Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Teātris jubilejas brīdī mūžīgās atjaunotnes ceļā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.02.2004., Nr. 29 (2977) https://www.vestnesis.lv/ta/id/84693

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ierēdņu skola mainās līdzi laikam

Vēl šajā numurā

24.02.2004., Nr. 29 (2977)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Teātris jubilejas brīdī mūžīgās atjaunotnes ceļā

DIREKTORS.PNG (129664 bytes)
Teātra direktors Viesturs Rieksts: “Nacionālā teātra pienākums valsts un tautas priekšā iekodēts jau tā nosaukumā – nest pasaulē nacionālo dramaturģiju, nacionālo mākslu.”
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vēl sastatnēs, bet jau renovācijas un restaurācijas ugunskristības izturējis, Latvijas Nacionālais teātris vakar svinēja savu 85.dzimšanas dienu. Tie bija svētki “ģimenes lokā”. Baltajā zālē, kas jau atguvusi savu pirmatnējo mirdzumu, sanāca teātra saime, lai brīdi pabūtu kopā savās īstajās mājās. Un, kā teica režisors Edmunds Freibergs, padomātu par nākotni, kas jāveido, saglabājot visu labo, visas labās tradīcijas, kas veidojušās gadu desmitos, un spējot atjaunoties: “Rīgas dome ir gādājusi par mūsu nama fizisko atjaunošanu, mums pašiem jādomā par garīgo atjaunotni.”
Laba vēlējumus šajā atjaunotnes gaitā vēlēja kultūras ministre Inguna Rībena: “Nacionālajam teātrim ir īpaša vieta Latvijas vēsturē un kultūrā. Šajā namā 1918.gada 18.novembrī tika proklamēta pirmā neatkarīgā Latvijas Republika. Un jau trīs mēnešus pēc šī vēsturiskā notikuma – 23. februārī – vērās priekškars Nacionālā teātra priekšteča – Strādnieku teātra – atklāšanas izrādei. Bet rudenī – 30.novembrī – ar Rūdolfa Blaumaņa drāmas “Ugunī” pirmizrādi tika atklāts Nacionālais teātris. Kopš pirmās dienas tas ap sevi pulcinājis izcilākos Latvijas kultūras darbiniekus – māksliniekus, rakstniekus, komponistus, režisorus, aktierus.”
Pie Strādnieku teātra šūpuļa stāvēja Andrejs Upīts, pie Nacionālā teātra – Aleksis Mierlauks un Jānis Akuraters. Teātris auga un attīstījās kopā ar Alfredu Amtmani-Briedīti, Jāni Zariņu, Ernestu Feldmani, Niklāvu Strunki. Un pāri visam vienmēr ir mirdzējis aktieru spožais zvaigznājs. Cauri gadu desmitiem, cauri visiem likteņu griežiem teātris uzturējis spēkā Raiņa formulēto sūtību – izglītot paaudzes, civilizēt sabiedrību un humanizēt to.
Rīgas domes runasvīri Sergejs Dolgopolovs un Dainis Īvāns sveica teātra saimi, rīdziniekus un visus Latvijas ļaudis lielajā jubilejā un uzdāvināja Rīgas astoņsimtgades monētas veterāniem, kas vislielāko mūža daļu, savu darbu, savas emocijas un sirdi atdevuši teātrim. Tie ir skatuves mākslinieki Elza Radziņa, Velta Līne, Kārlis Sebris, Alfreds Jaunušans un Jānis Kubilis, ilggadējā kasiere Elvīra Štrauhmane un grāmatvede Lilija Riepša. Visu svētku viesu priekam muzicēja grupas “Cosmos” jaunieši.

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!