Izsūtīšanas lēmumu briedināja agrāk

Pēc 1949.gada 25.marta genocīda nozieguma – daudzu tūkstošu Latvijas cilvēku izsūtīšanas uz Sibīrijas “mūža nometinājumu” – šogad aprit jau 55 gadi. Pēdējos 15 gados par tās sagatavošanu, īstenošanu un sekām publicēti daudzi dokumenti un pētījumi, tomēr neatbildētu jautājumu vēl atlicis daudz. Viens no tiem ir cieši saistīts ar PSRS Ministru Padomes 1949.gada 29.janvāra pilnīgi slepeno lēmumu Nr.390–138, ar kuru PSRS Valsts drošības ministrijai tika uzdots “izsūtīt no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR kulakus ar ģimenēm, tādu bandītu, nacionālistu ģimenes, kuri atrodas nelegālā stāvoklī, nošauti bruņotās sadursmēs, notiesāto bandītu ģimenes, legalizējušos bandītus, kuri turpina naidīgu darbību, un viņu ģimenes, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimenes”.
Diemžēl šis dokuments pētnieku rokās nekad vēl nav nonācis. Tādēļ nav īsti zināms ne tā saturs, ne arī apstākļi, kādos tas radies. Arī Latvijas arhīvos nekādi dokumenti par tā pieņemšanas iecerēm un sagatavošanas priekšdarbiem nav atrasti. Izņēmums ir tikai LPSR prokurora A.Mišutina ļoti plašais, uz 19 lapām rakstītais ziņojums, kurā viņš sīki izklāsta dažādu “pretvalstisko elementu” naidīgo darbību, bet tā nobeigumā iesaka uzsākt “visnaidīgāko elementu” izsūtīšanas priekšdarbus. Šoreiz lasītājiem piedāvāju izvilkumu no šā dokumenta.

Par pasākumiem kontrrevolucionāro naidīgo elementu palieku likvidācijai Latvijas PSR

