Gan labota, gan nozagta vēsture

Pēc R. Kalniņas–Grīnbergas meta veidotā piemiņas plāksne; Zemgales klubs Jelgavā, pie kura atradās piemiņas plāksne O.Kalpakam. Nams tika nopostīts Otrā pasaules kara laikā Foto un reprodukcija: Māris Locs

1919. gada 5. janvārī apakšpulkvedis Oskars Kalpaks Jelgavā deva pirmo pavēli Latviešu atsevišķajam bataljonam – tas devās uz norādītajām pozīcijām pie Olaines, lai stātos ceļā sarkanarmiešu uzbrukumam. Vēsturnieku apcerēs var uziet faktu, ka tolaik bataljona komandiera pakļautībā bija 220 vīru. Pavēle iezīmēja sākumu smagam kauju ceļam, kurā tapa, veidojās un pieņēmās spēkā Latvijas armija. Kā zināms, šīs cīņu gaitas vainagojās ar Latvijas atbrīvošanu. Tiesa, pats Oskars Kalpaks, kas neilgi pirms tam bija paaugstināts par pulkvedi, to nepieredzēja, jo pirms 85 gadiem 6. martā pārpratuma dēļ gāja bojā apšaudē ar sabiedrotajiem Dzelzsdivīzijā. Tobrīd armijas virspavēlnieka rīcībā jau bija 947 vīri.
Godinot O. Kalpaka piemiņu, 1934. gada 21. novembrī Jelgavā pie bijušā Zemgales kluba Pasta ielā 34 kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis atklāja un arhibīskaps prof. Teodors Grīnbergs iesvētīja bronzas piemiņas plāksni, kas bija veidota pēc Teodora Zaļkalna meta, ar O. Kalpaka galvas bareljefu un tekstu:
“Pulkvedis Oskars Kalpaks, pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks, šai namā 1919. gada 5. janvārī deva pirmo pavēli savam bataljonam.”
Pēc padomju okupācijas 1940. gadā plāksne tika noplēsta.
1990. gadā plāksne tika atjaunota (tēlniece Rasa Grīnberga–Kalniņa) un 6. martā piestiprināta pie skolēnu jaunrades centra “Junda” ēkas, kas atrodas bijušā kluba vietā tagadējā Raiņa parkā. 1992. gadā jaunā plāksne tika nozagta.
Salīdzinot fotoattēlos abas plāksnes, jāsecina, ka O. Kalpaks katrā raugās uz savu pusi. Ir labota vēsture. Gluži kā Skolnieku rotas piemineklī Cēsīs – tur arī zēnam atjaunotajā versijā šautene ir ielikta “pareizajā” rokā, nevis tā, kā bija oriģinālā. Kaut gan var jau būt, ka reizēm vēsture jeb, pareizāk, aplami teksti tik tiešām jālabo. Nu nebija Oskars Kalpaks 1919. gada 5. janvārī vēl paaugstināts par pulkvedi! No tā, ka virspavēlnieks tiktu nosaukts par apakšpulkvedi, neciestu ne karavīra gaišā piemiņa, ne arī mazinātos cieņa pret Latvijas armiju un tās varoņiem brīvības cīņās.

Andris Sproģis, “LV”

andris.sprogis@vestnesis.lv