Naudas atmazgāšana Latvijā atzīta par problēmu

Latvija ierindota starp galvenajām problēmvalstīm naudas atmazgāšanā, sagatavojot ASV valdības ikgadējo starptautisko narkotiku kontroles stratēģijas ziņojumu, ko vakar, 1.martā, publiskoja Vašingtonā. Tomēr naudas atmazgāšanas novērtējuma kritēriji ir saistīti ne tikai ar narkotikām saistītās naudas atmazgāšanas izmeklēšanu vien, tie aptver visus valdības realizētos paņēmienus cīņai pret naudas atmazgāšanu.
Šā lēmuma mērķis ir koncentrēt spēkus un līdzekļus cīņai pret naudas atmazgāšanas problēmu valstīs, kur tas visvairāk nepieciešams. Amerikas Savienotās Valstis pašas arī pieder pie šo valstu grupas, tāpat kā vairākas citas Eiropas valstis, ieskaitot Apvienoto Karalisti, Vāciju un Franciju. Tāpēc šis lēmums neparedz nekādas sankcijas.
Lēmums klasificēt valstis kā galvenās problēmvalstis tiek balstīts tikai uz to, cik nozīmīga apjoma krimināli iegūtie līdzekļi tiek legalizēti konkrētajā valstī, un tas noteikti nenozīmē, ka ASV ir neapmierinātas ar konkrētās valsts nostāju pret naudas atmazgāšanu.
ASV vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons uzsvēris, ka ASV valdība kopumā ir apmierināta ar Latvijas valdības sadarbību naudas atmazgāšanas izmeklēšanā: “Mūsu FIB (ASV Federālais izmeklēšanas birojs) ir lieliskas darba attiecības ar Latvijas institūcijām, kas atbildīgas par finansiālo noziegumu izmeklēšanu.” Tāpat vēstnieks uzskata, ka Latvijas banku sektora regulators – Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija – “nopietni izturas pret saviem pienākumiem cīņā pret naudas atmazgāšanu”.
Aspekti, kas liek Latviju klasificēt kā problēmvalsti, ietver lielo nerezidentu depozītu īpatsvaru Latvijas bankās, aktīvās naudas atmazgāšanas lietas, kur iesaistīta Latvija un ko pašlaik izmeklē FIB, aktīvu organizētās noziedzības tīklu esamību Latvijā un kaimiņvalstīs, nekonsekventās pret naudas atmazgāšanu vērstās procedūras dažās Latvijas bankās, kā arī nelielo naudas atmazgāšanas lietu izmeklēšanas un notiesāto skaitu.
ASV vēstniecība turpinās cieši sadarboties ar Latvijas varas iestādēm cīņā pret naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu naudas deklarēšanas kontrolei, pieņemot stingrākas prasības, ziņojot par noteikta veida naudas pārskaitījumiem, kā arī domājot par tādu likumdošanu, kas ļautu valstij konfiscēt naudas atmazgātāju līdzekļus.