• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiroparlamenta vēlēšanās prognozē zemu aktivitāti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.03.2004., Nr. 33 https://www.vestnesis.lv/ta/id/84996

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Naudas atmazgāšana Latvijā atzīta par problēmu

Vēl šajā numurā

02.03.2004., Nr. 33

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiroparlamenta vēlēšanās prognozē zemu aktivitāti

Tikai aptuveni trešā daļa Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju gatavojas piedalīties nākamajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās šā gada jūnijā, liecina pagājušā gada nogalē veiktais sabiedriskās domas pētījums ”Eurobarometer”.

Pētījuma rezultāti rāda, ka šogad EP vēlēšanās pilnīgi noteikti gatavojas piedalīties tikai 33 procenti no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem. Lielākā daļa vēlētāju negatavojas piedalīties EP vēlēšanās.
Aptaujas dati liecina, ka tā sauktajās vecajās dalībvalstīs uz Eiroparlamenta vēlēšanām noteikti dosies vidēji 31,7 procenti vēlētāju. Vislielāko apņēmību piedalīties EP deputātu izvēlē pauduši Grieķijas, Dānijas un Zviedrijas iedzīvotāji (virs 50%). Bet vismazāko gribu vēlēt Eiroparlamenta deputātus pauž Lielbritānijas un Īrijas iedzīvotāji, tur par piedalīšanos vēlēšanās pārliecināti mazāk nekā ceturtā daļa no visiem balsstiesīgajiem.
Fakts, ka vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās būs zema, pašreizējām ES dalībvalstīm nav nekas jauns, jo arī iepriekšējās vēlēšanās iedzīvotāju aktivitāte bijusi diezgan zema un noteikti zemāka, nekā vēlot nacionālo parlamentu. Vislielākā vēlētāju aktivitāte bijusi pirmajās EP vēlēšanās 1979.gadā. Vēlēšanās piedalījās gandrīz divas trešdaļas (63%) visu balsstiesīgo. Ar katrām nākamajām vēlēšanām iedzīvotāju vēlme vēlēt EP deputātu samazinājusies. Pašreizējā EP sasaukuma deputātu ievēlēšanā piedalījās jau mazāk par pusi (49,4%) balsstiesīgo iedzīvotāju. Vislielākā aktivitāte, vēlot Eiroparlamentu, vienmēr bijusi Beļģijā (virs 90%). Bet, kā ierasts, visskeptiskākie pret EP deputātu izvēli vienmēr bijuši Lielbritānijas iedzīvotāji (vidēji ap 30%). Nevēlēšanos piedalīties EP vēlēšanās iedzīvotāji pamato galvenokārt ar neticību EP ietekmei lēmumu pieņemšanas procesā. Proti, eiropieši nesaskata saikni starp savu ikdienu un EP pieņemtajiem lēmumiem, tādēļ arī vēlme ietekmēt EP sastāvu ir visai neliela. Nereti vēlētāji norāda arī uz to, ka EP darbojas ļoti daudz deputātu no 15 dalībvalstīm un vienas valsts deputātu ietekme šādā parlamentā ir ļoti neliela.
Skepse par Eiroparlamenta lomu pašreizējās ES dalībvalstīs nav nekas jauns, bet “Eurobarometer” aptaujas dati liecina, ka arī topošajās dalībvalstīs visai nedaudz iedzīvotāju gatavojas vēlēt EP deputātus. Pilnīgi noteikti vēlēšanas apmeklēt gatavojas tikai 34,7 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju.
Latvijā pārliecību par piedalīšanos EP vēlēšanās pauduši 27 procenti aptaujāto, bet Lietuvā un Igaunijā vēlēšanas pilnīgi noteikti apmeklēs tikai attiecīgi 19% un 14% balsstiesīgo iedzīvotāju. Daudz apņēmīgāki par piedalīšanos EP deputātu izvēlē ir Maltas, Kipras, Ungārijas un Slovēnijas vēlētāji (40–50%).
Gan Latvijai, gan citām topošajām dalībvalstīm tik zema iedzīvotāju aktivitāte vēlēšanās ir ļoti neraksturīga. Bet jāņem vērā fakts, ka liela daļa aptaujāto nav spējuši sniegt konkrētu atbildi par savu līdzdalību vēlēšanās. Tas noteikti skaidrojams ar to, ka pagājušā gada nogalē, kad veikta aptauja, lielai daļai topošo dalībvalstu iedzīvotāju nebija informācijas, kas ir EP un kā tas tiks vēlēts.
Domājot par gaidāmo EP priekšvēlēšanu kampaņu, pašreizējo dalībvalstu iedzīvotāji kā svarīgākos jautājumus, par kuriem kampaņā būtu jārunā, nosaukuši nodarbinātību, pieaugošās noziedzības un imigrācijas problēmas, savukārt topošo dalībvalstu iedzīvotāji minējuši nodarbinātību un lauksaimniecību.

Artis Nīgals, “LV”

artis.nigals@vestnesis.lv

Gaidāmā vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās
(%, kas noteikti piedalīsies vēlēšanās)

Lielbritānija

23%

Īrija

24%

Austrija

26%

Portugāle  

26%

Spānija

26%

Nīderlande 

31%

Francija 

31%

Somija 

31%

Vācija 

31%

Beļģija 

32%

Itālija 

36%

Luksemburga 

45%

Zviedrija 

52%

Grieķija 

63%

Dānija 

66%

Igaunija

14%

Lietuva

19%

Čehija  

24%

Latvija 

27%

Slovākija 

32%

Polija 

37%

Slovēnija 

41%

Ungārija 

43%

Kipra 

45%

Malta 

50%

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!