Zvejniekciema atdzimšana 21.gadsimta pretrunās

Kā zināms, galavārds pašvaldības vēlētās varas atbrīvošanai pieder Saeimai. Tomēr, pirms Saeimā ir nonācis ministrijas sagatavotais likumprojekts par padomes atlaišanu, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija devās uz Lapmežciemu, lai iepazītos ar pagasta padomes viedokli, pati novērtētu dabā pieļautās nelikumības un iepazītos ar iedzīvotāju viedokli, ja šāda izdevība rastos.

Iedzīvotāju pikets
pie padomes ēkas

Saeimas deputāti Lapmežciemā, izrādās, bija gaidīti. Pie pagasta padomes ēkas iebraucējus sagaidīja paliels vietējo iedzīvotāju pulks. Turot rokās īpaši gatavotus plakātus, ļaudis labprāt iesaistījās sarunā ar Saeimas deputātiem. Dzirdētais lika noprast, ka cilvēki izsaka atbalstu vietējās pašvaldības vadībai un pārējiem deputātiem. Pagasta padome tika uzteikta par darba sparu un paveikto pagasta dzīves uzlabošanā, vides sakārtošanā un centieniem uzlabot pagasta infrastruktūru. Uz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāja Staņislava Šķestera jautājumu par pieļauto nelikumīgo būvniecību aizsargjoslu teritorijā iedzīvotāji atbildēja, ka tā ir radikāli noskaņoto zaļo ekstrēmistu rosināta akcija, kas neatbilst patiesībai Lapmežciemā.

Pirmo reizi uzklausīti
visu pušu viedokļi

Saeimas deputātu un Lapmežciema padomes kopīgā sēde notika atklāti. Zālē, kur pie darba galda vietas ieņēma deputāti, naski pulcējās arī iedzīvotāji un citi interesenti. Visas sēdvietas bija aizņemtas, un cilvēki stājās gar zāles malām. “Jūsu iedzīvotāju atsaucība ir ievērojama. Mūsu brauciena mērķis nav tiesāt Lapmežciema padomi vai šodien izlemt iespējamo pagasta deputātu atlaišanu. Mūsu mērķis ir uzklausīt jūsu viedokli par Vides ministrijas, Ekonomijas ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sniegtajiem skaidrojumiem un iepriekšminētajiem likumpārkāpumiem Lapmežciema teritoriālplānojumā un būvatļauju izsniegšanā,” sēdi atklājot, norādīja Staņislavs Šķesters.
Lapmežciema pagasta padomes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons, atbildot uz Saeimas deputātu jautājumu par pašvaldības teritoriālplānojuma izstrādi, vēsturiski izklāstīja pašvaldības pieņemtos lēmumus laikā no 1996. līdz 2003.gadam. E.Pētersons norādīja, ka izstrādātais Lapmežciema teritoriālais plānojums ir tapis 1996.gadā kā viens no pirmajiem. Tas ticis apspriests arī iedzīvotāju vidū, saņemti ierosinājumi un arī atzinīgi vārdi no valsts institūcijām. “Pieredzes mums toreiz nebija nekādas. Uzskatu, ka šā dokumenta lielākā nepilnība ir tā, ka pirmā redakcija tika apstiprināta kā galīgā redakcija.” Pagasta padome laika gaitā atbilstoši reaģējusi uz visām augstākstāvošu institūciju norādēm. Strādāts ir atbilstoši laika gaitā tapušo likuma grozījumu prasībām. Notikusi sarakste ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju par detālplāna pārstrādi. E.Pētersons norādīja, ka ministrs nav izmantojis tam dotās tiesības atcelt pašvaldības lēmumu par teritoriālplānojumu, atzīstot to kā nelikumīgu.
Kaut arī RAPLM pārstāvji ir apmeklējuši Lapmežciemu un apskates laikā konstatējuši, ka nelikumīgā būvniecība aizsargājamajā kāpu zonā turpinās, kā atzina E.Pētersons, pašvaldības pārstāvju skaidrojumus ministrijas pārstāvji nav vēlējušies uzklausīt. Atšķirīgs no RAPLM viedokļa ir arī Ģenerālprokuratūras lēmums, kas nesaskata noziedzīgas darbības pagasta padomes un tās priekšsēdētāja darbībā, kas saistīta ar teritoriālplānojumu. Pašvaldības deputāti ir gandrīz vienprātīgi, ka nav pārkāpuši savas pilnvaras un nav pieņēmuši nelikumīgus lēmumus.

