
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Kaspars Berķis tiesnešu zvēresta pieņemšanas ceremonijā Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
Tiesnesis – aktīvs
procesa dalībnieks
Eiropas Savienības valstu prakse liecina, ka gan iedzīvotājiem, gan
tieslietu sistēmai kopumā labvēlīgāka ir administratīvo sūdzību izskatīšana
atsevišķās administratīvajās tiesās. Tas samazina garās rindas vispārējās
jurisdikcijas tiesās, padarot lietu izskatīšanas termiņus saprātīgākus.
Administratīvo sūdzību izmeklēšanas kārtība arī atšķiras no civillietām vai
krimināllietām. Tā ir iedzīvotājiem draudzīgāka, ļaujot personām neatkarīgi no
viņu mantiskā stāvokļa kā līdzvērtīgām tiesāties ar valsts vai pašvaldību
iestādēm, pārsūdzot to administratīvos lēmumus. To nodrošina apstāklis, ka
administratīvajās lietās nav sacīkšu principa, kad tiesnesis izvērtē, kurai pusei
spēcīgāki argumenti. Administratīvais tiesnesis pats piedalās lietas izmeklēšanā,
vācot trūkstošus pierādījumus un noskaidrojot lietas būtību. Te gan jāpiebilst, ka
daļa iedzīvotāju tiesneša lomu ir pārpratuši, maldīgi cerot, ka viņš atrisinās
konfliktu ar kaimiņu vai strīdus, kas skar nekustamo īpašumu. Tiesnesis izmeklēs tās
tiesiskās attiecības ar valsts vai pašvaldības iestādēm, par kurām sūdzas
pieteikuma iesniedzējs. Piemēram, ja tiks konstatēts, ka kāda no pusēm nav iesniegusi
visus nepieciešamos dokumentus vai nav skaidri kādi lietas apstākļi, tiesneša
pienākums būs to noskaidrot, pieprasot no lietā iesaistītajām pusēm papildu ziņas.
Tās varēs prasīt arī no lietā tieši neiesaistītajām pusēm, izņemot
kredītiestādes, mācītājus, advokātus. Ārstus varēs pieaicināt nepieciešamības
gadījumā kā ekspertus, taču nevarēs prasīt, lai viņi izpaustu konkrētas ziņas par
savu pacientu veselības stāvokli. Ārstu kā ekspertu loma būs nozīmīga, izskatot
sūdzības, piemēram, par atteikumiem piešķirt invaliditāti. Tāpat tiesnesim būs
tiesības pieprasīt ekspertīzi. Administratīvo sūdzību izskatīšanas kārtība
paredz arī zvēresta došanas procedūru atsevišķos gadījumos. Piemēram, gadījumos,
kad trūks lietisku pierādījumu, fiziskā persona varēs dot zvērestu, ka tās sniegtā
informācija ir patiesa. Ir izstrādāta zvēresta forma, ar laiku Krimināllikumā būs
arī norma, kas noteiks atbildību par nepatiesa zvēresta došanu.
Šobrīd rajona tiesā strādā 10 tiesneši, ir izsludināts konkurss, un K. Berķis
izteica cerību, ka drīzumā to skaits varētu pieaugt līdz 20. Jautāts, vai ar šādu
tiesnešu skaitu varēs nodrošināt savlaicīgu lietu izskatīšanu, K.Berķis atzina, ka
pašlaik grūti prognozēt, to rādīs pirmā gada pieredze. Ņemot vērā tiesneša lielo
lomu lietas izskatīšanā, ļoti svarīgi, lai amatpersona nebūtu koruptīvi
ietekmējama. K.Berķis šādas bažas noraidīja, sakot, ka tikusi veikta ļoti stingra
tiesnešu atlase, un nav ne mazāko šaubu par konkursu izturējušo tiesnešu godaprātu
un vēlmi spriest tiešām taisnīgu tiesu. Amatu konkurss bija ļoti liels, pieteicās
80, no kuriem atlasi izgāja 15. Tajā pašā laikā K.Berķis uzsvēra nepieciešamību
palielināt tiesās strādājošo algas, kā to paredz arī likums. Administratīvo tiesu
tiesneši ir izgājuši ļoti nopietnu apmācību par Administratīvā procesa likumu,
Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, visiem ir
pieredze darbā valsts pārvaldē.
Ir jāzina,
par ko sūdzēties
Šobrīd administratīvās tiesas darbojas tikai Rīgā, taču ar laiku
tās varētu sākt darbu visā Latvijā. Te nozīmīga būs pirmā gada darba pieredze,
kad varēs spriest, cik liels ir pieprasījums reģionos. Taču jau tagad ir daudz
sūdzību no rajoniem par pašvaldību administratīvajiem lēmumiem. Ja abas lietā
iesaistītās puses piekrīt, tad iespējams rakstveida process, lai cilvēkiem nebūtu
jāmēro ceļš uz Rīgu. Taču tas iespējams tikai gadījumos, kad nav vajadzības
pieaicināt lieciniekus.
Kā būtisku problēmu K.Berķis minēja pašvaldību darbinieku vēl nepietiekamās
zināšanas par Administratīvo procesu, līdz ar to tiek pieņemti apstrīdami
administratīvie akti. Taču paši pašvaldību darbinieki par to ļoti aktīvi
interesējas, un tiesneši ir ar mieru dalīties savās zināšanās par Administratīvā
procesa likumu.
No 2. līdz 16.februārim administratīvajā rajona tiesā pieņemti 153 pieteikumi, no
tiem 42 no Latvijas reģioniem. Visvairāk sūdzību ir par Valsts ieņēmumu dienesta
lēmumiem (nodokļu uzrēķiniem) – 38, par pašvaldību, arī Rīgas domes lēmumiem
– 15, policijas uzliktajiem administratīvajiem sodiem – 17. Tiesa ierosinājusi 61
lietu, 17 pieteikumi atteikti, bet 31sūdzība atstāta bez virzības. Atteiktas tās
lietas, kas neattiecas uz publisko tiesību jomu, kā arī sūdzības, kuras jau skatītas
tiesās un par kurām ir lēmumi. Lai sūdzību izskatītu, tās iesniedzējam jāzina, ko
viņš vēlas pārsūdzēt, – administratīvo aktu, tiesiskās attiecības, kuru
rezultātā personai ir radies kāds kaitējums. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki
uzraksta sūdzību, izklāstot situāciju, ar kuru tie nemierā, taču tieši nenorādot
lēmumu vai tiesību aktus, ko pārsūdz. Šādas sūdzības bieži tiek atstātas bez
virzības. Administratīvo lēmumu tiesā pārsūdzēt var mēneša laikā no tā spēkā
stāšanās brīža, to pievienojot sūdzībai. K.Berķis prognozēja, ka sūdzības
varētu izskatīt mēneša laikā. Pirmās tiesas sēdes varētu notikt jau martā.
Rūta Kesnere, “LV”