
Pēc 1949.gada 25.marta genocīda nozieguma – daudzu tūkstošu
Latvijas cilvēku izsūtīšanas uz Sibīrijas “mūža nometinājumu” – šogad aprit
jau 55 gadi. Pēdējos 15 gados par tās sagatavošanu, īstenošanu un sekām publicēti
daudzi dokumenti un pētījumi, tomēr neatbildētu jautājumu vēl atlicis daudz. Viens
no tiem ir cieši saistīts ar PSRS Ministru Padomes 1949.gada 29.janvāra pilnīgi
slepeno lēmumu Nr.390–138, ar kuru PSRS Valsts drošības ministrijai tika uzdots
“izsūtīt no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR kulakus ar ģimenēm, tādu bandītu,
nacionālistu ģimenes, kuri atrodas nelegālā stāvoklī, nošauti bruņotās
sadursmēs, notiesāto bandītu ģimenes, legalizējušos bandītus, kuri turpina naidīgu
darbību, un viņu ģimenes, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimenes”.
Diemžēl šis dokuments pētnieku rokās nekad vēl nav nonācis. Tādēļ nav īsti
zināms ne tā saturs, ne arī apstākļi, kādos tas radies. Arī Latvijas arhīvos
nekādi dokumenti par tā pieņemšanas iecerēm un sagatavošanas priekšdarbiem nav
atrasti. Izņēmums ir tikai LPSR prokurora A.Mišutina ļoti plašais, uz 19 lapām
rakstītais ziņojums, kurā viņš sīki izklāsta dažādu “pretvalstisko elementu”
naidīgo darbību, bet tā nobeigumā iesaka uzsākt “visnaidīgāko elementu”
izsūtīšanas priekšdarbus. Šoreiz lasītājiem piedāvāju izvilkumu no šā
dokumenta.
Par pasākumiem kontrrevolucionāro naidīgo elementu palieku likvidācijai Latvijas PSR
Latvijas K(b)P CK sekretāram
biedram J.E.Kalnbērziņam
Latvijas PSR Prokuratūrā esošās ziņas (vispārējās uzraudzības
kārtībā veikto pārbaužu materiāli, konkrēto krimināllietu analīze u.c.) liecina
par to, ka kopš Latvijas PSR atbrīvošanas brīža no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
un visa pēckara perioda laikā līdz pat šim laikam naidīgo kontrrevolucionāro
elementu paliekas ar visiem mēriem un līdzekļiem kavēja un kavē republikas tautas
saimniecības pēckara atjaunošanas uzdevumu īstenošanu, bremzē partijas un valdības
svarīgāko pasākumu īstenošanu, visādos veidos traucē pilsētu un lauku
sociālistiskās pārkārtošanas uzdevumus.
Patlaban, kad republikā sekmīgi attīstās kolhozu celtniecība un izvērsusies plaša
darbaļaužu kustība par piecgades izpildīšanu 4 gados, kontrrevolucionāro elementu
naidīgā darbība ir saasinājusies un pieņēmusi dažādas formas.
Kontrrevolucionāro naidīgo elementu pretošanās kolhozu celtniecībai un piecgades
izpildei četros gados tagad partijas un padomju orgāniem kā vienu no galvenajiem
uzdevumiem izvirza – uzdevumu pilnīgi likvidēt kontrrevolucionāro elementu paliekas
Latvijas PSR. (..)
LPSR Prokuratūras rīcībā ir liels daudzums faktu par kontrrevolucionāro pretkolhozu
aģitāciju no kulaku puses.
Pretkolhozu aģitācijas nolūkos kulaki izmanto vietējos apstākļus.
Nav atsevišķi gadījumi, kad kulaku saimniecības izrādās atrodamies kolhozos
apvienojušos zemnieku saimniecību vidū vai tiem kaimiņos. Tādos gadījumos kulaki
cenšas izmantot katru trūkumu kolhozu celtniecībā, lai aģitētu par individuālo
kulaku saimniecību priekšrocībām, salīdzinot ar kolektīvajām.
