Ministru kabineta 2004.gada 24.februāra sēdē

Pieņemts rīkojums “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektora J.Stabiņa atcelšanu”.
Saskaņā ar Augstskolu likuma 17.panta sesto daļu pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma Ministru kabinets nolēma atcelt Juri Stabiņu no Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektora amata par šādiem normatīvo aktu pārkāpumiem: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas īstenotā profesionālā studiju programma “Biroja vadītājs – referents” ir akreditēta 2002.gada 9.janvārī, paredzot, ka programmas apgūšanai nepieciešamais studiju ilgums ir 4,3 gadi. Pretrunā augstāk minētajam 2002./2003.akadēmiskajā gadā studiju programmā “Biroja vadītājs – referents” Liepājas filiāli absolvēja 7 personas, kuras studiju programmu bija apguvušas nepilna laika studijās 2,5 gados.
Pieļaujot minēto pārkāpumu, J.Stabiņš ir pārkāpis Izglītības likuma 22.panta trešo daļu, Augstskolu likuma 10.panta pirmo daļu, 17.¹panta 1.punktu, 57.panta otro daļu un Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumu Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” 24.punktu.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas īstenotā profesionālā studiju programma “Biroja vadītājs-referents” saskaņā ar Augstskolu likuma pārejas noteikumu 15.punktu ir pielīdzināma licencētām studiju programmām. Ievērojot minēto un Augstskolu likuma 57.panta otrajā daļā noteikto studiju ilgumu, minētā programma īstenojama programmas akreditācijā norādītajā termiņā – 4,3 gados.
Pieļaujot studiju programmas apguvi 2,5 gados un nepaziņojot par to Izglītības un zinātnes ministrijai, J.Stabiņš ir pārkāpis Izglītības likuma 22.panta trešo daļu, Augstskolu likuma 10.panta pirmo daļu, 17.¹panta 1.punktu un Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra noteikumu Nr.3 “Augstākās izglītības iestādē īstenojamo studiju programmu licencēšanas kārtība” 17.punktu.
Ņemot vērā, ka studiju programmas ilgums bija patvaļīgi mainīts un programma tās mainītajā apjomā nebija ne licencēta, ne akreditēta, un ņemot vērā, ka par patvaļīgi saīsinātas programmas apguvi tika izsniegti valstiski atzīti diplomi, J.Stabiņš ir pārkāpis Izglītības likuma 22.panta trešo daļu, Augstskolu likuma 9.panta pirmo daļu, 10.panta pirmo daļu un 17.¹panta 1.punktu.
Īstenojot profesionālo studiju programmu “Jauna kvalifikācija” bez licences saņemšanas un 2003./2004. akadēmiskajā gadā nelicencētā studiju programmā imatrikulējot studējošos desmit specializācijās – “Skolotājs – logopēds”, “Sākumskolas skolotājs”, “Angļu valodas skolotājs pamatskolā”, “Pirmsskolas skolotājs”, “Matemātikas skolotājs pamatskolā”, “Latviešu valodas skolotājs pamatskolā”, “Rokdarbu un mājturības skolotājs pamatskolā”, “Sporta skolotājs pamatskolā”, “Lietišķās informātikas skolotājs” un “Vizuālās mākslas skolotājs pamatskolā”, J.Stabiņš ir pārkāpis Augstskolu likuma 10.panta pirmo daļu, 17.¹panta 1.punktu, 55.panta sesto daļu, 56.panta pirmo daļu un Izglītības likuma 22.panta trešo daļu un 25.panta otro daļu.
Ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas senāta 2003.gada 27.oktobra lēmumu Nr.19-22 ir nodibināta Vadības un ekonomikas fakultāte. Pieļaujot minētās fakultātes nodibināšanu bez pietiekama zinātniskā potenciāla (jaunizveidotās Vadības un ekonomikas fakultātes akadēmiskajā personālā nav neviena fakultātes profilam atbilstoša ekonomikas zinātņu doktora, un minēto apliecina J.Stabiņa 2004.gada 12.janvāra vēstulei Izglītības un zinātnes ministrijai Nr.2004/04 pievienotais augstskolas akadēmiskā personāla saraksts), J.Stabiņš ir pārkāpis Izglītības likuma 22.panta trešo daļu, Augstskolu likuma 10.panta pirmo daļu, 17.¹panta 1.punktu un 24.panta otro daļu.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 79.panta pirmo daļu rīkojumu var pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
Pieņemts rīkojums “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektora pienākumu izpildītāja iecelšanu”.
Saskaņā ar Augstskolu likumu Ministru kabinets nolēma iecelt profesori Daci Marku par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektora pienākumu izpildītāju.
