Mūsu interešu kopība arī Eiropas Savienībā

Šodien, 24.februārī, Igaunijas valsts svētki – Neatkarības diena

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV

Igaunijas Republikas vēstnieks Tomass Luks (Toomas Lukk) – “Latvijas Vēstnesim”

Igauņu vakardienā un šodienā veroties

– Ko jums, Latvijas ziemeļu kaimiņtautai, nozīmē Neatkarības diena?
– Igaunijas vēsture bijusi nerimstoša pašnoteikšanās īstenošana, neatkarības atjaunošana un suverēnas valsts izveidošana. Igaunijas tauta to īstenoja 1918.gada 24.februārī. Šī februāra diena pieteica igauņus kā neatkarīgu tautu, padarot mūs par starptautisko tiesību subjektu. No šīs dienas sākās neatkarīgas Igaunijas vēsture. Šogad jau 86.reizi mēs atzīmējam Igaunijas proklamēšanas gadadienu.
– Šis gads ir īpašs visām trim Baltijas valstīm un tautām.
– Jā, beidzas ļoti būtisks laiks mūsu tautu vēsturē – periods, kad pēc neatkarības atjaunošanas tika nostiprināts valstiskums un nodrošināta atgriešanās Eiropas valstu saimē. Pastāvīga valstiska neatkarība būs nodrošināta līdz ar iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā šā gada pavasarī. Vismaz astoņas valstis no tām, kas pievienojas Eiropas Savienībai, 1.maiju sāks atzīmēt kā aukstā kara beigas un atkalapvienošanos ar Eiropu, kas sākās ar Berlīnes mūra un Eiropas komunistisko režīmu krišanu.
– Kā igauņu tauta atzīmēs šo notikumu?
– Par godu tam, ka mēs iestājamies Eiropas Savienībā, Igaunijas talcinieki iestādīs vienu miljonu koku un iepazīstinās ar mūsu 135 gadu Dziesmu svētku tradīcijām. Meža talkas kulminācija būs XXIV Vispārējie dziesmu svētki un XVII Vispārējie deju svētki, kas notiks no 2. līdz 4.jūlijam Tallinā. Igaunijas Dziesmu un deju svētki šodien ir iekarojuši plašu uzmanību un iekļauti UNESCO garīgā un mutiskā mantojuma sarakstā. Pirmie visas Igaunijas Dziesmu svētki tika sarīkoti 1869.gada vasarā, kad Tartu sapulcējās 46 vīru kori un 5 pūtēju orķestri, un līdz ar to izveidojās igauņu nacionālās kustības augstākā virsotne. Šis lielais muzikālais notikums kļuva par pamatu Vispārīgo dziesmu svētku rīkošanai.
Kultūrvēsturiskajā kontekstā ir nozīmīgi minēt arī 4.jūniju, kad apritēs 120 gadu kopš Igaunijas zilmelnbaltā nacionālā karoga iesvētīšanas Otepē baznīcā 1884.gadā. Igaunijas nacionālais karogs ir viens no retajiem vairāk nekā simt gadus vecajiem valsts karogiem. Kā Igaunijas valsts karogs nacionālais karogs tika apstiprināts 1922.gadā.

