Eiropas lietu birojs uzņem apgriezienus

Kādas būs Latvijas
stratēģiskās prioritātes

ELB iecerējis organizēt diskusijas, kurā aicinās iesaistīties nevalstiskās organizācijas, profesionālo speciālistu organizācijas, akadēmiķus, plašsaziņas līdzekļus un citus interesentus. “Nacionālās intereses ir ļoti svarīga lieta, lai to apspriestu maksimāli plaši,” uzsvēra S.Pavļuta-Deslandes un atzina, ka galvenais, lai šis stratēģiskais dokuments būtu izstrādāts kvalitatīvs nevis pēc iespējas ātrāk.
Kamēr dokuments vēl tiek izstrādāts, ELB vadītāja nevēlējās komentēt tā iespējamo saturu, tomēr norādīja, ka tajā tiks apkopotas prioritātes ar kurām vajadzētu strādāt īpaši, lai sekmīgāk varētu izmantot iespējas, ko sniedz valsts dalība ES. Par katru no prioritātēm dokumentā ieskicēti priekšlikumi, ko attiecīgajā jautājumā varam darīt Briselē un ko varam veikt uz vietas Latvijā, pastāstīja S.Pavļuta-Deslandes.

Eiropas lietu biroja
uzdevumi

Bez pienākuma apkopot un izvērtēt prioritātes Latvijas dalībai ES, biroja uzdevums ir arī informēt un sniegt priekšlikumus Ministru prezidentam par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas dalību ES. ELB arī sagatavo Ministru prezidentu dalībai Eiropadomes sanāksmēs, kurās vismaz četrreiz gadā tiekas ES dalībvalstu valdību un valstu vadītāji.
ELB pārrauga arī būtiskākos jautājumus saistībā ar Latvijas dalību ES. Biroja vadībā šobrīd izveidotas darba grupas, kas nodarbojas ar plaša mēroga horizontālo jautājumu risināšanu. Viena darba grupa izstrādā Latvijas prioritātes un uzdevumus ES Lisabonas stratēģijas realizācijai (Lisabonas stratēģija paredz, ka ES ekonomikai līdz 2010.gadam jākļūst par pasaulē konkurētspējīgāko). Bet otrā darba grupa spriež par ES budžeta projektu 2007. – 2013.gadam. Abās darba grupās pārstāvētas gandrīz visas nozaru ministrijas un citas iesaistītās valsts pārvaldes institūcijas.
ELB arī vada Vecāko amatpersonu sanāksmes Eiropas integrācijas jautājumos.

Steidz risināt
atlikušos mājasdarbus

Tuvojoties 1.maijam, kad Latvija kļūs par pilntiesīgu ES dalībvalsti, ELB iesaistījies atlikušo mājasdarbu risināšanā. Viens no apjomīgākajiem uzdevumiem, kas Latvijai vēl jāpaveic līdz pievienošanās brīdim, ir atlikušo likumdošanas aktu saskaņošana ar ES likumu normām. S.Pavļuta-Deslandes norādīja, ka ES tiesību pārņemšanas koordinācija un kontrole ir Tieslietu ministrijas uzdevums, tomēr, ņemot vērā saspringto laika grafiku, šo jautājumu risināšanā iesaistījies arī ELB.
Līdz 1.maijam Saeimai jāpieņem vēl vairāki desmiti likumu, bet Ministru kabinetam atlikušo noteikumu skaits ir vēl krietni lielāks. Svarīgākie no atlikušajiem likumdošanas aktiem ir tie, kuru nepieņemšanas gadījumā varētu rasties zaudējumi uzņēmējiem, un tie, kuri drīz vien varētu atsaukties uz valsti kopumā. S.Pavļuta-Deslandes sacīja, ka par ES direktīvu nepārņemšanu nacionālajā likumdošanā nevienu tūdaļ tiesā neiesūdz. Sākumā tiek nosūtīta brīdinājuma vēstule, kas valstij dod vismaz pāris mēnešu attiecīgo jautājumu sakārtošanai. Tomēr būtu jādara viss, lai atlikušie likumdošanas akti tiktu pieņemti līdz 1.maijam. Lai to paveiktu, iespējams, gan Saeimai, gan Ministru kabinetam būs nepieciešams sasaukt ne vienu vien ārkārtas sēdi.
Kā “Latvijas Vēstnesis” jau rakstījis iepriekš, ELB izveidots 2003.gada 1.decembrī, vienlaikus likvidējot Eiropas integrācijas biroju. ELB darbojas Valsts kancelejā Ministru prezidenta tiešā pakļautībā. Lai gan ELB pastāv jau kopš pagājušā gada nogales, konkurss uz ELB vadītāja un konsultantu amatiem beidzās tikai februārī. Kopš marta sākuma birojā strādā četri cilvēki. Sākot ar aprīli, darbu birojā sāks vēl divi konsultanti.