Kā pieaugs degvielas cenas, iestājoties ES

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Līdz ar pievienošanos Eiropas Savienībai šā gada 1.maijā Latvijā gaidāms ievērojams degvielas cenu pieaugums. Benzīna litra cena palielināsies vismaz par 1,4 santīmiem, bet dīzeļdegvielas cenu kāpums būs turpat pieci (4,8) santīmi. To paredz ES direktīvas projekts par jautājumiem, kas attiecas uz energoproduktu aplikšanu ar nodokļiem. Saskaņā ar topošo direktīvu akcīzes nodoklis degvielai būs jāpalielina arī turpmāk. Nodokļu palielinājums tuvākajos gados gaidāms arī citiem energoproduktiem.

Ko nosaka pašreizējā
likumdošana

Iepriekš saskaņā ar iestāšanās sarunu iznākumu un atbilstoši mūsu valsts likumam “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” dīzeļdegvielai akcīzi bija plānots celt par 30 latiem līdz 130 latiem par 1000 litriem (13 santīmu par litru), bet bezsvina benzīnam nemainīt akcīzes likmi – 160 latus par 1000 litriem (16 santīmi par litru). Tomēr šādu situāciju neizdosies saglabāt, jo netiek īstenots iepriekš cerētais, proti, mainījās ES dalībvalstīs akcīzes likmi regulējošās direktīvas. Vecā direktīva (92/82/EEC) zaudēja spēku 2004.gada 1.janvārī, bet jaunā direktīva (2003/96/EC) tagad tiek grozīta.
Direktīvā (2003/96/EC) noteiktā akcīzes nodokļa minimālās likmes ieviešana vairākās esošajās un it īpaši topošajās ES dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā, nozīmētu ļoti strauju degvielas cenu kāpumu. Tādēļ, lai mazinātu ekonomisko šoku, ko radītu cenu kāpums, Eiropas Komisija izstrādājusi jaunu direktīvas projektu par iespējām atsevišķām dalībvalstīm piemērot pagaidu nodokļa atbrīvojumus vai samazinājumus.

Kā mainīsies
degvielas cenas

Eiropas Komisijas izstrādātajā direktīvas projektā Latvijai paredzēts pārejas periods akcīzes nodokļa likmes palielināšanai gan dīzeļdegvielai, gan bezsvina benzīnam. Direktīvas projekts paredz, ka 2004. gada 1. maijā akcīzes nodoklim dīzeļdegvielai būtu jāsasniedz 245 eiro par 1000 litriem. Kā nākamie atskaites punkti minēti 2008. un 2011.gads, bet 2013. gadā akcīzes likmei dīzeļdegvielai jāsasniedz likme 330 eiro par 1000 litriem (33 eirocenti jeb aptuveni 22 santīmi par litru). Pašreizējā akcīzes likme dīzeļdegvielai Latvijā ir 10 santīmu par litru.
Visai ievērojums, bet ne tiks straujš kā dīzeļdegvielai, paredzēts arī benzīna akcīzes likmes pieaugums. 2011. gadā akcīzes likmei bezsvina benzīnam jāsasniedz 359 eiro par 1000 litriem (24 santīmi par litru). Šobrīd akcīzes likme ir 16 santīmu par litru.

Latvija cīnās
par izdevīgākiem noteikumiem

Pagājušajā ceturtdienā, 12.februārī, Briselē norisinājās pirmā ES Ministru padomes darba grupas tikšanās par jauno direktīvas projektu, kuras laikā Finanšu ministrijas pārstāvji iesnieguši valdības apstiprināto Latvijas pozīciju. Latvija piekrīt Eiropas Komisijas piedāvātājiem pārejas periodiem attiecībā uz akcīzes likmi benzīnam un dīzeļdegvielai, tomēr prasa zināmas izmaiņas attiecībā uz valūtas kursu, pēc kura tiek aprēķināta akcīzes likme, kas ieviešama 2004.gada 1.maijā.
Proti, Eiropas Komisijas praksē, salīdzinot nodokļu likmi nacionālajā valūtā un eiro, pieņemts izmantot attiecīgā gada oktobra kursu. Pērn eiro kurss pret latu bija 0,6495, un līdz ar to likmes, kā minēts, būtu jāpaaugstina līdz 15,9 santīmiem par litru dīzeļdegvielai un līdz 18,6 santīmiem bezsvina benzīnam. Komisija tomēr norādījusi, ka Latvijas īpašajā situācijā varētu izmantot valūtas kursu vidēji 2002.gada decembrī. Pamatojums šāda kursa izvēlei ir tāds, ka 2002.gada 13.decembrī Kopenhāgenas galotņu tikšanās laikā Latvija beidza sarunas par iestāšanos ES. Šajā gadījumā valūtas kurss Latvijai akcīzes nodokļa likmes noteikšanai būtu izdevīgāks (0,6049 lati par vienu eiro). Tādējādi 1.maijā akcīzes likme dīzeļdegvielai palielinātos par 4,8, nevis 5,9 santīmiem par litru, savukārt akcīze benzīnam pieaugtu par 2,4, nevis 3,6 santīmiem par litru.