Brāļu tautu
kopīgais gājums

– Kā jūs vērtējat mūsu valstu divpusējo attiecību jaunāko attīstību, par atskaites punktu ņemot Igaunijas pagājušos valsts svētkus?
– Mūsu valstu divpusējās attiecības bijušas, kā vienmēr, aktīvas. Atslēgas vārdi bija savstarpējā saprašanās, cieņa un savstarpējais atbalsts. Notika virkne divpusēju tikšanos visaugstākajā līmenī. Latvija bija otrā valsts, ko maijā vienas dienas darba vizītē apmeklēja Igaunijas premjerministrs. Augustā notika Latvijas premjerministra divu dienu vizīte Igaunijā. Septembra sākumā abu valstu prezidenti apmeklēja Rēzekni Latvijā un Vilandi Igaunijā. Tūlīt pēc eiroreferenduma Igaunijā, jau 14.septembrī, Latviju apmeklēja Igaunijas parlamenta spīkere. Notika arī daudzas trīspusējas tikšanās Baltijas valstu sadarbības ietvaros Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
Par būtisku uzskatu arī mūsu valstu prezidentu tikšanos Baltijas jūras valstu attīstības forumā oktobra sākumā Rīgā, kur prezidentiem bija iespēja izteikt savus viedokļus par mūsu reģiona turpmākās attīstības problēmām. Šeit es pirmkārt domāju jautājumus, kas saistīti ar Baltijas jūras vides aizsardzību un Baltijas valstu vienotā transporttīkla izveidošanu.
Baltijas valstu savstarpējās sadarbības reformēšanā šogad centrālo lomu ieņēmusi Latvija, kas 2004.gadā ir prezidējošā valsts Baltijas padomē.
Mūsu ekonomiskā sadarbība turpinājusies sekmīgi. Ir audzis tirdzniecības apjoms un savstarpējo tiešo investīciju apjoms. Notiek arī aktīva kultūras apmaiņa. Turpinājusies arī cieša sadarbība starp ministrijām ministru un ekspertu līmenī.
Ar atzinību vēlos atzīmēt arī Baltijas sadarbības ietvaros notikušās trīspusējās tikšanās. Pēdējos desmit gados starp Igauniju, Latviju un Lietuvu izveidojies spēcīgs starpresoru sadarbības tīkls. Tagad pienācis laiks šo sadarbību reformēt atbilstoši šodienas prasībām, lai pieredzi sekmīgi izmantotu sadarbībā ar Ziemeļvalstīm un Baltijas jūras reģiona valstīm.
– Kāds, jūsu skatījumā, šis laika posms bijis Latvijai?
– Latvijai tas bijis veiksmīgs vairākos aspektos. Galvenais notikums neapšaubāmi bija eiroreferenduma rīkošana 20.septembrī, kur tauta pārliecinoši nobalsoja par pievienošanos Eiropas Savienībai. Drošības politikas jomā Latvija ar savu dalību starptautiskajās operācijās Irākā, Afganistānā un citur ir parādījusi sevi kā valsti, kas vēlas un spēj piedalīties starptautiskas drošības politikas veidošanā un iesaistīties krīzes situāciju risināšanā. Kā nākamajai NATO loceklei Latvijai jābūt gatavai palīdzēt saviem sabiedrotajiem un dalīt atbildību, ko prasa NATO dalībvalsts statuss.
Mazai valstij ir svarīga veiksme arī tādās jomās kā sports. Šajā kontekstā jāmin Latvijas futbola komandas iekļūšanu Eiropas 2004.gada futbola čempionāta finālturnīrā Portugālē. Šo Latvijas sportistu sasniegumu sporta līdzjutēji vērtēja kā pagājušā gada sporta visspilgtāko notikumu Eiropā. Latvijas komanda var rēķināties ar daudzu jo daudzu Igaunijas futbola līdzjutēju atbalstu Portugālē.

Mūsu kopīgās rūpes kopīgajā Eiropā

– Kādu jūs vēlētos redzēt mūsu valstu attiecību turpmāko attīstību?
– Neraugoties uz mūsu valstu jau tā intensīvajām attiecībām, esmu pārliecināts, ka mūsu divpusējām attiecībām ir iespēja pozitīvi attīstīties arī turpmāk, piemēram, tūrismā, vides aizsardzībā, zinātnē un pierobežas sadarbībā. No visiem Igauniju apmeklējušajiem tūristiem Latvijas iedzīvotāji veido pēc skaita otro lielāko grupu. Arī starp Igaunijas iedzīvotājiem pieaug interese apmeklēt Latviju. Tāpēc domāju, ka noteikti var atrast vēl līdz šim neizmantotas iespējas Igaunijas un Latvijas kā interesantu tūrisma valstu prezentēšanā.
Kas attiecas uz pierobežas sadarbību, tad paplašinātajā Eiropas Savienībā mūsu valstīm paveras pilnīgi jaunas, līdz šim nebijušas

iespējas sakarā ar muitas procedūru vienkāršošanu, sākot no pievienošanās brīža, un Eiropas Savienības iekšējo robežu likvidēšanu pēc dažiem gadiem. Tas vispirms palīdzēs attīstīt cilvēku kontaktus un ekonomisko sadarbību, īpaši starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Jau šodien vajadzētu pārdomāt, kā šīs iespējas labāk izmantot savu valstu pilsoņu interesēs, īpaši Igaunijas un Latvijas pierobežas reģionos. Taču noteikti var atrast arī jaunas attīstības iespējas divpusējo ekonomisko jautājumu konstruktīvākā risināšanā.
Šogad būtiski mainās mūsu valstu drošības politikas stāvoklis, kam viens no lielākajiem iemesliem ir pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO. Tajā pašā laikā jāvēro starptautiskie drošības procesi kopumā. Tādēļ šajā gadā sevišķi būtiska ir mūsu valstu stāvokļa padziļināta izpēte jaunajos apstākļos.
Igaunija un Latvija kā mazas valstis var visvairāk veikt un vistiešāk ietekmēt Baltijas jūras reģiona kā Eiropas visstraujākās ekonomiskās izaugsmes reģiona attīstību. Kā maksimāli izmantot Baltijas jūras valstu sadarbības potenciālu Eiropas Savienībā un nodrošināt ES ieguldījumu attīstības atbalstīšanai – tas ir jautājums, kas jārisina Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstīm un Igaunijai kā šīs organizācijas prezidējošajai valstij.