• 

Valsts prezidente atbildēja arī uz Maltas žurnālistu jautājumiem.
V.Vīķe-Freiberga: – Es uzskatu, ka abas mūsu valstis var bagātināt Eiropas Savienību ar savu unikālo pieredzi. Maltai ir vēsturiska pieredze dažādu civilizāciju un kontinentu saskarsmē. Savukārt mums Latvijā ir izdzīvošanas pieredze komunistiskās diktatūras apstākļos. Mums ir arī sadarbības pieredze ar valstīm austrumos no paplašinātās Eiropas Savienības (ES) robežām. Domāju, tieši šī unikālā pieredze ir tas, ar ko Latvija un Malta var bagātināt Eiropas Savienības kopainu.

• 

Ginters Veiss, bijušais Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā, – speciāli “Latvijas Vēstnesim”
– Man ir patiess prieks, ka mana atrašanās Maltā laika ziņā sasaucās ar Latvijas Valsts prezidentes valstsvizīti. Īpaši tādēļ, ka abās šajās valstīs, Latvijā un Maltā, es esmu vadījis Eiropas Komisiju. Prieks apzināties, ka arī es ar to esmu devis savu ieguldījumu Eiropas Savienības drīzajā paplašināšanā, kad arī Latvija un Malta kļūs ES dalībvalstis. Uzskatu, ka Eiropas mazo valstu sadarbība ir ļoti nozīmīga, daloties pieredzē un apvienojot spēkus savu interešu aizstāvēšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā. Īpaši nozīmīgi tas ir šajā gadījumā, kad sastopas valstis no visattālākajām ES malām –Latvija no ES ziemeļaustrumiem un Malta no Eiropas dienvidiem. Latvijai un Maltai daudzās jomās ir kopīgas intereses, un jūsu sadarbība ir īpaši aktuāla. Šeit, Maltas universitātes vēsturiskajā aulā, es gribu uzsvērt, ka man īpaši gribētos redzēt Latvijas un Maltas akadēmisko aprindu pārstāvju aizvien ciešāku sadarbību. Tā noteikti būtu auglīga un sekmētu abu valstu jo sekmīgāku savu interešu aizstāvību pret ES lielajām dalībvalstīm, ieskaitot manu Vāciju.

• 

Pārlūkojot nu jau vēsturei piederošās valstsvizītes norisi Maltā, jāakcentē ekonomisko kontaktu vektors – tieši šai jomai bija veltīti abu pušu intensīvi centieni. Šajā kontekstā “Latvijas Vēstnesis” uzklausīja arī vairāku Latvijas oficiālās delegācijas un uzņēmēju grupas dalībnieku domas.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Juris Kanels:
“Mūsu un Maltas biznesa intereses nekonkurē, mūsu valstis atrodas dažādos Eiropas reģionos – Latvija Eiropas Savienības (ES) ziemeļaustrumos, Malta dienvidos. Tieši ģeogrāfiskā atšķirība var būt ļoti noderīgs faktors Latvijas un Maltas sadarbībai. Ar savu ģeogrāfisko atrašanās vietu Latvija var būt interesanta un noderīga Maltai. Proti, Latvija var būt atbalsta centrs tiem Maltas uzņēmējiem un firmām, kas vēlas izvērst savu darbību Eiropas ziemeļaustrumu reģionā. Savukārt Malta var būt vērtīgs atbalsta centrs Latvijas uzņēmēju aktivitātēm Vidusjūras reģionā.”

• 

Valsts prezidentes ekonomikas jautājumu padomnieks Sols Bukingolts:
“Pirmais iespaids Maltā man bija šīs zemes sakārtotās ekonomiskās struktūras un Maltas gatavība ES nākotnei. Maltas uzņēmēji jau ļoti labi organizējas, lai veiktu nākamos soļus – ES ietvaros. Mazai valstij svarīgi sevi iespējami izdevīgāk “pārdot” kā darījumu partneri. Proti, maksimāli izmantot iespējas, ko paver ES dalībvalsts statuss. Malta ir atradusi ļoti savdabīgu, vērtīgu nišu savas ekonomikas attīstībai. Lielu iespaidu uz mani atstāja Maltas kuģubūvētavas apmeklējums. Šī ir viena no perspektīvajām nozarēm ES, un maltieši tieši kuģubūvē, neraugoties uz valsts nelielajiem apjomiem un ierobežotajiem resursiem, atraduši savdabīgu nišu: Maltas kuģu būvētavā remontē un pārbūvē neliela izmēra tankkuģus un superdārgas jahtas. Šī maltiešu pieredze ir izstudēšanas vērta, taču Latvijai vajadzētu analizēt arī maltiešu tālākos soļus savas ekonomikas attīstībai. Proti, maltieši rūpīgi analizē naudas plūsmas un investīciju piesaistes iespējas. Interesanta ir arī Maltas aktīvā darbība, veidojot ekonomiskos kontaktus ar Ziemeļāfrikas valstīm. Arī Latvijas uzņēmējiem vajadzētu padomāt par sadarbības veidošanu ar šo reģionu. Īpašs aspekts Latvijas ekonomiskajos kontaktos varētu būt sadarbība ar Maroku, jo, kā zināms, Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga bērnībā piecus gadus dzīvojusi šajā zemē un beigusi Kasablankas meiteņu liceju.”

• 

Firmas “Deloitte” vadošais partneris, jurists Jānis Zelmenis:
“Maltai ir interesanta jurisdikcija no nodokļu režīma viedokļa. Tieši ar to Malta ir interesanta ES kontekstā. Maltā ir ļoti izdevīgas nodokļu pozīcijas. Ja Latvijas biznesmeņi domā par starptautisku strukturēšanos, tad kā zināmu posmu šajā procesā var iekļaut arī Maltu.

Malta izceļas arī ar kuģu un jahtu reģistrēšanas biznesu – pateicoties savai elastīgajai nodokļu politikai. Maltā iespējams dabūt kuģa vai jahtas pierakstu ar daudz lētāku PVN –šeit tas ir pat zem 5 procentiem.”

• 

Firmas “Latvija Tours” izpilddirektore Gundega Zeltiņa:
“Manuprāt, analīzes vērta ir Maltas pieredze tūrisma attīstībā. Plānojot savu tūrisma attīstības stratēģiju, Maltas tūrisma biznesa vadītāji domā nevis par kvantitāti, bet par kvalitatīvu attīstību. Proti, lai ar relatīvi nelielu tūristu skaitu gūtu maksimālu peļņu. Tas tiek īstenots, pirmkārt, pārvēršot Maltu no eksotiskas dienvidu atpūtas zemes par unikālas vēstures un augstas kultūras iepazīšanas vietu.”
Šo koncepciju sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” pozitīvi novērtēja arī Latvijas delegācijas vadītāja kultūras ministre Inguna Rībena. “Šeit runa ir par stratēģisko izpratni. Ir svarīgi, lai visas mūsu valsts struktūras saprastu, ka, investējot tūrisma un infrastruktūras attīstībā, valsts var rēķināties ar stabilu ilgtermiņa peļņu nākotnē, pateicoties straujam tūristu skaita pieaugumam, kas būtu iespējams, veiksmīgi pārņemot Maltas pieredzi tūrisma jomā.”

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents Valsts prezidentes valstsvizītē Maltā