Tamdēļ nākas kulaku saimniecības pārvietot uz citām vietām. Taču šis
pārvietošanas apjoms varēja apmierināt tikai kolhozu celtniecības pirmajā periodā.
Pieaugot kolhozu celtniecībai, vairs nav uz kurieni kulakus pārvietot, bet kolhozos
viņus uzņemt nedrīkst. (..)
No visa teiktā ir skaidrs:
ka šogad sakarā ar kolhozu celtniecības pieaugumu republikā kontrrevolucionāro
elementu naidīgā darbība no mēneša uz mēnesi pieaug, ka tautas ienaidnieki –
atkarībā no konkrētās situācijas un vietējiem apstākļiem – savā naidīgajā
darbībā pielieto dažādas formas un metodes,
ka viņi ar visiem līdzekļiem cenšas traucēt partijas un valdības vissvarīgāko
pasākumu sekmīgu īstenošanu,
ka naidīgie elementi, kuri atrodas nelegālā stāvoklī, saņem visādu palīdzību un
atbalstu no vietējās pretpadomju iedzīvotāju daļas – kulakiem, aizsargiem,
leģionāriem, šucmaņiem un citiem,
ka tautas ienaidnieki cenšas iekļūt un, pateicoties atsevišķu partijas un padomju
orgānu politiskajam aklumam un bezrūpībai, iekļūst padomju valsts aparātā ar
nolūku traucēt tā pareizu darbību un tā iekšienē veikt naidīgu darbu.
Lai galīgi likvidētu kontrrevolucionāro naidīgo elementu paliekas Latvijas PSR, es
lūdzu Jūs apspriest jautājumu par šādu pasākumu veikšanas mērķtiecību:
1) ar Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas palīdzību veikt visu naidīgo
kontrrevolucionāro elementu uzskaiti no bijušo aizsargu, šucmaņu, policistu, apsardzes
darbinieku, redzamu Ulmaņa fašistiskā režīma darbinieku, lielo tirgotāju, rūpnieku
un namīpašnieku, leģionāru, bijušo teroristisko bandu dalībnieku, aktīvo vācu
fašistisko okupantu atbalstītāju vidus,
2) ar ministriju un republikānisko resoru specdaļu palīdzību veikt valsts aparāta
iztīrīšanu no šķiriski naidīgiem elementiem kā centrā, tā arī uz vietām
(pakļautajos uzņēmumos, iestādēs un organizācijās),
3) uzdot komisijai kāda Latvijas K(b)P CK sekretāra vadībā izstrādāt un sagatavot
izvirzīšanai attiecīgiem orgāniem jautājumu par visnaidīgāko un šķiriski svešo
elementu, kuri atrodas Latvijas PSR, izsūtīšanu uz valsts iekšieni.
Latvijas PSR prokurors
Justīcijas 2.klases valsts padomnieks A.Mišutins
Rīgā 1948.gada 21.septembrī
LVA, PA–101.f., 11.apr., 70.l., 88., 89., 102., 105., 106. lp. Oriģināls. Tulkojums no
krievu valodas
Atzīmes dokumentā:
Pilnīgi slepeni
Biedram I.K.Ļebedevam (LK(b)P CK sekretārs – J.R.)
Latvijas arhīvos pagaidām nav izdevies atrast dokumentus, kuri apliecinātu, ka “visnaidīgāko elementu” izsūtīšanas komisija būtu izveidota, kā arī par to, kādus un kam tā būtu iesniegusi priekšlikumus par izsūtīšanu. Taču, zinot tā laika dažādu lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas kārtību, var puslīdz droši pieņemt, ka LPSR prokurora A.Mišutina ieteiktie priekšlikumi ir sadzirdēti un vērā ņemti gan Rīgā, gan arī Maskavā.
Jānis Riekstiņš,Latvijas Valsts arhīva vecākais referents