Pēc detalizētas iepazīšanās ar 2006.gada pasaules hokeja čempionāta organizēšanas gaitu Ministru kabinets (MK) iniciējis četrpusēja līguma slēgšanu starp valsti, Latvijas Hokeja federāciju, SIA “Multihalle” un tās piesaistīto investoru, paredzot stingras drošības garantijas un sankcijas no SIA “Multihalle” attiecībā uz hokeja halles būvniecību. Valdība sagaida no SIA “Multihalle”, tās piesaistītā investora (SIA “Merks”) akcionāriem (vai to ne mazāk kā 51% akciju turētāju pārstāvjiem) un Latvijas Hokeja federācijas noformulētās pozīcijas apliecinājumu. Saskaņā ar MK lēmumu līgumā būtu jāiekļauj šādas galvenās garantijas un sankcijas:
1) gadījumā, ja multifunkcionālā halle netiek nodota ekspluatācijā līdz 2005.gada 1.septembrim, SIA “Multihalle” iemaksā Valsts kasē 575 tūkstošus LVL. Šo saistību nodrošinājumam SIA “Multihalle” paredz apgrūtināt par labu valstij multifunkcionālo halli. Alternatīvi – SIA “Multihalle” 10 kalendāro dienu laikā no četrpusējā līguma parakstīšanas brīža apņemas iesniegt Finanšu ministrijai līguma izpildes galvojumu 575 tūkstošus latu apmērā no Latvijas Republikā vai Eiropas Savienībā atzītas un licencētas kredītiestādes (vai kredītapdrošinātāja);
2) SIA “Multihalle” piesaistītais investors (SIA “Merks”) pēc līguma parakstīšanas iesniedz Finanšu ministrijai līguma izpildes galvojumu 2 miljonu latu apmērā no Latvijas Republikā vai Eiropas Savienībā atzītas un licencētas kredītiestādes (vai kredītapdrošinātāja).
Pēc līguma parakstīšanas līguma izpildi kontrolēs īpaši izveidota darba grupa ar valdības un Rīgas domes pārstāvju līdzdalību.
Ministru kabinets aicina LHF, SIA “Multihalle” un tās investoru parakstīt minēto četrpušu līgumu līdz šā gada 10. martam, ņemot vērā, ka jau marta vidū Latvijā ierodas IIHF vadītāji, lai novērtētu Latvijas gatavību čempionāta organizēšanai. Tādējādi valdība uzskata, ka šis ir pēdējais termiņš apliecināt visu pušu gatavību sadarboties čempionāta sekmīgai norisei.
Valdība uzskata, ka minētās garantijas ir samērīgas ar līdzšinējo sabiedrisko ieguldījumu (valdības finansējumu 575 tūkstošu latu apmērā, kā arī ilgtermiņa nomas tiesības uz zemes izmantošanu Rīgā) projektā. Tādējādi pasaules hokeja čempionāta iespējamība Latvijā 2006. gadā pašreiz ir atkarīga no SIA “Multihalle” , tās piesaistīto investoru, kā arī Latvijas Hokeja federācijas godprātīgas un savlaicīgas rīcības. Valdības piesaistītie eksperti arī konstatējuši, ka SIA “Multihalle” tikai nedēļu pēc pirmās MK sēdes par šo jautājumu saņēmusi arhitektūras plānošanas uzdevumu, kas ir pamats tikai projektēšanas darbu (skiču projekta) uzsākšanai. Tādējādi valstij pašai nav iespējams pārņemt hokeja halles būvniecību vai izsludināt jaunu konkursu par halles būvniecību, jo sabiedriskā iepirkuma un konkursa procedūras neļautu pabeigt hokeja halli 2006.gada pasaules čempionāta noteiktajos termiņos. MK sēdē tika konstatēts arī fakts, ka SIA “Multihalle” nav izpildījusi arī iepriekšējās finansiālās saistības pret Latvijas Hokeja federāciju, nodrošinot 2 miljonu USD drošības depozīta iemaksu LHF līdz būvniecības uzsākšanai.
MK sēdē arī nolemts aicināt pašvaldības iesniegt Valsts kancelejā indikatīvus priekšlikumus par otrās hokeja halles ar ne mazāk kā 6000 skatītāju vietām būvniecības iespējām 2006.gada pasaules hokeja čempionāta spēļu norises nodrošināšanai.
Akceptēts likumprojekts “Likums par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos”.
Likuma mērķis ir izveidot koku un apaļo kokmateriālu vienotu uzskaites kārtību darījumos visos koku un apaļo kokmateriālu aprites posmos, kā arī veicināt godīgu konkurenci un nodokļu iekasēšanu.
Likums attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kuras ieguvušas īpašumā vai tiesiskā valdījumā kokus vai apaļos kokmateriālus vai kuras veic apaļo kokmateriālu uzglabāšanu, apstrādi un pārstrādi.
