Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Oskara Kalpaka gars dzīvo. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.03.2004., Nr. 33 https://www.vestnesis.lv/ta/id/84998

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Šodien, 2. martā

Vēl šajā numurā

02.03.2004., Nr. 33

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Oskara Kalpaka gars dzīvo

Latvijas novados un Nacionālajos bruņotajos spēkos atkal pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas dienas. 1919.gada marta sākumā kalpakieši sekmīgi sāka uzbrukumu visā Kurzemes frontē. Tas bija cerību vēstošs pagrieziens Brīvības cīņās, kas pāršalca visu Latviju, tāpat kā sekojošā traģiskā vēsts, ka Kalpaks 6. martā
kritis pie Airītēm.

KALPAKS.PNG (94010 bytes)
Kalpaka balle Rīgas Latviešu biedrības namā iesākās ar valsts himnu un studentu “Gaudeamus”, turpinājās ar polonēzi. Priekšplānā pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda priekšsēdis brigādes ģenerālis Raimonds Graube un NBS komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots
Foto: Andris Kļaviņš

Latvijas pirmās brīvvalsts laikā savienība “Pulkveža Kalpaka bataljons”, kas dibināta 1921.gadā, blakus Kalpaka bataljona karavīru sadraudzībai un aprūpei par galveno mērķi uzskatīja pulkveža piemiņas saglabāšanu. Lai paustu prieku par panākumiem Brīvības cīņās, marta pirmajās dienās kalpakieši rīkoja Kalpaka piemiņas balli.
Savās atmiņās dalās kalpakieša, Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera pulkveža Valdemāra Malcenieka meita Biruta Krūmiņa no Lielbritānijas. Viņas tēvs Lāčplēša Kara ordeni saņēmis par Brīvības cīņu kaujām pie Bikstiem 1919.gada 16.– 17. martā. B.Krūmiņa vēstulē raksta: “Mums, karavīru bērniem, bija skaista bērnība, jo daudz pieredzējām, dzīvojot blakus karavīriem Salaspilī, Ulbrokā, Daugavpils cietoksnī, vērojot aviācijas svētkus Spilvē, starptautiskās jātnieku sacensības un militārās parādes. Kalpaka bataljons katru gadu svinēja savus svētkus marta sākumā. Tas iesākās ar sirsnīgu un aizkustinošu dievkalpojumu Doma baznīcā. Vakarā bija balle Virsnieku klubā. Mana tēva tuvākie draugi gandrīz visi bija kalpakieši, kā Oto Cielēns, Jānis Ķīselis, pulkvedis Ernests Kreišmanis, viens no ieroču un munīcijas saņemšanas organizatoriem no tvaikoņa “Saratov”, studentu rotas kapteinis Jānis Anšmits u.c. Arī kapteinis ( vēlāk – ģenerālis) Jānis Balodis mīlēja pavadīt laiku savu karabiedru vidū. Viņam patika spēlēt kārtis, sevišķi preferansu. Kalpakieši bija ļoti vienota saime. Viņi bija arī tie, kurus padomju okupācijas pirmajā gadā vispirms meklēja, apcietināja un iznīcināja. Lai Kalpaka gars dzīvo mūsu dienās Latvijas sargos!”
Kā saklausot šo aicinājumu, otro gadu pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds kopā ar piecām bijušās studentu rotas korporācijām “Lettonia”, “Selonija”, “Lettgallia”, “Talavija”, “Fraternitas Lettica” 26.februārī rīkoja Kalpaka piemiņas dievkalpojumu Doma baznīcā un 27.februārī Kalpaka balli Rīgas Latviešu biedrības namā. Viens no balles rīkotājiem, korporācijas “Selonija” kamiltonis Ivo Valdovskis, pastāstīja, ka šogad Kalpaka piemiņas pasākumi būs daudz plašāki, tiks ievērotas Latvijas laikā iedibinātās tradīcijas. Bet balle iesākās ar valsts himnu un studentu “Gaudeamus”, turpinājās ar polonēzi. Viesu bija ap pieci simti. Viņus uzrunāja NBS komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots un pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda priekšsēdis brigādes ģenerālis Raimonds Graube. Tā izvērtās par karavīru un studentu iepazīšanās un draudzības vakaru, jo izsenis bijis tā, ka studenti un pat skolēni cēlušies no skolas sola, lai kļūtu par karavīriem. Viņi vieni no pirmajiem atsaucās Kalpaka aicinājumam. Savukārt Kalpaka pieminekļa fonds, kura priekšsēdis ir aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, rīkoja Kalpaka pieminekļa projektu konkursu 2003.gadā, un tiesības veidot pieminekli ieguva tēlnieks Gļebs Panteļējevs un arhitekts Andris Veidemanis. Pieminekļa izgatavošanu plānots pabeigt līdz 2005.gada 22. jūnijam – Varoņu dienai.

Andris Kļaviņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!