Nodokļa nulles likme un eksports

1. tabula

Ar 0% un 18% likmi apliekami darījumi Latvijā
no 1999. līdz 2002. gadam (tūkst. Ls)

Problēmas nostādne

Pievienotās vērtības nodokļa nulles likmes plaša izmantošana speciālajos veikalos ar PVN atmaksāšanu pircējam, kad preces tiek izvestas no valsts, zināmā mērā sekmēs Latvijas valsts uzņēmumu konkurētspēju un palielinās eksporta preču apgrozības vērtību. Līdz ar to tiks sekmēta arī nodarbinātība attiecīgajos uzņēmumos. Bet kopumā šī sistēma sevišķi attīstāma līdz ar tūristu un citu nerezidentu plūsmas pieaugumu Latvijā Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I

Pasaules saimniecībā valda ļoti asa konkurence. Tās pavadoņi – samērā liels bezdarbs starp atsevišķu preču ražotājiem mazāk attīstītajās valstīs, ārzemju preču pastiprināts ievedums un negatīva tirdzniecības bilance. Vienlaikus aug lielo privāto un starptautisko kompāniju vēlme arī šajos apstākļos nodrošināt peļņas apjomu, samazinot strādājošo skaitu, jo darba algas joprojām ir galvenais izdevumu veids. No otras puses, atsevišķas valdības mēģina starptautisko likumu un līgumu robežās veicināt iekšzemes ražošanu un preču eksportu, nodrošinot savu pilsoņu nodarbinātību. Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Pāreja uz decentralizētajiem tirgus saimniecības principiem radījusi valstī problēmas, kas prasa atrisinājumu.
Valsts statistikas rādītāji par tautsaimniecības attīstību no 2000. līdz 2003.gadam atklāj, ka straujais ekonomiskās aktivitātes kāpums šai laikā nav radījis atbilstošu pieaugumu nodarbinātībā un bezdarba līmeņa samazināšanos, tas joprojām ir augsts, it sevišķi Latgales rajonos.
Aplūkosim arī ārējo tirdzniecību. 2002.gada sākumā preču izvedumu nelabvēlīgi ietekmēja eksporta cenu lēnais pieaugums, taču ar 3. ceturksni, straujāk pieaugot eksporta cenām (sakarā ar valūtas kursa labvēlīgām izmaiņām un pasaules cenu kāpumu), preču eksports būtiski palielinājās. 2003.gada sākumā (janvāris – marts) eksports turpināja pieaugt samērā straujos tempos – par 18,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Taču importa pieauguma tempi 2002.gadā bija nedaudz lēnāki nekā eksporta. Tādējādi negatīvā tirdzniecības bilance uzlabojās par 0,5%. 2003.gada 1.ceturkšņa importa pieauguma tempi bija lielāki nekā eksporta (pieaugums par 22,5%). Tirdzniecības bilances deficīts no 2000. līdz 2003. gadam palielinājies par 35,6% un eksporta vērtība bija 72,2% no importa vērtības.
Šādos apstākļos rodas jautājums, ko darīt, lai ārējā tirdzniecība palielinātu pozitīvās tendences? To varētu veicināt, ja mainītu arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) aprēķinu kārtību un praksi, lai palielinātu tā lomu Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

