
Oskara Kalpaka gars dzīvo
Latvijas novados un Nacionālajos bruņotajos spēkos atkal pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas dienas. 1919.gada marta sākumā kalpakieši sekmīgi sāka uzbrukumu visā Kurzemes frontē. Tas bija cerību vēstošs pagrieziens Brīvības cīņās, kas pāršalca visu Latviju, tāpat kā sekojošā traģiskā vēsts, ka Kalpaks 6. martākritis pie Airītēm.
Kalpaka balle Rīgas Latviešu biedrības namā iesākās ar valsts himnu un studentu “Gaudeamus”, turpinājās ar polonēzi. Priekšplānā pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda priekšsēdis brigādes ģenerālis Raimonds Graube un NBS komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots Foto: Andris Kļaviņš |
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā savienība “Pulkveža Kalpaka
bataljons”, kas dibināta 1921.gadā, blakus Kalpaka bataljona karavīru sadraudzībai
un aprūpei par galveno mērķi uzskatīja pulkveža piemiņas saglabāšanu. Lai paustu
prieku par panākumiem Brīvības cīņās, marta pirmajās dienās kalpakieši rīkoja
Kalpaka piemiņas balli.
Savās atmiņās dalās kalpakieša, Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera pulkveža
Valdemāra Malcenieka meita Biruta Krūmiņa no Lielbritānijas. Viņas tēvs Lāčplēša
Kara ordeni saņēmis par Brīvības cīņu kaujām pie Bikstiem 1919.gada 16.– 17.
martā. B.Krūmiņa vēstulē raksta: “Mums, karavīru bērniem, bija skaista bērnība,
jo daudz pieredzējām, dzīvojot blakus karavīriem Salaspilī, Ulbrokā, Daugavpils
cietoksnī, vērojot aviācijas svētkus Spilvē, starptautiskās jātnieku sacensības un
militārās parādes. Kalpaka bataljons katru gadu svinēja savus svētkus marta sākumā.
Tas iesākās ar sirsnīgu un aizkustinošu dievkalpojumu Doma baznīcā. Vakarā bija
balle Virsnieku klubā. Mana tēva tuvākie draugi gandrīz visi bija kalpakieši, kā Oto
Cielēns, Jānis Ķīselis, pulkvedis Ernests Kreišmanis, viens no ieroču un munīcijas
saņemšanas organizatoriem no tvaikoņa “Saratov”, studentu rotas kapteinis Jānis
Anšmits u.c. Arī kapteinis ( vēlāk – ģenerālis) Jānis Balodis mīlēja pavadīt
laiku savu karabiedru vidū. Viņam patika spēlēt kārtis, sevišķi preferansu.
Kalpakieši bija ļoti vienota saime. Viņi bija arī tie, kurus padomju okupācijas
pirmajā gadā vispirms meklēja, apcietināja un iznīcināja. Lai Kalpaka gars dzīvo
mūsu dienās Latvijas sargos!”
Kā saklausot šo aicinājumu, otro gadu pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds kopā ar
piecām bijušās studentu rotas korporācijām “Lettonia”, “Selonija”,
“Lettgallia”, “Talavija”, “Fraternitas Lettica” 26.februārī rīkoja
Kalpaka piemiņas dievkalpojumu Doma baznīcā un 27.februārī Kalpaka balli Rīgas
Latviešu biedrības namā. Viens no balles rīkotājiem, korporācijas “Selonija” kamiltonis
Ivo Valdovskis, pastāstīja, ka šogad Kalpaka piemiņas pasākumi būs daudz plašāki,
tiks ievērotas Latvijas laikā iedibinātās tradīcijas. Bet balle iesākās ar valsts
himnu un studentu “Gaudeamus”, turpinājās ar polonēzi. Viesu bija ap pieci simti.
Viņus uzrunāja NBS komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots un pulkveža
Oskara Kalpaka piemiņas fonda priekšsēdis brigādes ģenerālis Raimonds Graube. Tā
izvērtās par karavīru un studentu iepazīšanās un draudzības vakaru, jo izsenis
bijis tā, ka studenti un pat skolēni cēlušies no skolas sola, lai kļūtu par
karavīriem. Viņi vieni no pirmajiem atsaucās Kalpaka aicinājumam. Savukārt Kalpaka
pieminekļa fonds, kura priekšsēdis ir aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis,
rīkoja Kalpaka pieminekļa projektu konkursu 2003.gadā, un tiesības veidot pieminekli
ieguva tēlnieks Gļebs Panteļējevs un arhitekts Andris Veidemanis. Pieminekļa
izgatavošanu plānots pabeigt līdz 2005.gada 22. jūnijam – Varoņu dienai.
Andris Kļaviņš