J.Bezzubovs Zemessardzē sācis dienēt līdz ar tās izveidošanu 90.gadu sākumā. Strādājis dažādās vienībās, bijis arī misijās ārpus Latvijas. Kopš Zemessardzes izveidošanas daudz kas mainījies. J.Bezzubovs uzskata, ka struktūra attīstījusies un tās izaugsme nav atdalāma no visas valsts izaugsmes. “Kad Zemessardzi izveidoja, tai bija dažādi uzdevumi – no atbalsta sniegšanas pašvaldībām kārtības nodrošināšanā līdz pat robežu kontrolei. Tajā iesaistījās daudz cilvēku, kuru aktivitāte izskaidrojama ar patriotiskajām jūtām, kas uzjundīja barikāžu laika iespaidā, un līdz ar to arī radās vēlme aizsargāt savu valsti,” tābrīža situāciju apraksta J.Bezzubovs.
Tagad viss ir citādi. Mainījušies arī Zemessardzes uzdevumi. “Neilgi pēc dibināšanas tā tika iekļauta NBS sastāvā kā pamatkājnieku karaspēks. Šobrīd mēs atkal esam pārmaiņu priekšā. Līdz ar valsts aizsardzības koncepcijas pārstrādāšanu un iestāšanos NATO mums būs citi uzdevumi. Armijā dienēs profesionāļi, un Zemessardze sniegs atbalstu profesionālajām vienībām ne vien Latvijā, bet arī starptautiskajās operācijās,” stāsta J.Bezzubovs. Par galveno uzdevumu šim gadam viņš izvirzījis Zemessardzes reorganizācijas pabeigšanu. “Mēs jau esam apvienojuši vairākas vienības, izveidojuši struktūras. Tagad sāksies grūtākais posms – struktūru sadarbības nodrošināšana. Saiknei jābūt tik ciešai, lai nevienam nerastos jautājumi par to, kāpēc tas vai cits darbs jādara,” skaidro J.Bezzubovs. Pēc šo ieceru īstenošanas paredzēta ārrindas zemessargu apmācība. Trešais svarīgākais uzdevums ir Zemessardzes bataljonu specializācija. “Veidosim gan speciālos apgādes un nodrošinājuma bataljonus, gan pretgaisa aizsardzības bataljonus, gan arī artilērijas divizionus. Tie palīdzēs citām NBS struktūrām.”

Zemessardzes
uzturēšana ir valstij izdevīga

Pašlaik Zemessardzē ir iespēja iesaistīties gan ārrindas, gan pilna laika dienestā. Šo jomu plānotās izmaiņas neskars, un tāds sadalījums paliks arī turpmāk. Lūgts komentēt šā sadalījuma priekšrocības, J.Bezzubovs min piemēru: “Lai nosūtītu vienu profesionālo karavīru starptautiskā misijā, viņam pirmām kārtām ir jāiestājas profesionālajā dienestā. Tur karavīrs saņem pilnu ekipējumu, sociālās garantijas, medicīnisko aprūpi, un viņam papildus vēl maksā algu. Karavīrs mācās gadu vai divus un pēc tam uz pusgadu dodas misijā. Tās laikā viņš saņem atalgojumu. Pēc trim gadiem viņš var pateikt, ka vēlas atvaļināties. Valsts šā karavīra uzturēšanai kopumā iztērējusi simtiem tūkstošu latu. Daudz lētāka būtu ārrindas zemessarga apmācība, bet, lai viņš varētu doties misijā, vēl jāmaina likumdošana. Ārrindas darbinieks jau ir apmācīts kā karavīrs. Viņam vēl papildus jāapgūst trīs mēnešu apmācības kurss ar padziļinātu militāro specializāciju, un tikai tad ārrindas zemessargs kā profesionālis ir gatavs doties misijā. Tiek noslēgts līgums uz trim gadiem par to, ka šajā laikā viņš tiks nosūtīts misijā. Kamēr zemessargs nesaņem uzaicinājumu piedalīties, viņš nav piesaistīts dienestam. Bet pirms došanās misijā viņam jāapgūst vēl viens apmācības kurss, kas ilgst trīs mēnešus, un tad zemessargs pusgadu pavada misijā. Tātad ārrindas zemessarga sagatavošana ilgst gadu, bet profesionāļa – divus ar pusi. Līdz ar to finansiāli izdevīgāk ir uzturēt ārrindas darbinieku.” J.Bezzubovs arī piebilst, ka daļa ārrindas zemessargu jau šobrīd interesējas par iespējām doties misijās.

Ar skatu uz NATO

Par NBS un Zemessardzes nākotni nav iespējams runāt, nepieminot iestāšanos NATO. J.Bezzubovs saka: visu bruņoto spēku un līdz ar to arī Zemessardzes liktenis saistīts ar NATO. Taču viņš uzsver, ka tā nav tikai militāra organizācija un velti sabiedrība brīžiem vēlas no tās norobežoties. “Arī valsts attīstību lielākā vai mazākā mērā iespaidos iestāšanās NATO. Un, ja bruņotie spēki neattīstīsies, mēs šai aliansei nespēsim neko dot. Līdz ar to arī pretī neko nesaņemsim. Pievienošanās NATO nozīmē ne tikai papildu uzdevumus un garantijas armijai. Tās ir arī sabiedrības drošības garantijas,” uzskata J.Bezzubovs. Viņš min piemēru, kas ilustrē drošības nodrošināšanas nepieciešamību. Latvijas attīstībai ļoti svarīga ir ārvalstu investoru interese un vēlme ieguldīt naudu dažādos projektos. J.Bezzubovs uzskata, ka viņi nenāks uz Latviju, ja nebūs pārliecības, ka finansiālais ieguldījums šajā valstī tiks nosargāts.

