Valdība apzina atlikušos “mājasdarbus”

Jāpieņem vairāk nekā
200 likumdošanas aktu

Apjomīgākais uzdevums, kas valdībai veicams līdz 1. maijam, ir atlikušo likumdošanas aktu saskaņošana. Eiropas lietu biroja vadītāja Sanita Pavļuta-Deslandes ministrus informēja, ka likumprojekti vai likumu grozījumi, kuri būtu jāpieņem Saeimā vēl līdz 1. maijam un kuri vēl nav akceptēti Ministru kabinetā, ir vairāk nekā trīsdesmit.
Saeimas Eiropas lietu komisija jau agrāk informējusi, ka līdz 1. maijam Saeima varēs pieņemt tikai tos likumprojektus, kuri iesniegti Saeimā līdz 12. martam. Ja likumprojektiem, kuri tiks iesniegti pēc šī datuma, jāstājas spēkā 1. maijā, to pieņemšanai, visticamāk, būs nepieciešamas Saeimas ārkārtas sēdes vai arī tie būs jāpieņem valdībai Satversmes 81. panta kārtībā. Bet bez dažiem desmitiem likumu un likumu grozījumu valdībai līdz 1. maijam jāpieņem vēl krietni lielāks skaits citu normatīvo aktu (MK noteikumi u.c.). Apkopojot visu ministriju iesniegto informāciju, ELB izveidojis sarakstu, kurā atrodami gandrīz 200 (!) šādi normatīvie akti, kas jāpieņem līdz pievienošanās brīdim.
Ņemot vērā saspringto grafiku, valdībai būs grūtības izpildīt Ministru kabineta kārtības rullī paredzētās saskaņošanas procedūras. Tādēļ valdība atbalstīja ELB priekšlikumu noteikt pagaidu kārtību paātrinātai saskaņošanai tiem tiesību aktiem, kuru pieņemšana līdz 2004. gada 1. maijam ir obligāta.
Valdības sēdē ministrijām tika uzdots izvērtēt tos atlikušos tiesību aktu projektus, kuru aizkavēšanās var radīt zaudējumus kādai iedzīvotāju grupai, piemēram, uzņēmējiem, vai arī kuru tūlītēja nepieņemšana draud ar sankcijām pret Latvijas valsti. Šos tiesību aktu projektus ministrijas tika aicinātas virzīt kā prioritārus.
Vakar valdība tikai apzināja patieso stāvokli ar atlikušajiem darbiem, bet jau ar nākamo sēdi ministri plāno secīgi nozari pa nozarei sākt caurskatīt un apstiprināt nepieciešamos likumdošanas aktus.
Tomēr daļu Ministru kabineta noteikumu varēs iesniegt valdībā tikai tad, kad Saeimā būs pieņemti attiecīgi likumprojekti, līdz ar to aprīļa beigās Ministru kabinetā neizbēgami izveidosies tiesību aktu sastrēgums, secināja ELB vadītāja.

Daudz darāmā
arī citās jomās

Bez ES likumdošanas pārņemšanas Latvijai jāpabeidz arī darbs pie pārējo Eiropas Komisijas monitoringa ziņojumā minēto neizpildīto saistību izpildes. ELB sadarbībā ar Ārlietu ministriju turpinās apkopot informāciju par šo uzdevumu izpildes gaitu. Lai gan šobrīd nav būtiskas aizkavēšanās salīdzinājumā ar ministriju sastādīto grafiku, S. Pavļuta-Deslandes tomēr aicināja uzdevumu izpildei pievērst pastiprinātu uzmanību.
Līdz 1. maijam Latvijai jāpabeidz arī no Pievienošanās līguma izrietošo saistību realizēšana sakarā ar starptautisko līgumu ratifikāciju, denonsāciju un grozījumu izdarīšanu tajos. Tomēr šajā jautājumā Latvijai nevajadzētu būt īpašām problēmām.
Līdz pievienošanās brīdim Latvijai vēl visai daudz darāmā saistībā ar ES fondu finansējuma apgūšanu. Nākamās nedēļas valdības sēdē paredzēts pieņemt MK noteikumus par struktūrfondu vadību, vakar sākusies arī fondu apsaimniekošanas starpniekinstitūciju akreditācija u.c. Atlikušajā laikā valdībai jānosaka arī kārtība, kādā Latvija tiks pārstāvēta Eiropas Kopienu Tiesā. Līdz 1. maijam jābūt iztulkotiem un publicētiem visiem tieši piemērojamiem ES tiesību aktiem, bet jau tūlīt pēc 1. maija Tulkošanas un terminoloģijas centrs sāks aktīvu darbu pie Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu tulkošanas. Eiropas lietu birojs ierosināja arī veikt zināmas izmaiņas ES jautājumu koordinācijā un Latvijas nacionālo pozīciju izstrādes kārtībā.

Izmaiņas valdības sēdes
norises laikos

Jau valdības sēdes sākumā premjerministrs Indulis Emsis ministriem ierosināja turpmāk valdības sēdes sasaukt divreiz nedēļā. Bez tradicionālās sēdes otrdienās ministri pulcēsies arī ceturtdienas pēcpusdienās. Ceturtdienas sēdes tiks veltītas tikai ES jautājumu risināšanai. I. Emsis informēja, ka valdības sēdes ceturtdienās notiks pēc Saeimas plenārsēdēm, proti, pulksten trijos pēcpusdienā.
Savukārt ELB vadītāja ministriem pauda viedokli, ka, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, valdības sēžu laiku no otrdienas vislabāk būtu pārcelt uz piektdienas priekšpusdienu, jo tikai tā valdība spētu efektīvi iesaistīties nacionālo pozīciju apstiprināšanā pirms ES Ministru padomes sēdēm. Apstiprinot Latvijas pozīcijas otrdienās, tās nereti ir nepilnīgas un neatbilst jaunākajām dienaskārtības izmaiņām, jo pēdējā nepieciešamā informācija pozīcijas sagatavošanai nākamās nedēļas sanāksmēm bieži pieejama tikai ceturtdien pēcpusdienā. Par to, vai sēdes turpmāk būtu pārceļamas uz piektdienu, valdība pagaidām nelēma.

Eiropas lietu biroja konsultants

Lappusi sagatavojusi Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv