Vakar Saeimas sēdē 62 deputātu balsis izšķīra pozitīvu virzību pensiju paaugstināšanas iespējām.
Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Baiba Brigmane “Latvijas Vēstnesim” skaidroja: “Grozījumus likumā “Par valsts pensijām” Saeimā iesniedza Tautas partija, un to izskatīšana notika ļoti strauji. Pieņemtajam pensiju palielinājumam, saistot to ar patēriņa cenu un apdrošināšanas iemaksu algas indeksa izmaiņām, ir cieša saistība ar valsts budžetu. Uzskatu, ka tam var būt neprognozējamas sekas, jo pensiju divkārtējai indeksācijai šā gada laikā nepieciešams vairāk nekā 13 miljoni latu. Ja no sociālā budžeta līdzekļiem naudas pietiks, lai pensiju indeksāciju veiktu šā gada maijā, tad rudenī otrreizējai indeksācijai būs jāaizņemas no valsts pamatbudžeta.” Ikgadējai pensiju indeksācijai šogad bija paredzēti 4,6 miljoni latu. B.Brigmane norāda, ka pieņemtais lēmums ir tapis pēc shēmas: vajag uzreiz. Jau uz pirmajiem valsts budžeta grozījumiem, izvērtējot budžeta ieņēmumus, bija gatavība iesniegt pensiju palielinājumam vēl lielāku summu, nekā pašreiz pieņēma Saeima.
Ar pieņemtajiem grozījumiem noteikts, ka pensijas pārskatāmas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma indeksa. Tautas partijas sagatavotajā priekšlikumā norādīts, ka pensiju indeksācija nosakāma reizi gadā, ja faktisko patēriņa cenu indekss iepriekšējā gadā nav bijis lielāks par 3%, divas reizes gadā – ja indekss bijis no 3% līdz 5%, bet reizi ceturksnī – ja inflācija bijusi lielāka par 5%. Partijas iepriekš paustais viedoklis ir tāds: ņemot vērā straujo cenu pieaugumu šogad, jāparedz pensiju indeksācija vismaz divreiz – 1.maijā un 1.novembrī. Tādējādi pensionāriem būtu vidēji par sešiem latiem lielākas pensijas. Šāds pensiju palielinājums ļautu kompensēt vienīgi cenu pieaugumu. Par likuma grozījumu izstrādi atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Jevgenija Stalidzāne Saeimas sēdē izteica viedokli pensiju indeksāciju veikt jau 1.aprīlī, ja to pieļauj valsts sociālā budžeta līdzekļi.
B.Brigmane atzina, ka arī šajā Saeimas sēdē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodoti izskatīšanai grozījumi likumos, kam ir tieša ietekme uz valsts budžetu. Bet kopumā Saeimā komisijās pašreiz atrodoties likumprojekti, kam nepieciešamais finansējums no valsts budžeta skaitāms vairāk nekā 100 miljonos latu.
Latvija tuvākajos gados, visticamāk, neiekļūs turīgo valstu pulkā. Neraugoties uz optimistiskajiem iekšzemes kopprodukta pieauguma tempiem, importa un eksporta preču proporcijas salāgotību, neproporcionalitāti starp pieaugošo vajadzību skaitu un atbilstību budžeta iespējām apliecina arī tik saprotams piemērs kā ubagojošo un tiem palīdzību sniegušo skaita pieaugums. Kā apliecina tirgus un sabiedriskās domas izpētes centra SKDS pērn decembrī veiktās aptaujas rezultāti, gada laikā ubagiem naudu devuši 38% aptaujāto iedzīvotāju.