Nav dūmu bez uguns

Kāda tad ir strīda būtība, ja pagasta padome norāda uz darbību likumu un to grozījumu ietvaros? Vai kārtējo reizi sabiedrībai tik nozīmīgā jautājumā kā piejūras kāpu zonas individuālā apbūve prese nav izdarījusi lāča pakalpojumu, sabiezinot krāsas?
“Lapmežciemu neatkarīgi ir apmeklējuši dažādu valsts institūciju un citu organizāciju pārstāvji. Tie apskatījuši mājas jūras krastā, izdarījuši savus secinājumus, taču pagasta padomei paskaidrojumus prasīt nav nākuši. Tā rodas savs viedoklis, kas ir vienpusējs,” stāstīja E.Pētersons un, apskatot privātīpašnieku uzceltos žogus 50 metrus no jūras, piebalsoja daži pagasta deputāti.
Aina ir divdomīga. Jā, ir žogi. Ir mājas – gan jaunbūves, gan tām līdzās jau laika zoba sagrauztas zvejnieku saimniecības. Nav šaubu, ka šī teritorija ir īpaši vērtīgs un kārots ieguvums mūsu valsts turīgākajiem iedzīvotājiem, kas par attiecīgu samaksu pašvaldības teritoriālpānojumā apbūvei atvēlētā zonā vēlas to iegūt. E.Pētersons norādīja, ka pašvaldība nav pārdevusi tai piederošas zemes platības vai privatizējusi tās par sertifikātiem, to ir darījuši šo teritoriju likumīgie mantinieki. Pašvaldība atdeva zemi to īpašniekiem un mantiniekiem. Zemes īpašnieki ir tiesīgi ar savu īpašumu rīkoties – pārdot un izmantot to atbilstoši likumu prasībām un pašvaldības lēmumiem.
Apskatot teritorijas piejūras zonā un uzklausot zemes īpašniekus, rodas divējāda taisnības sajūta. Būvniecība nav likumīga, ja atcelts pašvaldības teritoriālplānojums.
Ja kāds vēlas apgalvot, ka nav izejas pie jūras, tie ir apzināti maldi. Protams, zvejniekciemam raksturīgā teritorija, salīdzinot, kāda tā bija pirms gadiem divdesmit, ir mainījusies. Žogi liedz iespēju katram, skrienot cauri privātmājas pagalmam, nokļūt jūras krastā. Taču nokļūt tur var. Pašvaldība ir iecerējusi izvietot norādes, kas palīdzētu iebraucējam bez maldīšanās starp žogiem un privātmāju teritorijām nokļūt līdz jūras krastam.

Piejūras teritoriju
jūtīgums

Lai cik smags un jūtīgs sabiedrībā ir temats par kāpu apbūvi, redzētais Lapmežciemā un kopējā Saeimas un pagasta padomes sēdē runātais par likumdevēju darbu aizsargjoslu teritoriju un citu likumu normu uzlabošanā nav tikai tukšu salmu kulšana vien.
Runājot par kāpu apbūvi Lapmežciemā, nācās dzirdēt pavisam pretēju atzinumu, ko izteica kāds klausītājs – nav Lapmežciemā kāpu! Neviens smilšu paugurs piejūrā nav augstāks par pieciem metriem, taču pēc speciālistu atzinumiem kāpas augstums sākas no astoņiem metriem. Tas liecina, ka nepilnīga informācija tiek izmantota pretrunīgi un tādējādi ir iespējas veidot saspīlējumu sabiedrībā.
Lapmežciema deputāti norādīja uz likumu mazspēju ietekmēt turīgos būvniekus likuma normu neievērošanā, piemēram, koku izzāģēšanā. Par to pēc likuma pašvaldība ir tiesīga piespriest naudas sodu tikai līdz 50 latiem.

Secinājumi bez sekām

Staņislavs Šķesters, atvadoties no Lapmežciema pagasta padomes deputātiem, atzina, ka komisijai ir bijusi dota iespēja iepazīties ar situāciju un vērtēt dzirdēto. Tas nav iemesls domāt par šā pagasta padomes atlaišanu pat tad, ja likumprojekts par Lapmežciema pagasta padomes atlaišanu nonāks Saeimā. Tomēr likumdevējiem dzirdētie viedokļi un skatītais dabā liek aizdomāties par būvniecības pārraudzības un likumdošanas nepilnībām. “Pašvaldība strādā, cīnās, strīdās, un šis nav gadījums kā Rendā, kad Saeimai bija pamats lemt par pagasta padomes atlaišanu,” atzina S.Šķesters.
“Šobrīd es nešaubos, ka Lapmežciema pagasta padome tiek izmantota kādu savtīgu politisko vai ekonomisko mērķu īstenošanai, piesedzot to ar vides aizsardzības lozungiem. Vadot pagasta padomi, es neesmu rīkojies nelikumīgi, vien tikai pagasta attīstības interesēs,” atzina E.Pētersons. Savukārt Vides aizsardzības kluba pārstāvja Jāņa Matuļa pārmetumus pagasta deputātiem par noliegto biotopu pētniecību piejūras kāpu zonā kāds Lapmežciema iedzīvotājs pārtrauca ar retorisku jautājumu par dusmu patieso iemeslu un runātāja ieinteresētību.