Pievienotās vērtības
nodoklis

Nodokļu politika Eiropas Savienībā (ES) joprojām ir ES dalībvalstu nacionālās suverenitātes simbols. Atbildība par nodokļu politikas realizēšanu gulstas galvenokārt uz dalībvalstīm nacionālajā un reģionālajā līmenī. ES šai ziņā ir tikai pakārtota loma, proti, tā nodrošina, ka dalībvalstu nacionālās nodokļu sistēmas ir savienojamas ar ES mērķiem, un raugās, lai tās netraucētu preču, kapitāla un pakalpojumu brīvu pārvietošanos ES iekšējā tirgu.
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Latvijā nodrošina apmēram piektdaļu no visiem valsts kopbudžeta ieņēmumiem. Diemžēl tam visos pēdējos gados valsts kopbudžetā bijusi tendence procentuāli samazināties.
Pievienotās vērtības nodokļa likme Latvijā visām precēm un pakalpojumiem līdz 2003.gada 1.janvārim bija vienāda, proti, 18% nemainīga un 0% likme, kas saistīta ar preču eksportu un tranzīta pārvadājumiem un pakalpojumiem. Ar 2003.gada 1.janvāri valstī ieviesta arī PVN pazeminātā lime 9%.
PVN 9% likmi piemēro:
• veterināro medikamentu un veterinārmedicīnas preču piegādēm un veterinārmedicīnas pakalpojumiem pēc Zemkopības ministrijas apstiprināta un ar Finanšu ministriju saskaņota saraksta;
• zīdaiņiem paredzēto speciālo produktu piegādēm saskaņā ar Ministru kabineta (MK) apstiprināto sarakstu;
• masu informācijas līdzekļu piegādēm (izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura);
• viesu izmitināšanas pakalpojumiem;
• ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumiem;
• sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un apglabāšanas pakalpojumiem.
Pazeminātu PVN 5% likmi paredzēts piemērot ar šā gada 1.maiju, un to piemēros:
• medikamentu piegādēm saskaņā ar MK apstiprināto sarakstu;
• medicīnisko ierīču un medicīnas preču piegādēm, kas paredzētas invalīdu un slimnieku personīgai lietošanai saskaņā ar MK apstiprināto sarakstu;
• zīdaiņiem paredzēto speciālo produktu piegādēm saskaņā ar MK apstiprināto sarakstu;
• viesu izmitināšanas pakalpojumiem;
• kanalizācijas pakalpojumiem;
• sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un apglabāšanas pakalpojumiem.
Daudzās pasaules valstīs PVN likmes ir diferencētas pēc ražošanas nozarēm. Piemēram, Vācijā lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumi ir atbrīvoti no PVN nodokļa, eksporta precēm ir spēkā nulles (%) likme, grāmatām un žurnāliem – 7%. Arī Francijā lauksaimniecības produkcijai, vairumam pārtikas preču, grāmatām un medikamentiem PVN ir tikai 5,5%, bet luksusa precēm – 22%. Arī Lielbritānijā, kur kopējā PVN likme ir 17,5%, daudzas preces ? pārtikas produkti, grāmatas, medikamenti, kurināmais un enerģija mājas sadzīviskai lietošanai, maksājumi par ūdeni un kanalizāciju, bērnu apģērbi u.c. – ar PVN netiek aplikti. Neaplūkojot citus piemērus, atzīmēsim, ka diferencētas PVN likmes ir arī Zviedrijā, Norvēģijā, Beļģijā, Nīderlandē, Īrijā, Austrijā, Itālijā, Spānijā un daudzās citās valstīs, turklāt gandrīz visās pārtikas un lauksaimniecības produkti, arī grāmatas, medicīnas preces un eksports tiek aplikts ar samazinātu PVN nodokļa likmi un tautas patēriņam īpaši svarīgas preces no šā nodokļa ir atbrīvotas.

Tātad jāsecina, ka daudzas Latvijas tautsaimniecības nozares ar pašreizējo PVN noteikšanas kārtību tiek nostādītas sliktākā stāvoklī, nekā tas ir Eiropas Savienībā un daudzās citās valstīs.
PVN aprēķinu kārtība līdz 2003. gadam mākslīgi bremzēja Latvijas lauksaimniecības, pārtikas rūpniecības, zinātnes un kultūras, iedzīvotāju apgādes nozares. Iesakām uzlikt (ieviest) palielinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi (vismaz 25%) luksusa automašīnām, dabīgiem dārgakmeņiem, kažokādām u.c., to attiecīgi pamatojot.

