāteic, šīs bažas nav bez pamata. Jau bezvīzu režīma apstākļos iebraucēji no Latvijas nelegāli strādā Vācijā. Šī raksta autors, lasīdams lekcijas LU, manīja, ka septembra otrajā pusē klausītāju skaits sarūk. Pēc mēneša pazudušie atkal saradās. Noskaidrojās, ka studenti čakli strādājuši ābolu vākšanā Vācijā, pelnot naudiņu atlikušajam studiju gadam. Atalgojums, saprotams, bija zemāks nekā tad, ja šim darbam āboldārzu īpašnieki aicinātu Vācijas vai citu ES valstu bezdarbniekus. Zināms, ka Vācijā un Austrijā celtniecībā bez atļaujām strādā prāvs skaits Polijas būvstrādnieku. Berlīnē un Vīnē nelegāli darbojas starpnieki, kas piedāvā apkopējas no Polijas un Slovākijas, migrantus vilina iespēja strādāt legāli, saņemt dāsnāk, tikt sociāli apdrošinātiem.
Tad tika ierosināti kompromisa varianti. Diskusijas rezultātā viens no šiem variantiem ir pieņemts. Pievienošanās līgums tika papildināts ar VIII pielikumu par izņēmumiem un pārejas periodiem Latvijai, stājoties Eiropas Savienībā. Šinī plašajā pielikumā, kas aptvēra 33 jautājumu risināšanas ceļus, tika ietverta arī pakāpeniska ES normu pieņemšana un ieviešana attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos.
Kas jauns šinī jomā gaida Latviju?
Pirmkārt, valsts teritorija pēc vienošanās parakstīšanas tiek iekļauta Šengenas zonā. Šāds nosacījums ir spēkā attiecībā uz visām 10 ES kandidātvalstīm.
Otrkārt, Latvijas austrumu robeža kļūst par Eiropas Savienības un Šengenas zonas ārējo robežu. Tas uzliek lielu atbildību Latvijai un pārējām kandidātvalstīm, kas atrodas līdzīgā situācijā. Šai robežai jākļūst patiešām drošai pret nelegāliem imigrantiem, krimināliem elementiem. Pastiprināt šo robežu aizsardzību prasīs zināmu laiku. Šai sakarībā līdzšinējās ES valstis (Vācija, Austrija) aiz savām austrumu robežām veiks personas apliecību kontroli. Rodas jautājums, vai nepieciešama dokumentu pārbaude uz Latvijas–Igaunijas, Latvijas–Lietuvas, Lietuvas–Polijas robežas? Ieinteresētās valstis šo jautājumu izlems atkarībā no reāliem apstākļiem. Perspektīva ir skaidra: darbosies Šengenas zonas personu kustības nosacījumi, personu apliecinošo dokumentu kontrole paliks pagātnē.
Treškārt, zināmā pārejas periodā Latvijas pilsoņiem vēl nebūs ļauts brīvi izvēlēties darbavietu citā Eiropas Savienības valstī. Šāds ierobežojums būs spēkā tuvākajos piecos gados (līdz 2009.gadam). Vācija atrunāja sev tiesības šo periodu pagarināt vēl par diviem gadiem.
Ceturtkārt, ES vecās un jaunās valstis var slēgt speciālus līgumus par darbaspēka piesaisti konkrētās specialitātēs. Tiks izsniegtas arī individuālas atļaujas konkrētam cilvēkam pildīt darba pienākumus konkrētā darbavietā noteiktu laiku. Darbaspēka pārvietošanas ierobežojums diemžēl ir nepieciešams solis. Paies pieci, augstākais septiņi gadi, un Latvijai līdz ar pārējām jaunajām ES valstīm personu vienotā brīvās pārvietošanās Eiropas Savienības telpā kļūs par ikdienu.

Georgs Lībermanis,

LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks