
Teātris jubilejas brīdī mūžīgās atjaunotnes ceļā
Teātra direktors Viesturs Rieksts: “Nacionālā teātra pienākums valsts un tautas priekšā iekodēts jau tā nosaukumā – nest pasaulē nacionālo dramaturģiju, nacionālo mākslu.” Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Vēl sastatnēs, bet jau renovācijas un restaurācijas ugunskristības
izturējis, Latvijas Nacionālais teātris vakar svinēja savu 85.dzimšanas dienu. Tie
bija svētki “ģimenes lokā”. Baltajā zālē, kas jau atguvusi savu pirmatnējo
mirdzumu, sanāca teātra saime, lai brīdi pabūtu kopā savās īstajās mājās. Un,
kā teica režisors Edmunds Freibergs, padomātu par nākotni, kas jāveido, saglabājot
visu labo, visas labās tradīcijas, kas veidojušās gadu desmitos, un spējot
atjaunoties: “Rīgas dome ir gādājusi par mūsu nama fizisko atjaunošanu, mums
pašiem jādomā par garīgo atjaunotni.”
Laba vēlējumus šajā atjaunotnes gaitā vēlēja kultūras ministre Inguna Rībena:
“Nacionālajam teātrim ir īpaša vieta Latvijas vēsturē un kultūrā. Šajā namā
1918.gada 18.novembrī tika proklamēta pirmā neatkarīgā Latvijas Republika. Un jau
trīs mēnešus pēc šī vēsturiskā notikuma – 23. februārī – vērās priekškars
Nacionālā teātra priekšteča – Strādnieku teātra – atklāšanas izrādei. Bet
rudenī – 30.novembrī – ar Rūdolfa Blaumaņa drāmas “Ugunī” pirmizrādi tika
atklāts Nacionālais teātris. Kopš pirmās dienas tas ap sevi pulcinājis izcilākos
Latvijas kultūras darbiniekus – māksliniekus, rakstniekus, komponistus, režisorus,
aktierus.”
Pie Strādnieku teātra šūpuļa stāvēja Andrejs Upīts, pie Nacionālā teātra –
Aleksis Mierlauks un Jānis Akuraters. Teātris auga un attīstījās kopā ar Alfredu
Amtmani-Briedīti, Jāni Zariņu, Ernestu Feldmani, Niklāvu Strunki. Un pāri visam
vienmēr ir mirdzējis aktieru spožais zvaigznājs. Cauri gadu desmitiem, cauri visiem
likteņu griežiem teātris uzturējis spēkā Raiņa formulēto sūtību – izglītot
paaudzes, civilizēt sabiedrību un humanizēt to.
Rīgas domes runasvīri Sergejs Dolgopolovs un Dainis Īvāns sveica teātra saimi,
rīdziniekus un visus Latvijas ļaudis lielajā jubilejā un uzdāvināja Rīgas
astoņsimtgades monētas veterāniem, kas vislielāko mūža daļu, savu darbu, savas
emocijas un sirdi atdevuši teātrim. Tie ir skatuves mākslinieki Elza Radziņa, Velta
Līne, Kārlis Sebris, Alfreds Jaunušans un Jānis Kubilis, ilggadējā kasiere Elvīra
Štrauhmane un grāmatvede Lilija Riepša. Visu svētku viesu priekam muzicēja grupas
“Cosmos” jaunieši.
Aina Rozeniece, “LV”