Kas ir ierēdnis? Ko nozīmē šis jēdziens, kas bieži tiek pieminēts plašsaziņas līdzekļos?
Katram reizēm nākas iegriezties valsts vai pašvaldību institūcijās, lai gūtu atbalstu kādā jautājumā. Un lielākoties domājam, ka mūs uzklausa un risinājumu rast palīdz ierēdņi.
Ierasti dažādās nejēdzībās vaino neizdarīgus un negodīgus ierēdņus, viņiem pārmet izšķērdību un savtību. Bet vai tikai tādas amatpersonas strādā Latvijā?
Diemžēl ne bez pamata tapušu stereotipu ietekmē ierēdņa darbs sabiedrībā tiek vērtēts galvenokārt ar negatīvu pieskaņu. Kālab?
Tam var atrast skaidrojumu, tiklab arī noliegumu. Jo patiesībā par ierēdni nevar kļūt katrs. Darba piedāvājumi ierēdnim izvirza augstas prasības: augstākā izglītība, valsts normatīvo aktu, šobrīd arī Eiropas Savienības (ES) normatīvo aktu un starptautisko organizāciju darbības pārzināšana, vairāku svešvalodu prasme, noteikta profesionālā pieredze un atbilstība Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām.

Kas ir ierēdnis?

Sāksim ar vienkāršāko. Apgādā “Avots” 1998.gadā izdotajā Latviešu valodas vārdnīcā jēdziens ierēdnis skaidrots šādi: algots valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas iestādes darbinieks. Bankas, pasta, muitas ierēdnis.
Tomēr ne visi šie darbinieki ir ierēdņi. Valsts iestādēs strādā gan ierēdņi, gan darbinieki, tāpat arī muitā. Turklāt Latvijas pašvaldībās, salīdzinājumā pat ar tuvējiem kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, ierēdņu vispār nav. Tur nodarbināti vienīgi pašvaldības darbinieki un amatpersonas.
Līdz ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma stāšanos spēkā Latvijā būtiski palielināts ierēdņu skaits. Tie šobrīd strādā arī iekšlietu struktūrās, valsts tautsaimniecībā, piemēram, mežu apsaimniekošanā.
Valsts administrācijas skola (VAS), kur notiek ierēdņu vispārējās un profesionālās mācības, ik gadu izsniedz sertifikātus līdz 11 tūkstošiem ierēdņu. Pēdējos gados, pamatojoties uz nepieciešamību apgūt ES lietas, kā arī atsevišķu struktūru darbiniekus (galvenokārt iekšlietu sistēmā un Valsts ieņēmumu dienesta struktūrās) likumos nosakot kā ierēdņus, VAS izglītoto ierēdņu skaits ir būtiski palielinājies.
VAS direktors Uģis Rusmanis, skaidrojot ierēdņa jēdzienu, atzīst, ka ierēdnim saskaņā ar vispārpieņemtiem rietumvalstu priekšstatiem, pirmkārt, jābūt principiāli godīgam. Otrs nosacījums – neraugoties uz politisko pārmaiņu vējiem, ierēdnim jāpilda savi pienākumi un jānodrošina nepārtraukts darbs valsts interešu labā.
“Viegli tas nav, bet tā tam arī Latvijā vajadzētu būt.” U.Rusmanis atzīst, ka redz apziņu un izpratni jaunajos ierēdņos – tiek strādāts valsts labā, kaut arī nemanāmi, bet virzot procesu uz attīstību. Tomēr nav nenoliedzams, ka īpaši gados jauniem ierēdņiem nereti ļoti rūp vien respektablais ieraksts CV: pieredze darbā valsts pārvaldē. Tādēļ viņi ātri vien no darba valsts pārvaldē aiziet uz ietekmīgām komercstruktūrām.

Kad sabiedrībai
stereotips viedoklis

Nereti nepareizi tiek uztverta ierēdņa darba būtība. Jebkurš valsts, pašvaldības iestādē vai pārvaldē strādājošais grāmatvedis, kasieris vai pie rakstāmgalda sēdošais bieži tiek uzskatīts par ierēdni. Turklāt par tādu, kas “neko nedara un nezina”. Likumdošanā ierēdņa atšķirība no ierindas valsts pārvaldes darbinieka ir noteikta. U.Rusmanis domā, ka grūti lauzt sabiedrībā pastāvošos stereotipus, ja nav vēlmes kaut nedaudz iedziļināties skaidrojumā. Tas ir smagais sabiedrības izglītošanas jautājums.
Tomēr sertifikātu, kas apliecina zināšanas un piederību valsts ierēdniecībai, VAS direktors uzskata par personas izglītības un pieredzes bagāžu.

