
bruņotajiem spēkiem (NBS) kopumā. Tās atbalsts ir ļoti svarīgs tieši tagad, kad esam tikai soļa attālumā no NATO.
J.Bezzubovs Zemessardzē sācis dienēt līdz ar tās izveidošanu
90.gadu sākumā. Strādājis dažādās vienībās, bijis arī misijās ārpus Latvijas.
Kopš Zemessardzes izveidošanas daudz kas mainījies. J.Bezzubovs uzskata, ka struktūra
attīstījusies un tās izaugsme nav atdalāma no visas valsts izaugsmes. “Kad
Zemessardzi izveidoja, tai bija dažādi uzdevumi – no atbalsta sniegšanas
pašvaldībām kārtības nodrošināšanā līdz pat robežu kontrolei. Tajā
iesaistījās daudz cilvēku, kuru aktivitāte izskaidrojama ar patriotiskajām jūtām,
kas uzjundīja barikāžu laika iespaidā, un līdz ar to arī radās vēlme aizsargāt
savu valsti,” tābrīža situāciju apraksta J.Bezzubovs.
Tagad viss ir citādi. Mainījušies arī Zemessardzes uzdevumi. “Neilgi pēc
dibināšanas tā tika iekļauta NBS sastāvā kā pamatkājnieku karaspēks. Šobrīd
mēs atkal esam pārmaiņu priekšā. Līdz ar valsts aizsardzības koncepcijas
pārstrādāšanu un iestāšanos NATO mums būs citi uzdevumi. Armijā dienēs
profesionāļi, un Zemessardze sniegs atbalstu profesionālajām vienībām ne vien
Latvijā, bet arī starptautiskajās operācijās,” stāsta J.Bezzubovs. Par galveno
uzdevumu šim gadam viņš izvirzījis Zemessardzes reorganizācijas pabeigšanu. “Mēs
jau esam apvienojuši vairākas vienības, izveidojuši struktūras. Tagad sāksies
grūtākais posms – struktūru sadarbības nodrošināšana. Saiknei jābūt tik
ciešai, lai nevienam nerastos jautājumi par to, kāpēc tas vai cits darbs jādara,”
skaidro J.Bezzubovs. Pēc šo ieceru īstenošanas paredzēta ārrindas zemessargu
apmācība. Trešais svarīgākais uzdevums ir Zemessardzes bataljonu specializācija.
“Veidosim gan speciālos apgādes un nodrošinājuma bataljonus, gan pretgaisa
aizsardzības bataljonus, gan arī artilērijas divizionus. Tie palīdzēs citām NBS
struktūrām.”
Zemessardzes
uzturēšana ir valstij izdevīga
Pašlaik Zemessardzē ir iespēja iesaistīties gan ārrindas, gan pilna laika dienestā. Šo jomu plānotās izmaiņas neskars, un tāds sadalījums paliks arī turpmāk. Lūgts komentēt šā sadalījuma priekšrocības, J.Bezzubovs min piemēru: “Lai nosūtītu vienu profesionālo karavīru starptautiskā misijā, viņam pirmām kārtām ir jāiestājas profesionālajā dienestā. Tur karavīrs saņem pilnu ekipējumu, sociālās garantijas, medicīnisko aprūpi, un viņam papildus vēl maksā algu. Karavīrs mācās gadu vai divus un pēc tam uz pusgadu dodas misijā. Tās laikā viņš saņem atalgojumu. Pēc trim gadiem viņš var pateikt, ka vēlas atvaļināties. Valsts šā karavīra uzturēšanai kopumā iztērējusi simtiem tūkstošu latu. Daudz lētāka būtu ārrindas zemessarga apmācība, bet, lai viņš varētu doties misijā, vēl jāmaina likumdošana. Ārrindas darbinieks jau ir apmācīts kā karavīrs. Viņam vēl papildus jāapgūst trīs mēnešu apmācības kurss ar padziļinātu militāro specializāciju, un tikai tad ārrindas zemessargs kā profesionālis ir gatavs doties misijā. Tiek noslēgts līgums uz trim gadiem par to, ka šajā laikā viņš tiks nosūtīts misijā. Kamēr zemessargs nesaņem uzaicinājumu piedalīties, viņš nav piesaistīts dienestam. Bet pirms došanās misijā viņam jāapgūst vēl viens apmācības kurss, kas ilgst trīs mēnešus, un tad zemessargs pusgadu pavada misijā. Tātad ārrindas zemessarga sagatavošana ilgst gadu, bet profesionāļa – divus ar pusi. Līdz ar to finansiāli izdevīgāk ir uzturēt ārrindas darbinieku.” J.Bezzubovs arī piebilst, ka daļa ārrindas zemessargu jau šobrīd interesējas par iespējām doties misijās.
