Valsts sekretāru 2004.gada 4.marta sanāksmē

Nobeigums. Sākums – “LV” Nr.36., 05.03.2004.

Veselības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumos Nr. 494 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm””.
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu. Tā kā pasažieru apkalpošana tālsatiksmes vilcienos ir viens no darbības veidiem, kur pakalpojumu sniegšana klientiem var radīt risku citu cilvēku veselībai, tiek papildināts to darbu saraksts, kurā nodarbinātajām personām ir noteiktas obligātās veselības pārbaudes.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Satiksmes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Vides ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Dabas parka “Pape” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.
Dabas parka teritorijā ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi. Dabas parka platība ir 51 777 ha.
Dabas parkā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas: dabas lieguma zona; dabas parka zona; neitrālā zona.
Dabas parka teritorijā ir aizliegts: nodarboties ar zemledus rūpniecisko zveju iekšzemes ūdeņos; nodarboties ar rūpniecisko zveju iekšzemes ūdeņos no ledus brīvajā zvejas sezonā – no 16.aprīļa līdz 19.jūlijam; veikt zemūdens medības; atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem, kā arī cirst kokus mežaudzēs, kurās valdošās koku sugas atbilst vienam no šādiem kritērijiem: vecums pārsniedz priedei – 150 gadus, eglei – 130 gadus, ozolam un bērzam – 100 gadus, osim – 85 gadus, melnalksnim, apsei un liepai – 80 gadus; sugas caurmērs 1,30 m augstumā pārsniedz priedei – 65 cm, eglei – 70 cm, ozolam – 50 cm, bērzam – 65 cm, osim – 60 cm, melnalksnim – 45 cm, apsei – 80 cm, liepai – 30 cm. Aizliegts: veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju; pārveidot kāpu reljefu, bojāt un iznīcināt kāpu dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas saistīts ar teritorijas izmantošanu atbilstoši dabas aizsardzības plānam un atbilstoši teritorijas plānojumam un detālplānojumam.
Bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi, dabas parka teritorijā ir aizliegts: novietot dzīvojamās piekabes, pagaidu un saliekamās būves ārpus šim nolūkam paredzētām, īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām; izvietot reklāmas, informatīvās zīmes un stendus, izņemot meža aizsardzības nolūkos; mainīt pazemes, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņus, izņemot gadījumus, kad tiek remontētas vai atjaunotas ūdens līmeni regulējošas būves.
Dabas lieguma zona ir izveidota, lai saglabātu piejūras augsto kāpu, Papes ezera un Nidas purva bioloģisko daudzveidību un dabiskos procesus, kas veido un uztur šīs ekosistēmas.
Papes ezerā atļauts pārvietoties ar airu laivām un iebraukt ezerā no vietējās pašvaldības noteiktām iebraukšanas vietām (laivu bāzēm), izņemot valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonām, pildot dienesta pienākumus. Vietējā pašvaldība iebraukšanas vietu (laivu bāzu) izvietojumu un skaitu pirms noteikšanas saskaņo ar reģionālo vides pārvaldi.
Vietējā pašvaldība pēc saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi saistošajos noteikumos nosaka maksimālo pieļaujamo laivu skaitu Papes ezerā.
Dabas lieguma zonā ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzības un izmantošanas noteikumu prasības, kas attiecas uz dabas liegumiem.
Dabas lieguma zonā aizliegts: pārvietoties ar vēja dēļiem; trokšņojot traucēt dabas ekosistēmas; uzturēties Papes ezerā un Nidas purvā naktī (1,5 stundas pēc saulrieta līdz 1,5 stundas pirms saullēkta), izņemot dabas parka aizsardzībai un zinātnisko pētījumu veikšanai; medīt ūdensputnus Nidas purvā; meža biotopos, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem izveidojami mikroliegumi, veikt visa veida cirtes, izņemot cirtes meža biotopu saglabāšanai atbilstoši dabas aizsardzības plānam; vākt ārstniecības un dekoratīvos augus, vākt materiālus kolekcijām, izņemot zinātniskajai pētniecībai, kas tiek veikta atbilstoši dabas aizsardzības plānam; bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi Papes ezerā dedzināt niedres, pļaut niedres, grīsli un virsūdens augus, kā arī iegūt sapropeli.
Dabas parka zona ir izveidota, lai saglabātu dabas parku atpūtai un izglītošanai, kā arī samazinātu saimnieciskās darbības ietekmi uz dabas lieguma zonu. Dabas parka zona jūrā ir izveidota, lai aizsargātu starptautiski nozīmīgas putnu migrācijas vietas, kā arī zivju nārsta vietas.
Dabas parka zonā ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzības un izmantošanas noteikumu prasības, kas attiecas uz dabas parkiem.
Neitrālā zona ir izveidota, lai veicinātu Baltijas jūras piekrastes zvejniekciemu līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, saglabājot raksturīgo kultūrvēsturisko vidi. Neitrālajā zonā nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzības un izmantošanas noteikumu prasības, kas attiecas uz dabas parkiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Satiksmes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, saskaņojumi jāsniedz līdz 15.martam.

Zemkopības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, demonstrēšanai publiskās izstādēs, suņa apmācībai, bīstama suņa turēšanai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumi, suņu reģistrācijas kārtība”.
Dzīvnieku aizsardzības likums paredz Ministru kabinetam izdod noteikumus, kas nosaka prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, demonstrēšanai publiskās izstādēs, dzīvnieku apmācībai, testēšanai, bīstama suņa turēšanai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumus.
Noteikumu projekta būtība ir noteikt kārtību, kādā Latvijas Republikā notiek mājas (istabas) dzīvnieku īpašnieku vai turētāju maiņa, tiek nodrošināta mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas labturības prasību ievērošana un kontrolēta to ievērošana.
Projektā ir paredzēts izveidot vienotu valsts suņu reģistru, kā arī kaķu, kuriem ir īpašnieks vai turētājs, atpazīšanas kārtību, kas samazinātu to klaiņošanu un nekontrolētu vairošanos, kā arī palīdzētu pazušanas gadījumā atrast dzīvnieka īpašnieku vai turētāju. Minētie pasākumi veicinātu trakumsērgas izplatības samazināšanos, kā arī vietējo pašvaldību teritorijās uzlabotos sabiedriskā kārtība.
Pārtikas un veterinārie inspektori, izmantojot savas pilnvaras, varētu pildīt normatīvajos aktos noteiktās kontroles tiesības attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību un labturības prasību ievērošanu to turēšanas un tirdzniecības vietās.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Veterinārās kontroles kārtība, ievedot Latvijā dzīvniekus no trešajām valstīm”.
Noteikumu projekta galvenais uzdevums ir nodrošināt atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanas prasībām dzīvnieku veterināro kontroli, ievedot tos Latvijā un Eiropas Savienības dalībvalstīs no trešajām valstīm. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas robeža kļūs par Eiropas Savienības ārējo robežu un uz tās būs jāveic visu to dzīvnieku kravu veterinārā kontrole, kas tiek vestas no trešajām valstīm un paredzētas ievešanai Latvijā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Līdz ar to, lai nodrošinātu vienotu Eiropas Savienības prasību ievērošanu tirdzniecībā ar dzīvniekiem un aizsargātu cilvēku un dzīvnieku veselību, nepieciešams izdot šos Ministru kabineta noteikumus.

Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Padomes direktīvu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Vides, Veselības ministrijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 10.martam.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments