Jauni principi līdzekļu sadalē

Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās attīstības ģenerāldirektorāta nodaļas sadarbībai ar Baltijas valstīm un Poliju vadītāja vietnieks Patriks Amblārs vakar preses konferencē pastāstīja, ka saskaņā ar EK priekšlikumiem par jauno kohēzijas politiku tā paredz samazināt līdz šim izmantojamo finanšu instrumentu skaitu, nosaka jaunus līdzekļu izlietojumu mērķus un līdzekļu administrācijas metodes.
Kohēzijas politikas stratēģija formulēta ES valstu valdību vadītāju apspriedēs Lisabonā un Gēteborgā. Tās mērķis ir padarīt ES par konkurētspējīgāko zināšanās balstītas ekonomikas reģionu pasaulē, panākt attīstības izlīdzinājumu starp dalībvalstīm, nodrošināt ES pilsoņu labklājības un drošības pieaugumu, kā arī palielināt ES ietekmi pasaules politikā.
“ES paplašināšanās padziļinās atšķirības ekonomiskās attīstības ziņā, radīs nevienlīdzības problēmas ģeogrāfiskās nobīdes un sarežģīs ekonomisko situāciju,” teikts EK ziņojumā. EK norāda, ka sociāli ekonomiskās atšķirības starp ES reģioniem pēc Savienības paplašināšanās kļūs divtik lielākas un ES vidējais iekšzemes kopprodukts samazināsies par 12,5%.
“Lai sasniegtu straujāku visas ES izaugsmi, lielākais uzsvars jāliek uz reģionālo atšķirību mazināšanu. Izaugsme un kohēzijas ir vienas monētas divas puses,” publiskojot EK ziņojumu, teica ES reģionālās politikas komisārs Mišels Barnjē.
Viņš norādīja, ka Eiropas Savienības palīdzībai nabadzīgākajiem reģioniem jābūt orientētai uz izaugsmes veicināšanu, darba vietu radīšanu un konkurētspējas paaugstināšanu.

Cik saņems jaunās dalībvalstis

Kohēzijas fonda līdzekļiem pašlaik var kvalificēties tie reģioni, kuros iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75% no ES vidējā līmeņa.
Aptuveni puse (52%) no 336 miljardiem eiro, ko septiņos gados (2007.–2013.) paredzēts tērēt kohēzijas jeb līdzsvarotas reģionālās attīstības politikas mērķiem, tiks trūcīgākajiem reģioniem desmit jaunajās dalībvalstīs (tajā skaitā Latvijā). Bet otra puse tiks pašreizējo dalībvalstu nabadzīgākajiem reģioniem. Tagad un arī turpmāk atbalstu no Kohēzijas fonda līdzekļiem varēs saņemt atsevišķi Portugāles, Spānijas, Grieķijas un Īrijas reģioni. Kohēzijas fonda atbalstam kvalificējas arī atsevišķi Itālijas dienvidu reģioni. Tomēr ir skaidrs, ka reģioni, kuri pašreizējā ES ir trūcīgākie un savā starpā sadala līdzekļus no Kohēzijas fonda, pēc Austrumeiropas valstu pievienošanās ES jau tiks kvalificēti kā ievērojami turīgāki, jo gandrīz visās jaunajās dalībvalstīs ekonomiskie rādītāji ir vēl sliktāki.
M. Barnjē, publiskojot EK ziņojumu, norādījis, ka palīdzība jaunajām ES valstīm Viduseiropā un Austrumeiropā būs ES vietējo palīdzības programmu galvenā prioritāte. Tai pašā laikā viņš teicis, ka atpalikušākajiem veco ES valstu reģioniem arī turpmāk jāsaņem finansiāla palīdzība.

Diskusijas turpinās

EK priekšlikums par kohēzijas fondu sadalījumu neapšaubāmi ir kompromisa risinājums starp pašreizējiem līdzekļu saņēmējiem un jaunajām dalībvalstīm. Proti, EK jaunais priekšlikums dod zināmu atvieglojumu nabadzīgākajiem rietumvalstu reģioniem, kuri bija nobažījušies, ka līdz ar trūcīgo Austrumeiropas valstu uzņemšanu tās varētu vispār vairs nesaņemt kohēzijas līdzekļus. Savukārt topošās dalībvalstis var būt nedaudz sarūgtinātas, jo gaidīja lielāku palīdzību no bagātākajiem Rietumu partneriem.
Par to, ka kohēzija paplašinātajā ES iegūst lielāku nozīmību, liecina arī fakts, ka 336 miljardi eiro, kas atvēlēti kohēzijai no 2007. līdz 2013. gadam, ir par 40% vairāk nekā iepriekšējo septiņu gadu periodā.
EK Kohēzijas ziņojums ir tikai Eiropas Komisijas priekšlikums par pieejamo līdzekļu sadali, kas sekojis īsi pēc pagājušonedēļ publiskotā ES budžeta plāna 2007.–2013. gadam. Drīzumā vēl gaidāmas aktīvas diskusijas, kurās nozīmīga loma būs gan galvenajām saņēmējvalstīm, gan valstīm, kas ES budžetā iemaksā krietni vairāk nekā no tā saņem. Diskusijas par budžeta sadali norisināsies vismaz gadu, un galīgo vienošanos paredzēts panākt ne agrāk kā 2005. gada pirmajā pusē.