
Dedzot gaišumu lasītāju sirdīs
Šodien, 5.martā, Reiterna namā Rīgā kārtējā Diplomātiskā
salona sanākšanas vadmotīvs ir “Vācija – Latvija. Vēsturiskajā pieredzē
balstoties, kopīgu nākotni veidojot”. Paredzēts Vācijas vēstnieka Ekarta Herolda
priekšlasījums. Taču “Latvijas Vēstneša” lasītājiem īpaši interesants var
šķist fakts, ka svinīgi atvērs mūsu laikraksta ārpolitikas redaktora Jāņa Ūdra
grāmatu “No Berlīnes mūra līdz 38. paralēlei”. Autors saviem darbiem devis arī
žanra apzīmējumu – dokumentāli publicistisks aprakstu krājums. Izdevumu klajā
laidis apgāds “Jumava”.
Četru fotofilmu kadri kā četri ceļi iezīmē rakstītāja došanos pasaulē, lai
iepazītu četras zemes – Vāciju, Maroku, Indonēziju un Koreju. Šīm valstīm ir
dažāda vēsture, politiskā pieredze un kultūra, bet šoreiz tās vieno autora
skatījums un stāstījums, pūloties dažādajās pasaules malās apjaust un iezīmēt
kopīgo tik atšķirīgajā tautu attīstības gaitā.
Grāmatā ietvertie svešzemju apraksti tapuši, mēģinot žurnālista emocionālos un
klātuma iespaidus savīt ar vērīga pētnieka pamatīgumu. Kā tas izdevies, par to
jāspriež lasītājiem. Ar melnbaltiem fotoattēliem papildināto krājumu aizsāk
“Ievads”, bet noslēdz publicistiski autobiogrāfiska apcere “Ticība, cerība,
mīlestība”.
Uz grāmatas pēdējā vāka Jānis Ūdris vēlreiz dažās rindkopās cenšas pievērst
lasītāja domas pašam svarīgākajam:
“Jaunais gadu tūkstotis atnācis ar jauniem izaicinājumiem. Starptautiskais terorisms
būtībā jau pieteicis trešo pasaules karu, kurā islāma fundamentālisti vēršas pret
kristīgās pasaules pamatvērtībām.
Laikā, kad tumsa tīko apvīt pasauli, Dievs Latvijai sūta gaismu, un mūsu zeme
iemirdzas aizvien spožāk. Kā maza, spoža podziņa pie Eiropas vestes, pasaules
joprojām pāršujamajā, tīrāmajā un vietām pielāpāmajā uzvalkā.
Ceru, ka mana grāmata vairos gaismu lasītāju sirdīs, Latvijai Eiropā
atgriežoties.”
Andris Sproģis, “LV”