Nulles PVN nodokļa likme eksportprecēm

Viens no valsts institūciju tiešajiem pienākumiem ir eksporta un līdz ar to iekšzemes rūpniecības attīstības veicināšana un bezdarba samazināšana.
Eksporta īpatsvars gan palielinās, taču, kā konstatējams 1.tabulā, tas būtiski nemainās. Katru gadu ar 0% apliekamie darījumi vidēji ir 21–23,8% no kopējo ar PVN apliekamo darījumu vērtības.
Līdz 2002.gadam arvien pieaugusi ar PVN 0% apliekamo darījumu vērtība, kā arī ar 18% likmi apliekamo darījumu objektu vērtība. Jāsecina, ka 2002.gadā samazinājās darījumi ar PVN 0% likmi, kā arī ar 18% likmi, par to liecina arī eksporta darījumu PVN kopējās vērtības samazināšanās.
Viens no valsts institūciju tiešajiem pienākumiem ir eksporta un līdz ar to iekšzemes rūpniecības attīstības veicināšana un bezdarba samazināšana, ko zināmā mērā veicina PVN 0% likmes piemērošana eksporta darījumiem.
PVN 0% likme tiek piemērota:
• preču piegādēm, kuru piegādes vieta saskaņā ar šā likuma 4. pantu nav iekšzeme;
• pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu un tranzīta pārvadājumiem un pakalpojumiem brīvajā zonā un muitas noliktavā, kas tieši saistīti ar ārvalstu precēm (ieskaitot transporta, ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas un šķirošanas pakalpojumus);
• pakalpojumiem, kas tiek sniegti ar starptautisko transportu, kā arī preču piegādēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar starptautiskā transporta apgādi un apkopi;
• Likumā par ostām noteiktajām ostas maksām par pakalpojumiem;
• uz paritātes principa pamata – preču piegādēm un pakalpojumiem, kas noteikti MK noteiktā kārtībā;
• preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti par ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem MK noteiktā kārtībā;
• pārstrādes pakalpojumiem, kurus Latvijā nereģistrētai ārvalstu personai sniedz persona, kas ievedusi Latvijā preces saskaņā ar MK likumā noteikto muitas procedūru “ievešana pārstrādei”;
• to preču piegādēm beznodokļu tirdzniecības veikaliem, kuras paredzētas tālākai realizācijai (piegādei) fiziskajām personām, kas izbrauc no Latvijas muitas teritorijas uz ārvalstīm, ievērojot Muitas likumā un citos normatīvajos aktos muitas lietās noteikto kārtību;
PVN, ko ārvalstu fiziskās personas samaksājušas par precēm (ja to vērtība pārsniedz 50 latu), kuras tiek izvestas no Latvijas Republikas muitas teritorijas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas saņēmis licenci PVN vērtības nodokļa atmaksai.
Viens no savas valsts iekšzemes rūpniecības veicināšanas veidiem bija un ir PVN nodokļa nulles likmes ieviešana visu veidu eksporta precēm, ko nerezidenti ? ārzemju tūristi un cita veida iebraucēji – nopērk Latvijā nevis ikdienas lietošanai, bet gan izvešanai no valsts. Parasti tas notiek speciālos veikalos, kam ir tiesības (saņemta licence šīs preces speciāli iesaiņot un izdot par to apliecinošu dokumentu). Pērkot veikalā preci, pircējs samaksā par to pilnu cenu, ieskaitot arī PVN, un pircējs pretī saņem ne vien preci, bet arī apliecinošu dokumentu, ka prece domāta izvešanai un viņam ir tiesības muitas punktā, uzrādot preci un tās pirkšanas dokumentu, saņemt atpakaļ samaksāto PVN nodokļa summu. Šāda kārtība pircējam dod iespēju eksportam paredzētās preces iegādāties Latvijā attiecīgi par 12–15% lētāk un līdz ar to ievērojami ceļ šīs preces konkurētspēju tirgū.