Latvijas K(b)P CK sekretāram
biedram J.E.Kalnbērziņam

Latvijas PSR Prokuratūrā esošās ziņas (vispārējās uzraudzības kārtībā veikto pārbaužu materiāli, konkrēto krimināllietu analīze u.c.) liecina par to, ka kopš Latvijas PSR atbrīvošanas brīža no vācu fašistiskajiem iebrucējiem un visa pēckara perioda laikā līdz pat šim laikam naidīgo kontrrevolucionāro elementu paliekas ar visiem mēriem un līdzekļiem kavēja un kavē republikas tautas saimniecības pēckara atjaunošanas uzdevumu īstenošanu, bremzē partijas un valdības svarīgāko pasākumu īstenošanu, visādos veidos traucē pilsētu un lauku sociālistiskās pārkārtošanas uzdevumus.
Patlaban, kad republikā sekmīgi attīstās kolhozu celtniecība un izvērsusies plaša darbaļaužu kustība par piecgades izpildīšanu 4 gados, kontrrevolucionāro elementu naidīgā darbība ir saasinājusies un pieņēmusi dažādas formas.
Kontrrevolucionāro naidīgo elementu pretošanās kolhozu celtniecībai un piecgades izpildei četros gados tagad partijas un padomju orgāniem kā vienu no galvenajiem uzdevumiem izvirza – uzdevumu pilnīgi likvidēt kontrrevolucionāro elementu paliekas Latvijas PSR. (..)
LPSR Prokuratūras rīcībā ir liels daudzums faktu par kontrrevolucionāro pretkolhozu aģitāciju no kulaku puses.
Pretkolhozu aģitācijas nolūkos kulaki izmanto vietējos apstākļus.
Nav atsevišķi gadījumi, kad kulaku saimniecības izrādās atrodamies kolhozos apvienojušos zemnieku saimniecību vidū vai tiem kaimiņos. Tādos gadījumos kulaki cenšas izmantot katru trūkumu kolhozu celtniecībā, lai aģitētu par individuālo kulaku saimniecību priekšrocībām, salīdzinot ar kolektīvajām.
Tamdēļ nākas kulaku saimniecības pārvietot uz citām vietām. Taču šis pārvietošanas apjoms varēja apmierināt tikai kolhozu celtniecības pirmajā periodā. Pieaugot kolhozu celtniecībai, vairs nav uz kurieni kulakus pārvietot, bet kolhozos viņus uzņemt nedrīkst. (..)
No visa teiktā ir skaidrs:
ka šogad sakarā ar kolhozu celtniecības pieaugumu republikā kontrrevolucionāro elementu naidīgā darbība no mēneša uz mēnesi pieaug, ka tautas ienaidnieki – atkarībā no konkrētās situācijas un vietējiem apstākļiem – savā naidīgajā darbībā pielieto dažādas formas un metodes,
ka viņi ar visiem līdzekļiem cenšas traucēt partijas un valdības vissvarīgāko pasākumu sekmīgu īstenošanu,
ka naidīgie elementi, kuri atrodas nelegālā stāvoklī, saņem visādu palīdzību un atbalstu no vietējās pretpadomju iedzīvotāju daļas – kulakiem, aizsargiem, leģionāriem, šucmaņiem un citiem,
ka tautas ienaidnieki cenšas iekļūt un, pateicoties atsevišķu partijas un padomju orgānu politiskajam aklumam un bezrūpībai, iekļūst padomju valsts aparātā ar nolūku traucēt tā pareizu darbību un tā iekšienē veikt naidīgu darbu.
Lai galīgi likvidētu kontrrevolucionāro naidīgo elementu paliekas Latvijas PSR, es lūdzu Jūs apspriest jautājumu par šādu pasākumu veikšanas mērķtiecību:
1) ar Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas palīdzību veikt visu naidīgo kontrrevolucionāro elementu uzskaiti no bijušo aizsargu, šucmaņu, policistu, apsardzes darbinieku, redzamu Ulmaņa fašistiskā režīma darbinieku, lielo tirgotāju, rūpnieku un namīpašnieku, leģionāru, bijušo teroristisko bandu dalībnieku, aktīvo vācu fašistisko okupantu atbalstītāju vidus,
2) ar ministriju un republikānisko resoru specdaļu palīdzību veikt valsts aparāta iztīrīšanu no šķiriski naidīgiem elementiem kā centrā, tā arī uz vietām (pakļautajos uzņēmumos, iestādēs un organizācijās),
3) uzdot komisijai kāda Latvijas K(b)P CK sekretāra vadībā izstrādāt un sagatavot izvirzīšanai attiecīgiem orgāniem jautājumu par visnaidīgāko un šķiriski svešo elementu, kuri atrodas Latvijas PSR, izsūtīšanu uz valsts iekšieni.

Latvijas PSR prokurors
Justīcijas 2.klases valsts padomnieks A.Mišutins

Rīgā 1948.gada 21.septembrī

LVA, PA–101.f., 11.apr., 70.l., 88., 89., 102., 105., 106. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

Pilnīgi slepeni
Biedram I.K.Ļebedevam (LK(b)P CK sekretārs – J.R.)

Latvijas arhīvos pagaidām nav izdevies atrast dokumentus, kuri apliecinātu, ka “visnaidīgāko elementu” izsūtīšanas komisija būtu izveidota, kā arī par to, kādus un kam tā būtu iesniegusi priekšlikumus par izsūtīšanu. Taču, zinot tā laika dažādu lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas kārtību, var puslīdz droši pieņemt, ka LPSR prokurora A.Mišutina ieteiktie priekšlikumi ir sadzirdēti un vērā ņemti gan Rīgā, gan arī Maskavā.

Jānis Riekstiņš,
Latvijas Valsts arhīva vecākais referents