Ar skatu uz NATO
Par NBS un Zemessardzes nākotni nav iespējams runāt, nepieminot iestāšanos NATO. J.Bezzubovs saka: visu bruņoto spēku un līdz ar to arī Zemessardzes liktenis saistīts ar NATO. Taču viņš uzsver, ka tā nav tikai militāra organizācija un velti sabiedrība brīžiem vēlas no tās norobežoties. “Arī valsts attīstību lielākā vai mazākā mērā iespaidos iestāšanās NATO. Un, ja bruņotie spēki neattīstīsies, mēs šai aliansei nespēsim neko dot. Līdz ar to arī pretī neko nesaņemsim. Pievienošanās NATO nozīmē ne tikai papildu uzdevumus un garantijas armijai. Tās ir arī sabiedrības drošības garantijas,” uzskata J.Bezzubovs. Viņš min piemēru, kas ilustrē drošības nodrošināšanas nepieciešamību. Latvijas attīstībai ļoti svarīga ir ārvalstu investoru interese un vēlme ieguldīt naudu dažādos projektos. J.Bezzubovs uzskata, ka viņi nenāks uz Latviju, ja nebūs pārliecības, ka finansiālais ieguldījums šajā valstī tiks nosargāts.
Kāpēc mums vajadzīgi
bruņotie spēki
Sabiedrības attieksme J.Bezzubovu dažkārt pārsteidzot. Viņš
kādas medijos atspoguļotās aptaujas rezultātos pamanījis, ka daži cilvēki vispār
nesaprot, kāpēc valstij nepieciešama sava armija. Viņu arguments – bet mēs taču
iestāsimies NATO! “Neviena valsts nevar iztikt bez bruņotajiem spēkiem. Pat
Vatikānam ir sava armija,” paskaidro J.Bezzubovs. “Protams, ir arī izņēmumi.
Piemēram, Islande, kas faktiski ir NATO valsts, bet tai nav savas armijas. Tas nozīmē
tikai vienu – valsts teritorijā izvietotas NATO bāzes.”
Arī pret NBS cilvēku attieksme esot atšķirīga. J.Bezzubovs novērojis, ka
sabiedrības nostāju visprecīzāk parāda jaunieši, kas iesaistās profesionālajā vai
militārajā dienestā: “Viņi atnāk un domā – nu, kaut ko te padarīšu. Šie
jaunieši ir sabiedrības spogulis,” saka J.Bezzubovs. Viņš arī atzīst, ka
vieglprātīgā attieksme, dienējot un redzot reālo situāciju, mainās. Tas nozīmē,
ka sabiedrības negatīvo nostāju veicina informācijas trūkums. Taču NBS
reklamēšanai, kas būtu tik nepieciešama, ir kāds būtisks šķērslis – reklāma un
informācijas izplatīšana prasa lielus finansiālus ieguldījumus, kas šobrīd arī
attur no plašu kampaņu veikšanas.
Arī interese
par iesaistīšanos sarūk
Zemessardzes komandiera pienākumu izpildītājs pulkvežleitnants Juris Bezzubovs, nu jau Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks Juris Kiukucāns un NBS komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I. |
J.Bezzubovs stāsta, ka šobrīd Zemessardzē notiek aktīva cilvēku
kustība – vecākie iet prom, bet jaunākie aizpilda tukšās vietas. Komandiera
pienākumu izpildītājs neuzskata, ka cilvēku ieinteresētība būtu maza, bet to nevar
salīdzināt ar 90.gadu sākumu, ar patriotisma vilni. J.Bezzubovs stāsta, ka toreiz
Zemessardzes balsts bijuši pusmūža vecuma ļaudis, kas tagad vairs nevar pildīt
dienesta pienākumus. Taču viņi joprojām interesējas par Zemessardzes darbību,
tāpēc tiek veidota Veterānu asociācija un vienības.
Pašlaik visas cerības gulstas uz jaunajiem, kuriem ir iespēja iesaistīties
Jaunsardzē. Šī struktūra gan arī piedzīvojusi izmaiņas, tāpēc tajā notiekošo
J.Bezzubovs nekomentē: “Tagad jaunsargu kustību vada Aizsardzības ministrija.”
Taču Zemessargiem savas rezerves ir studējošo vidū. Reorganizāciju 1.martā
piedzīvos arī Studentu bataljons. “No tā tiks atdalīta studējošā jaunatne un
studenti veterāni. Pēdējie tiks pievienoti 13.kājnieku bataljonam,” par izmaiņām
stāsta J.Bezzubovs. Savukārt studējošie – piecas rotas – tiks sagatavoti kā
jaunākie instruktori. Pagājušogad apmācības programmā iesaistījušies aptuveni 350
studentu. Tas neesot
Ieva Treija
Juris Bezzubovs Zemessardzē strādā kopš tās izveidošanas
1991.gadā.
Sākumā ārrindas zemessargs, pēc tam rotas, vēlāk – bataljona komandieris Ogres
54.bataljonā.
1995.gadā nosūtīts uz Ādažiem, kur pilda mācību bataljona komandiera pienākumus,
vēlāk Ādažu bāzes komandieris, dienests Baltijas bataljonā.
1998.gadā kā civilmilitārās sadarbības virsnieks devies uz misiju Bosnijā un
Hercegovinā, iecelts par komandiera vietnieku – Latvijas administratīvās grupas
priekšnieku.
1999.gadā vēlreiz devies misijā uz Bosniju.
2000.gadā kā komandiera vietnieks nosūtīts dienestā 1.kājnieku bataljonā.
2001.gada 5.martā pārcelts uz Zemessardzes štābu par apgādes pārvaldes priekšnieku,
vēlāk kļuvis par štāba priekšnieka pienākumu izpildītāju, tagad – Zemessardzes
komandiera pienākumu izpildītājs.