Kāpēc mums vajadzīgi
bruņotie spēki

Sabiedrības attieksme J.Bezzubovu dažkārt pārsteidzot. Viņš kādas medijos atspoguļotās aptaujas rezultātos pamanījis, ka daži cilvēki vispār nesaprot, kāpēc valstij nepieciešama sava armija. Viņu arguments – bet mēs taču iestāsimies NATO! “Neviena valsts nevar iztikt bez bruņotajiem spēkiem. Pat Vatikānam ir sava armija,” paskaidro J.Bezzubovs. “Protams, ir arī izņēmumi. Piemēram, Islande, kas faktiski ir NATO valsts, bet tai nav savas armijas. Tas nozīmē tikai vienu – valsts teritorijā izvietotas NATO bāzes.”
Arī pret NBS cilvēku attieksme esot atšķirīga. J.Bezzubovs novērojis, ka sabiedrības nostāju visprecīzāk parāda jaunieši, kas iesaistās profesionālajā vai militārajā dienestā: “Viņi atnāk un domā – nu, kaut ko te padarīšu. Šie jaunieši ir sabiedrības spogulis,” saka J.Bezzubovs. Viņš arī atzīst, ka vieglprātīgā attieksme, dienējot un redzot reālo situāciju, mainās. Tas nozīmē, ka sabiedrības negatīvo nostāju veicina informācijas trūkums. Taču NBS reklamēšanai, kas būtu tik nepieciešama, ir kāds būtisks šķērslis – reklāma un informācijas izplatīšana prasa lielus finansiālus ieguldījumus, kas šobrīd arī attur no plašu kampaņu veikšanas.

Arī interese
par iesaistīšanos sarūk

J.Bezzubovs stāsta, ka šobrīd Zemessardzē notiek aktīva cilvēku kustība – vecākie iet prom, bet jaunākie aizpilda tukšās vietas. Komandiera pienākumu izpildītājs neuzskata, ka cilvēku ieinteresētība būtu maza, bet to nevar salīdzināt ar 90.gadu sākumu, ar patriotisma vilni. J.Bezzubovs stāsta, ka toreiz Zemessardzes balsts bijuši pusmūža vecuma ļaudis, kas tagad vairs nevar pildīt dienesta pienākumus. Taču viņi joprojām interesējas par Zemessardzes darbību, tāpēc tiek veidota Veterānu asociācija un vienības.
Pašlaik visas cerības gulstas uz jaunajiem, kuriem ir iespēja iesaistīties Jaunsardzē. Šī struktūra gan arī piedzīvojusi izmaiņas, tāpēc tajā notiekošo J.Bezzubovs nekomentē: “Tagad jaunsargu kustību vada Aizsardzības ministrija.”
Taču Zemessargiem savas rezerves ir studējošo vidū. Reorganizāciju 1.martā piedzīvos arī Studentu bataljons. “No tā tiks atdalīta studējošā jaunatne un studenti veterāni. Pēdējie tiks pievienoti 13.kājnieku bataljonam,” par izmaiņām stāsta J.Bezzubovs. Savukārt studējošie – piecas rotas – tiks sagatavoti kā jaunākie instruktori. Pagājušogad apmācības programmā iesaistījušies aptuveni 350 studentu. Tas neesot

daudz, un daļa to izvēlas kā alternatīvu militārajam dienestam. “Studentiem pēc tam nav obligāti jāpaliek dienestā Zemessardzē,” skaidro J.Bezzubovs. “Taču mēs aģitējam un piedāvājam viņiem ne vien dienestu šajā struktūrā, bet arī mācības Aizsardzības akadēmijā pēc augstskolas absolvēšanas. Viņiem viena gada laikā ir iespēja kļūt par virsniekiem, jo, izejot apmācību Studentu bataljonā, viņi jau ieguvuši instruktora pakāpi.” J.Bezzubovs atzīst, ka tie, kas paliek, ir ļoti neliela daļa no visiem apmācību apguvušajiem jauniešiem. Arī studentu un jauniešu intereses veicināšanai vajadzīga reklāma un informācija par NBS un Zemessardzes darbību. “Tāpēc es darīšu visu, cik nu būs manos spēkos, lai atjaunotu to Zemessardzes vārdu, kas tai bija kādreiz,” sola J.Bezzubovs.

Juris Bezzubovs Zemessardzē strādā kopš tās izveidošanas 1991.gadā.
Sākumā ārrindas zemessargs, pēc tam rotas, vēlāk – bataljona komandieris Ogres 54.bataljonā.
1995.gadā nosūtīts uz Ādažiem, kur pilda mācību bataljona komandiera pienākumus, vēlāk Ādažu bāzes komandieris, dienests Baltijas bataljonā.
1998.gadā kā civilmilitārās sadarbības virsnieks devies uz misiju Bosnijā un Hercegovinā, iecelts par komandiera vietnieku – Latvijas administratīvās grupas priekšnieku.
1999.gadā vēlreiz devies misijā uz Bosniju.
2000.gadā kā komandiera vietnieks nosūtīts dienestā 1.kājnieku bataljonā.
2001.gada 5.martā pārcelts uz Zemessardzes štābu par apgādes pārvaldes priekšnieku, vēlāk kļuvis par štāba priekšnieka pienākumu izpildītāju, tagad – Zemessardzes komandiera pienākumu izpildītājs.