Palielināsies nodoklis
arī citiem energoproduktiem

Komisijas izstrādātajā direktīvas projektā Latvijai arī paredzēts pārejas periods, lai saskaņotu akcīzes nodokļa likmi degvieleļļai (mazutam), kuru izmanto siltuma ražošanai. Akcīzes likme pilnā apmērā ieviešama līdz 2010.gada 1.janvārim, taču ar 2007.gada 1.janvāri nodokļa likmei ir jāsasniedz 50% no ES minimālās likmes. Latvija sākotnēji pieprasīja pastāvīgu atkāpi no šīs normas, taču pēc Komisijas kategoriska noraidījuma, Latvija akceptējusi piedāvāto pārejas periodu.
Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktores vietnieks, Akcīzes nodokļu nodaļas vadītājs Māris Jurušs “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja, ka jau šobrīd Latvijā ir gandrīz sasniegta ES noteiktā minimālā akcīzes likme mazutam, kuru izmanto siltuma ražošanai, bet problēma ir tā, ka šobrīd saskaņā ar Latvijas likumdošanu siltuma ražotājiem šo nodokli valsts atmaksā.
Tāds pats pārejas periods Latvijai piedāvāts arī attiecībā uz akcīzes nodokļa likmes saskaņošanu elektrībai. Šis pārejas periods atbilst Latvijas pieprasītajam.
Direktīvas projektā Latvijai paredzēts pārejas periods, arī lai saskaņotu akcīzes nodokļa likmi oglēm un koksam. Akcīzes likme pilnā apmērā ieviešama līdz 2010.gada 1.janvārim.
Vēl direktīva paredz nosacījumu, ar kuru līdz 2013.gadam no nodokļa var atbrīvot dabasgāzi, ja konkrētajā dalībvalstī 2000.gadā daļa dabasgāzes galaenerģijas patēriņā bija mazāka nekā 15%. Latvija izpilda šo nosacījumu, jo Latvijai dabasgāzes daļa galīgajā enerģijas patēriņā bija 11%.
Latvijas vēlas arī rezervēt tiesības atgriezties pie pārejas perioda termiņa beigām attiecībā uz dabasgāzes un mazuta atbrīvošanu no nodokļa.
Latvijas gadījumā atklāts un aktuāls ir jautājums par tiesībām piemērot samazinātu nodokli vai atbrīvojumu energoproduktiem un elektrībai vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem, jo Komisija uzskata, ka valstij pašai jānosaka vārda “vietējais” nozīme, bet – ņemot vērā direktīvas mērķus. Taču Komisija norāda, ka vārds “vietējais” nav attiecināms uz starppilsētu pasažieru pārvadājumiem. Latvijā vēl nav atrisināts jautājums par pārvadājumiem starp apdzīvotām vietām lauku rajonos.

Galīgais lēmums gaidāms martā

Latvijas pārstāvji ir darījuši zināmu mūsu valsts pozīciju citām esošajām un topošajām dalībvalstīm, tomēr lēmums par direktīvu netiek pieņemts uzreiz. M.Jurušs “Latvijas Vēstnesi” informēja, ka šī bija tikai pirmā darba grupas sēde, kurā apspriests attiecīgais direktīvas projekts. Vēl viena darba grupas sēde paredzēta mēneša beigās, bet direktīvas galīgais variants varētu tikt pieņemts marta sākumā ES finanšu un ekonomikas ministru (ECOFIN) sanāksmē.
M. Jurušs pastāstīja, ka Vācijas pārstāvji pauduši neapmierinātību par pārejas periodiem, kas visām jaunajām dalībvalstīm (tajā skaitā Latvijai) esot noteikti par garu. Vācija diezgan stingri iestājas par savu pozīciju, uzskatot, ka attiecībā uz visām dalībvalstīm būtu piemērojami vienādi noteikumi. Vācijas valdības pārstāvji solījuši vēl papildus pētīt šo jautājumu, lai formulētu savu galīgo pozīciju, pastāstīja M.Jurušs. Līdzīgu pozīciju aizstāv arī Francijas valdības pārstāvji.
Kā zināms, ES Ministru padomē jautājumi attiecībā uz nodokļu politiku tiek pieņemti ar vienprātības principu (vienbalsīgu lēmumu), tādējādi arī vienas valsts balsojums var bloķēt lēmuma pieņemšanu.

Artis Nīgals, “LV”

artis.nigals@vestnesis.lv