Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns žurnālistiem pastāstīja par svarīgākajiem darbiem aizvadītajā gadā, pirmām kārtām uzsverot gatavošanos Administratīvā departamenta izveidei un tiesnešu mācībām, tiesnešu un tiesas darbinieku atalgojuma paaugstināšanai, kā arī materiāli tehniskā aprīkojuma labākai nodrošināšanai. Kopš februāra sākuma AT Administratīvajā departamentā strādā pieci pieredzējuši un augsti kvalificēti tiesneši senatori, viņiem ir lietpratīgi palīgi, kuru diemžēl trūkst daudziem citiem tiesnešiem. A.Guļāns minēja AT kopīgo tiesnešu skaitu – 42 (22 kasācijas instancē, 20 apelācijas instancē), bet palīgu ir tikai 15. Taču viņu skaitu nevar palielināt, jo šajā ēkā nav brīvu telpu. AT priekšsēdētājs atzinīgi izteicās par tiesnešu un tiesu darbinieku algu palielināšanu reformas gaitā, kas ļauj pieaicināt kvalificētus kadrus. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem AT budžets šogad palielinājies par aptuveni 33 procentiem. Pēc A.Guļāna domām, pozitīvi vērtējams paveiktais tiesu prakses apkopošanā par dažādiem aktuāliem jautājumiem. Nupat AT Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļa apkopojusi tiesu praksi lietās par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu, bet drīzumā tiks pabeigts darbs, apkopojot un izanalizējot lietas par personu civiltiesisko aizsardzību, kā arī par uzņēmumu maksātnespēju un bankrotu. Šādi līdzīgi tiesu prakses apkopojumi veikti arī pagājušajā gadā. Šis darbs ir nozīmīgs tiesnešu mācībās, analizējot kļūdas vai citus trūkumus un vienlaikus iegūstot pieredzi.
AT priekšsēdētājs preses konferencē analizēja 2003.gada statistikas datus, kas tagad pieejami mājaslapā www.at.gov.lv sadaļā “Statistika”.Tika prezentētas Augstākās tiesas pagājušajā gadā izveidotās mājaslapas sadaļas arī krievu un angļu valodā. Skaitļi liecina, ka strauji pieaudzis AT Senāta darba apjoms, un, ja netiks domāts par papildu tiesnešu skaitu, pēc AT priekšsēdētāja domām, var izveidoties situācija, kāda vēl nesen bija Rīgas apgabaltiesā. Liela slodze ir arī abām AT tiesu palātām, kas lietas izskata apelācijas kārtībā. Par to liecina visai iespaidīgais lietu atlikums AT Civillietu tiesu palātā. A.Guļāns izteica savu viedokli par jaunajā Tiesu iekārtas likumprojektā iekļauto tiesu sistēmas reformu, kas paredz apelācijas instances likvidēšanu Augstākajā tiesā.
Bet kas būs turpmāk? Pašlaik nav īstas skaidrības, vai šo likumprojektu tādā veidā virzīs uz Saeimu. Saskaņā ar šo likumprojektu rajona tiesas izskatīs tikai pirmās instances lietas, apgabaltiesas – apelācijas, bet AT būs tikai kasācijas instance. “Šis projekts, manuprāt, nav attaisnojams, un neredzu tajā labumu, jo kopš 1995.gada ir izveidojusies un stabilizējusies tiesu prakse, AT tiesu palātās strādā kvalificēti tiesneši. Ko darīt ar šiem cilvēkiem, ja likvidēs palāta? Ne jau visi aizies pensijā, turklāt pieredzējušu, gudru tiesnešu nebūt nav tik daudz,” atzina A.Guļāns. Uz žurnālistu jautājumu, vai par šīm gaidāmajām problēmām runāts darba grupā, kura izstrādāja Tiesu iekārtas likumprojektu, AT priekšsēdētājs atbildēja apstiprinoši, taču tieslietu ministram esot citas domas, ka tādai reformai jābūt. Protams, ir valstis, kur AT ir tikai kasācijas instance. A.Guļāns uzskata: ja 1995. gadā, sākot tiesu reformu, šādi būtu AT veidots darbs, tas, iespējams, būtu attaisnojies. Taču tagad briest problēma, jo izveidojusies noteikta tiesu prakse, nostiprinājušies tiesnešu kadri un veikti citi organizatoriski pasākumi.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs atbildēja uz vairākiem žurnālistu jautājumiem. Piemēram, uz “LV” jautājumu, kas mainīsies AT ikdienā, Latvijai 1.maijā iestājoties Eiropas Savienībā. A.Guļāns atbildēja: droši vien maijā vēl nekas nemainīsies, taču jādomā par tiesnešu tālāku izglītošanu Eiropas tiesībās, kas jau pērn tika veiksmīgi risinātas, īstenojot projektu ar Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzēju un Dānijas valdības atbalstu. Šajā sakarā AT tika ierosinājis parlamentam piešķirt līdzekļus vismaz viena konsultanta eksperta ES tiesībās algošanai Augstākajā tiesā, taču šis priekšlikums tika noraidīts. “Vai, dažkārt taupot uz sīkākām lietām, rezultātā nezaudējam lielākās, turklāt, manuprāt, tā ir tuvredzīga politika,” atzina A. Guļāns.