Par ierēdņu izglītošanu
maksā valsts

Valsts administrācijas skola darbojas jau desmit gadu. Vairākkārt mainījušies tās darbības pārraudzītāji. Taču Uģis Rusmanis atzīst – radikālas pārmaiņas tas mācību iestādes darbībā nav ieviesis.
Jau ilgāku laiku valsts pārvaldes līmenī diskutē, vai nepieciešama īpaša profesionālu valsts ierēdņu mācības programma augstskolā. Tādas ir daudzās rietumvalstīs. Domas dalās, vairums atzīst, ka Latvija ir maza valsts, tādēļ nav nepieciešamības “saražot” lielu daudzumu profesionālu ierēdņu, kurus valsts nevarētu nodrošināt ar darbu.
Tādēļ darbojas VAS. Šobrīd skola ir sākusi jauno ierēdņu mācību programmu desmit tēmu ietvaros. Tajā klausītājs iepazīstas ar ierēdnim nepieciešamajām pamatzināšanām.
Kopējā mācību programma tiek gatavota saskaņā ar pieprasījumu vienam pusgadam. Tiek piedāvāti 116 dažādi ierēdņu plašajam klāstam interesējoši lekciju tēmu cikli.
Par pasniedzējiem VAS izvēlas kompetentus lektorus.

Mācību vērtējums
un kvalitātes celšana

Vēl pirms dažiem gadiem VAS notika ierēdņu vispārējā atestācija, kad topošais ierēdnis kārtoja apjomīgu eksāmenu un izstrādāja profesionālu darbu, bet tagad notiek vien lekciju kursa noklausīšanās, kura noslēgumā izsniedz sertifikātu.
Mācības beidzot, kursa klausītāji dod vērtējumu jauniegūtajām zināšanām, kā arī novērtē lektoru prasmi. Šāda prakse aizgūta no citām valstīm un U.Rusmaņa skatījumā darbojas kā labs novērtēšanas mehānisms un signāls trūkumu novēršanai.
Lai pilnveidotu ierēdņu mācību kvalitāti, pēc britu kolēģu ieteikuma VAS aptaujā klausītāju auditoriju ar trīs mēnešu noilgumu. “Sākotnēji skeptiski raudzījos uz atbilžu saņemšanas iespēju, bet apstiprinājās pretējais. Uzreiz pēc lekciju kursa noklausīšanās daudzi uz novērtējuma anketas jautājumiem neatbildēja vai atbildēja formāli. Uzrunāti pēc trim mēnešiem, atsaucās visi. Atbildes bija daudz izvērstākas, pamatojot, kā lekcijās iegūtās zināšanas ietekmē tiešo darba pienākumu izpildīšanu,” atzīst direktors.
Otrs ierēdņu mācību vajadzību izzinošais faktors ir ikgadējā ierēdņa darbības novērtēšana. Darba devējs izzina ierēdņa vajadzības, tiek piedāvāti mācību kursi VAS. Vēl pēc gada var uzzināt, kā tie ietekmējuši ierēdņa darbu. Sadarbībā ar Valsts kanceleju, kam patlaban pārraudzībā nodota VAS, veidota šāda atgriezeniskā saite.

Kārtot vai nekārtot
pārbaudes

Veikt testēšanu, mācību kursu noslēdzot, vai aprobežoties vien ar sertifikāta izsniegšanu – par to VAS izzina viedokļus. “Vairums uzskata, ka nedaudz pārbaudīt iegūtās zināšanas tomēr ir vēlams. Tas arī disciplinētu ierēdņus, lai mācības nekavētu vai neapvienotu ar darba pienākumiem. Ir mācību kursi, kur zināšanu pārbaudi viegli īstenot, bet ir arī mācības, kurās jau pati piedalīšanās uzskatāma par pārbaudījumu,” piebilst U.Rusmanis.
Ieviest vērtēšanu kā obligātu sastāvdaļu ir apgrūtinoši arī tādēļ, ka nav saskaņota praktisko darbību secība – tests, tā pārbaude, kursa noslēgums un apliecības izsniegšana. Tas prasa papildu laiku.
Galapārbaudījumos, ja tādi tiks ieviesti, U.Rusmanis paredz, ka VAS negrasās noteikt kritisko robežu -– nekam neder. Nav paredzēta arī vērtējuma skala. Ir doma, ka kursos ar noteiktu zināšanu pārbaudi atšķirsies ieraksts sertifikātā. Citāds tas būs, ja pārbaude izpaliks. Direktors lēš, ka sertifikāta ieraksts varētu kalpot arī par diferencētu atlases kritēriju, pieņemot ierēdni darbā. “Ir atšķirība, vai ierēdnis kursu tikai noklausījies, vai apguvis.”

