Latvijas galvenās partneres jau ir ES valstis

Tirdzniecības apjomi
turpina pieaugt

Pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes publiskotās informācijas, Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms 2003.gadā faktiskajās cenās salīdzinājumā ar 2002.gadu ir pieaudzis. Preču eksports sasniedz 1650,6 miljonus latu – par 17,2% vairāk nekā 2002.gadā. Bet importa kopapjoms pieaudzis par 19,7%, un pagājušajā gadā tā vērtība bijusi 2989,2 miljoni latu.
2003.gadā, tāpat kā iepriekšējos, nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi – 35,2% no eksporta kopvērtības, pēc tam tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi, metāli un to izstrādājumi, mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas, dažādi gatavie izstrādājumi (galvenokārt mēbeles).
Eksporta pieaugums bija vērojams gandrīz visās nozīmīgākajās preču grupās. Visvairāk pieaudzis koksnes un tās izstrādājumu eksports, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu, mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, metālu un to izstrādājumu, kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas eksports. Savukārt pērn mazāk eksportēts papīra un kartona, arī pārtikas rūpniecības produkti (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku).
Pērn Latvija, līdzīgi kā iepriekšējos gados, visvairāk importējusi mašīnas un mehānismus, elektriskās iekārtas, transporta līdzekļus, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkciju, minerālos produktus, kā arī metālus un to izstrādājumus.

Galvenās partneres –
ES dalībvalstis

Katru gadu arvien vairāk Latvijas uzņēmēju eksporta partnerus atrod ES dalībvalstīs. Pagājušajā gadā eksporta apjoms uz ES bija 61,8% (2002. gadā 60,4%).
Svarīgākās eksporta preces uz ES pērn bijušas koksne un tās izstrādājumi (zāģmateriāli, apaļkoki, koka izstrādājumi, saplāksnis), mēbeles, dzelzs un neleģēts tērauds (stieņi, profili, stieples), krāsainie metāli un to izstrādājumi, sieviešu un vīriešu apģērbi.
Nozīmīgāko preču klāstā, kuras Latvija pagājušajā gadā ieveda no ES, bija mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (dažādi darbgaldi, datortehnika, biroju iekārtas, sadzīves tehnika, elektroiekārtas), vieglie automobiļi, papīrs un kartons, plastmasas pusfabrikāti un izstrādājumi, medikamenti.

Bilance
arvien negatīvāka

Analizējot Latvijas ārējo tirdzniecību, jāatzīst, ka joprojām importa un eksporta saldo ir negatīvs. Tas nozīmē, ka Latvija eksportē mazāk preču nekā importē. Turklāt pērn salīdzinājumā ar 2002.gadu starpība starp eksporta un importa kopvērtību turpinājusi pieaugt. Pagājušajā gadā eksporta apjoms uz ES bija 61,8% (2002.gadā – 60,4%) no Latvijas eksporta kopapjoma, bet importa apjoms – 51,0% (53,0%). Salīdzinot ar 2002.gadu, eksporta apjoms uz ES pieaudzis, bet importa apjoms no ES vēl vairāk palielinājies.
Paredzams, ka šogad Latvijas eksporta apjoms uz ES valstīm turpinās pieaugt, jo mums tuvākās kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija – vienas no nozīmīgākajām Latvijas eksporta partnerēm – arī kļūs par Eiropas Savienības dalībniecēm.
Pirms gada, komentējot negatīvo Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte (skat. “Eiropas Vēstis” 21.02.2003. – red.) norādīja, ka jau vairākus gadus vērojama tendence, ka importa pieaugums ir lielāks nekā eksporta pieaugums, un prognozēja, ka, visticamāk, šāda situācija saglabāsies arī tuvākajos gados. Ekonomiste norādīja, ka jāatceras arī par Lietuvas un Igaunijas attīstību, kas varētu palielināt šo valstu eksportu uz Latviju, tādējādi negatīvi ietekmējot Latvijas ārējās tirdzniecības saldo. Bez tam Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci būtiski var ietekmēt līdz ar Latvijas iestāšanos ES paredzamais investīciju pieplūdums. Turklāt visi Latvijā nopietni gaida ES struktūrfondu apgūšanu. Abu šo faktoru ietekmē varētu palielināties dažādu iekārtu imports no pašreizējām ES dalībvalstīm. Šāda notikumu attīstība varētu būtiski palielināt importu no ES un līdz ar to arī negatīvi ietekmēt Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci, toreiz teica R.Karnīte.

Jāattīsta reāli ražojošie sektori

Savukārt vakar, kad no jauna sazinājāmies ar ekonomisti, lai lūgtu viņas komentāru par pašreizējo situāciju, R.Karnīte uzsvēra, ka valstiskā līmenī vairāk vajadzētu domāt par to, kā attīstīt reāli ražojošos sektorus. Viņas skatījumā, īpaši vajadzētu atbalstīt ražojošās pakalpojumu nozares, piemēram, juridisko pakalpojumu, finanšu un citu tamlīdzīgu pakalpojumu attīstību. “Šo nozaru speciālisti pat neapzinās, ka viņi var dot būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskajā attīstībā.
Par konsultāciju pakalpojumu nozīmību valstij varētu liecināt īpašu statēģiju izstrāde. Manuprāt, tas ir mūsu neapzinātais potenciāls,” pārliecināta ekonomiste.
Jautāta, vai paredzams, ka tuvākajā nākotnē Latvijas galvenā eksporta prece vairs nebūs zāģmateriāli, bet gan prece ar augstāku pievienoto vērtību, R.Karnīte norādīja, ka šobrīd vairs nav tik negatīvi noskaņota kā pirms gada, kad licies, ka tuvākajā nākotnē būtiskas pārmaiņas nav gaidāmas. Ražošanas attīstība kādā valstī ir skatāma kopā ar zinātnes attīstību, jo tieši zinātne dod inovāciju ražošanai, piedāvājot jaunus produktus. Pozitīvi ekonomiste novērtēja to, ka pagājušajā gadā aizsākusies sekmīga sadarbība starp Ekonomikas ministriju un valsts gaišajiem prātiem Zinātnieku konsultatīvajā padomē. Tāpat valstiskā līmenī tiekot domāts par inovatīvajām idejām, lai gan materiālais atbalsts tām nav liels. Bet ekonomiste norāda, ka “tas ir vairāk nekā nekas, un tas jau ir daudz”.