Jautājumi komisāriem

Eiropas Komisijas prezidents Romāno Prodi un jaunās komisāres Sandra Kalniete, Daļa Gribauskaite un Danuta Hūbnere Foto: EPA, A.F.I.

Pēc mēneša, 13.–15. aprīlī, Eiropas Parlaments (EP) iecerējis iztaujāt jauno dalībvalstu komisāru amatu kandidātus. Pirmā 13. aprīlī tiks izvaicāta komisāra amata kandidāte no Latvijas Sandra Kalniete. Lielākā daļa jautājumu S. Kalnietei saistīti ar lauksaimniecību un zivsaimniecību – jomu, kurā viņa strādās pirmos sešus mēnešus. Mūsu komisārei būs jāatbild uz daudziem specifiskiem jautājumiem, piemēram, vai viņa būs gatava aizstāvēt pievienošanās līguma lauksaimniecības sadaļu, kā viņa vērtē Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas reformu. Tāpat tiek jautāts S. Kalnietes viedoklis, kā atjaunot zivju resursus Eiropas Saveinības (ES) ūdeņos, kādām vajadzētu būt Zivsaimniecības komitejas budžeta prioritātēm u.c. Bez specifiski profesionālajiem jautājumiem S. Kalnietei vaicās arī par viņas iepriekšējo darbu, ES nākotnes redzējumu, domām par topošo Savienības konstitūciju u.c. Lielu uzmanību Eiropas Parlaments pievērsis arī jautājumiem par topošo komisāru neatkarību no nacionālajām interesēm.
Jautājumi komisāru amatu kandidātiem uzdoti rakstveidā. Savukārt atbildes būs jāsniedz ne tikai rakstiski, bet arī mutiski, stājoties eiroparlamentāriešu priekšā.
Bez S. Kalnietes Eiropas Parlamentā tiks izvaicāti arī citu topošo dalībvalstu virzītie komisāru kandidāti. Kā zināms, Lietuva un Polija respektējusi Eiropas Komisijas prezidenta Romāno Prodi ieteikumu par sieviešu īpatsvara palielināšanu Komisijā un komisāra amatam izvirzījušas attiecīgi finanšu ministri Daļu Gribauskaiti un Eiropas lietu ministri Danutu Hūbneri. Igaunija komisāra amatam izvirzījusi bijušo premjerministru Sīmu Kallasu, Slovākija – bijušo ES iestāšanās sarunu vedēju Janu Figelu, Malta – ārlietu ministru Žo Borgu, Slovēnija – Eiropas lietu ministru Janežu Ptočniku. Savukārt no Ungārijas un Čehijas komisāra postenim virza vēstniekus ES Pēters Balašu un Pāvelu Teličku, bet no Kipras – finanšu ministrs Markos Kiprianous.
Desmit jauno komisāru pilnvaras pirmos sešus mēnešus būs ierobežotākas nekā pašreizējo dalībvalstu 20 komisāriem. Jauno valstu komisāri sākotnēji darbosies kā ēnas kādam no pašreizējiem komisāriem. Viņiem būs balsstiesības Eiropas Komisijas kolēģijā, taču nebūs savu “portfeļu” (savas individuālas atbildības sfēras). Jaunie komisāri bez “portfeļa” strādās līdz pašreizējās komisijas darbības laika beigām – šā gada novembrim. Tad tiks apstiprināts jauns Komisijas sastāvs.
Komisāru kandidātu iztaujāšana notiek, jo par Komisijas sastāva apstiprināšanu galīgais vārds sakāms Eiropas Parlamentam. Noklausīšanās tiks organizēta komisiju priekšsēdētāju sanāksmē. Katram komisāra amata kandidātam būs jāiztur 90 minūšu gara jautājumu sesija. Sākotnēji jautājumus uzdos Parlamenta politisko grupu pārstāvji, tad attiecīgās nozares parlamentārā komisija, bet noslēgumā – deputāti un novērotāji. Balsojums par katru komisāra amata kandidātu notiks Eiroparlamenta maija plenārsesijā.