Mūsu ierēdņi ir gatavi
Eiropas prasībām

Latvijas ierēdņu saime nav neziņas dūmakā par ierēdniecībai izvirzītajām prasībām Eiropā. VAS ir piedāvājusi mācību kursus ierēdņiem ES pamatjautājumos. Kursa sagatavošana un mācības notika sadarbībā ar Dānijas kolēģiem. Kā atzīst skolas direktors, mācībās piedalījušies ir izgājuši pamatīgas ugunskristības ES pamatnostādņu, kā arī speciālo kursu apguvē. Par trūkumu ne vien ES jautājumu zināšanu stabilitātē, bet arī kopumā U.Rusmanis uzskata ierēdņu rotāciju vai aiziešanu no darba valsts pārvaldē. “Cilvēki maina darbavietas, ierēdņi “aizrotē”. Kopumā iestāde zaudē zinīgus speciālistus. No otras puses, zināšanas paliek pie cilvēkiem, un vispārējais izglītības līmenis no tā tikai paaugstinās.”
Ik dienas valstī ienāk ar ES saistītās novitātes. VAS ir valsts budžeta iestāde – mācību limitu nosaka finansiālās iespējas. Tādēļ nākas pielāgoties. Sadarbībā ar dāņu kolēģiem VAS Eiropas Savienības pamatnostādņu, kā arī speciālo jautājumu kursā ir apmācījusi 25 lektorus no ierēdņu vidus. Tie spēj apmācīt jaunos ierēdņus. Komplektējot mācību programmu, tiek ņemti vērā aktuālie ES jautājumi, piemēram, sarunu vadīšanas pieredze, diskusiju organizēšana, ievērojot valstu nacionālās īpatnības. Ir doma sadarbībā ar somu kolēģiem, kas ir viena no pēdējām ES uzņemtajām dalībvalstīm, veidot pieredzes kursu par tām vājajām vietām, kas ES somus nesagatavotus pārsteigušas pirmajā dalības gadā.
Mācību programmu sagatavošanā VAS mēģina strādāt ne vien Eiropas jautājumu kontekstā, saskaņā ar vadošajiem valsts pamatdokumentiem, bet arī pamatojoties uz problēmu un tās skaidrojuma pieprasījumu. Šādi, piemēram, tika sagatavots mācību kurss par personas datu aizsardzību un ar valsts noslēpumu saistītajiem problēmjautājumiem.

Iespēju loka pavēršana

Skolā piedāvātais ierēdņu mācību kurss ieinteresējis arī valsts pārvaldes darbiniekus, kas nav ierēdņi. Taču likumā noteikts, ka skola mācības drīkst rīkot vienīgi ierēdņiem. Lai to mainītu, VAS iecerējusi rosināt grozījumu pieņemšanu iestādes nolikumā, paredzot apmācību arī valsts pārvaldē strādājošiem darbiniekiem.
Otra iespēja, kas tiek izmantota, – ierēdņu apmācība reģionos. Tā notiek reģionos esošo dažādu mācību struktūru, kas juridiski nav VAS struktūrvienības, ietvaros. Lektori, kas pasniedz ierēdņu apmācības kursu, brauc no Rīgas. Savukārt ierēdņi ir priecīgi, ka nenākas mērot attālo ceļu uz galvaspilsētu un ilgāku laiku dzīvot prom no mājām. Par trūkumu reģionālo apmācības centru darbībai U.Rusmanis uzskata salīdzinoši ierobežoto budžetu mācību kursu rīkošanai. Traucē arī centru teritoriālais izvietojums – tas nav ģeogrāfiski veiksmīgi izkliedēts.
Protams, teorētiski skolai ir iespēja domāt par komercdarbību, rīkojot mācības interesentu grupām. Tā gan VAS kā valsts iestādei nav atļauta. Citu valstu pieredze liecina, ka komercdarbība nenāks par labu ierēdņu izglītošanai. Pastāvēs vēlme pelnīt ar pieprasītajām mācību programmām, mazāk laika veltot pamatdarbībai.