Veikaliem, kuri saņēmuši licenci par PVN atlaidēm, redzamā vietā jāieliek paziņojums “Tax-free”, kas nozīmē, ka šim veikalam ir tiesības pārdot izvešanai domātas preces ar vēlāku pievienotās vērtības nodokļa atmaksu. Parasti šādu paziņojumu par PVN atlaidi izliek veikala skatlogā, lai iespējamais pircējs to varētu pēc iespējas ātrāk ievērot. Veikalam jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Pircējam ? ārvalstu fiziskajai personai ? ir tiesības attiecīgajā “tax-free” veikalā saņemt preci atbilstošā iesaiņojumā un paredzētos dokumentus par tiesībām, izbraucot no Latvijas, lidostā vai ostā no speciāla uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmis licenci par PVN atmaksu, saņemt samaksāto PVN – ar noteikumu, ka pircējs nav bojājis preces iesaiņojumu.
Licencētam uzņēmumam, kas muitā ārvalstu fiziskajai personai izmaksā pēc uzrādītiem dokumentiem pienākošos samaksāto PVN nodokļa summu, jābūt noslēgtam līgumam ar “tax-free” veikalu. Kārtību, kādā veicama izmaksa, nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi, tāpat kā kārtību, kādā tas norēķinās ar valsts budžetu.
Pievienotās vērtības nodokli atmaksā 12 līdz 15% apmērā no izvedamo preču vērtības. “Tax-free” veikals, pamatojoties uz muitas kontroles punkta apzīmogotajiem īpaša parauga čekiem, kas apliecina preču eksportu, atmaksā licencētajam uzņēmumam izmaksāto PVN nodokļa summu. Veikalam ir tiesības par šo summu samazināt taksācijas periodā valsts budžetā iemaksājamo PVN nodokļa summu. Šo PVN summu licencētais uzņēmums atspoguļo PVN deklarācijā, norādot:
• uz konkrētām valstīm izvesto preču vērtību, kas norādīta speciālos čekos;
• PVN nodokļa summas, kas saņemtas no konkrētiem veikaliem;
• pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksāto summu.
Latvijā šī kārtība pašreiz ir tikai attīstības stadijā un tiek lietota reti.
Tomēr jācer, ka šī sistēma laika gaitā uzplauks un tas zināmā mērā veicinās preču eksportu un ar to saistīto uzņēmumu konkurētspēju palielināšanos. Jāpiebilst, ka, Latvijai iestājoties ES, fiziskajām personām vairs nebūs iespējams iegādāties preces par zemāku cenu beznodokļu (“tax-free”) veikalos, izbraucot uz citu ES dalībvalsti, kas arī pazeminās eksporta preču kopējo apgrozības vērtību, un tas kopumā neatstās lielu ietekmi uz nodarbinātību attiecīgajos uzņēmumos.

Secinājumi

Pievienotās vērtības nodokļa nulles likmes plaša izmantošana speciālajos veikalos ar PVN atmaksāšanu pircējam, kad preces tiek izvestas no valsts, zināmā mērā sekmēs Latvijas valsts uzņēmumu konkurētspēju un palielinās eksporta preču apgrozības vērtību. Līdz ar to tiks sekmēta arī nodarbinātība attiecīgajos uzņēmumos. Bet kopumā šī sistēma sevišķi attīstāma līdz ar tūristu un citu nerezidentu plūsmas pieaugumu Latvijā.
Neraugoties uz kārtību, kādu rada ES PVN 0% likmes lietojuma izmaiņas eksporta precēm ārvalstniekiem (kaut gan tajā neietilpst ES dalībvalstu pilsoņi), šo pozitīvo devumu PVN nulles likmes iespēju izmantošana eksportā Latvijas tautsaimniecībai jāprot veiksmīgi izmantot.

Dr.oec. asoc. profesore

Īrija Vītola