Darījumos ar kokiem un apaļajiem kokmateriāliem iesaistītās personas nosaka koku un apaļo kokmateriālu apjomu un dokumentē darījumu šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Koku apjomu nosaka atbilstoši Meža valsts reģistrā norādītajiem inventarizācijas datiem vai izmantojot metodes, kas nodrošina mērīšanas precizitāti ar pieļaujamo kļūdu līdz 10 procentiem. Lai noteiktu apaļo kokmateriālu apjomu, tos uzmēra. Apaļos kokmateriālus (arī malku) uzmēra saskaņā ar apaļo kokmateriālu uzmērīšanas Latvijas nacionālo standartu. Ja kāda no darījumā iesaistītajām personām apšauba apaļo kokmateriālu uzmērījuma rezultātus, attiecīgos rezultātus var testēt apaļo kokmateriālu uzmērīšanas jomā akreditētas organizācijas. Akreditētas organizācijas slēdz profesionālās darbības riska (civiltiesiskās atbildības) apdrošināšanas līgumu. Apaļo kokmateriālu uzmērīšanā piemērojamo Latvijas nacionālo standartu, kā arī akreditācijas prasības organizācijām, kuras darbojas apaļo kokmateriālu uzmērīšanas jomā, un minimālo summu, par kādu var slēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, nosaka Ministru kabinets.

Ja kokus vai apaļos kokmateriālus izmanto personiskam patēriņam, koku un apaļo kokmateriālu apjomu nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina mērīšanas precizitāti ar pieļaujamo kļūdu līdz 10 procentiem. Par personiskajam patēriņam iegūtajiem apaļajiem kokmateriāliem meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sastāda dokumentu, kurā norāda savus personas datus, faktiski iegūto apaļo kokmateriālu apjomu, koku sugu, to ieguves vietu un izmantošanas mērķi. Minēto dokumentu var sastādīt arī pēc kontroles institūcijas pieprasījuma. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs minēto dokumentu pievieno saimnieciskās darbības pārskatam. Pārskatu iesniedz Valsts meža dienestā Meža likumā noteiktajā kārtībā.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Paredzētie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ļaus diferencēt administratīvā soda apmēru par koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtības neievērošanu atkarībā no pārkāpuma rakstura fiziskajām un juridiskajām personām, kuras ieguvušas īpašumā vai tiesiskā valdījumā augošus kokus vai apaļos kokmateriālus vai veic apaļo kokmateriālu uzglabāšanu, apstrādi vai pārstrādi.
Soda apmērs par administratīviem pārkāpumiem atkarībā no koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtības pārkāpuma rakstura ir noteikts no desmit latiem līdz pieciem tūkstošiem latu, par apaļo kokmateriālu uzglabāšanas vietās konstatētiem neuzskaitītiem vai nezināmas izcelsmes apaļajiem kokmateriāliem paredzot iespēju tos konfiscēt.

Pieņemti noteikumi “Tehniskās uzraudzības noteikumi trošu gaisa piekarceļiem ar kabīni (vagonu) pasažieriem”, kuri nosaka prasības, kādas jāievēro, organizējot un veicot darbus ar trošu gaisa piekarceļiem ar kabīni (vagonu) pasažieriem, un piekarceļu tehniskās uzraudzības kārtību.
Piekarceļš ir iekārta cilvēku pārvietošanai pa trošu gaisa ceļu. Atkarībā no konstrukcijas piekarceļus iedala šādi: piekarceļi ar pārvietošanas elementu riņķveida kustību pa noslēgtu perimetru un vienā nesošā – velkošā trosē nostiprinātiem krēsliem vai kabīnēm; piekarceļi ar pārvietošanas elementu kustību turp un atpakaļ un vienā nesošā – velkošā trosē vai divās nesošās–velkošās trosēs nostiprinātiem vagoniem.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” šo noteikumu izpildei izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.
Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu prasību izpildei.
Ekonomikas ministrija iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par kompetentu inspicēšanas institūciju pilnvarošanu, kuras veic piekarceļu tehniskās pārbaudes atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām.
Inspicēšanas institūciju pilnvaro veikt piekarceļu tehniskās pārbaudes, ja tā nodrošina šādu minimālo prasību izpildi: inspicēšanas institūcijas kompetence atbilst standartā LVS EN 45004 “Produkta inspicēšanas institūciju vispārējie kritēriji” noteiktajiem kritērijiem; inspicēšanas institūcija ir apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību.
Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, kas novērtējis inspicēšanas institūcijas kompetenci, regulāri pārbauda šo noteikumu noteikto prasību izpildi.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments