
Visu Eiropas valstu sadarbības vārdā
No 16. līdz 18. februārim notiek Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valstsvizīte Maltas Republikā.Oficiālā sagaidīšanas ceremonija notika 15.30 pēc vietējā laika (16.30 Latvijā) Maltas starptautiskajā lidostā. Sagaidīšanas īpašo svinīgumu iezīmēja 21 salūta zalve, Latvijas Valsts prezidentei nokāpjot pa lidmašīnas trapu. Pie lainera Vairu Vīķi–Freibergu un Imantu Freiberga kungu sirsnīgi sveica Maltas Republikas prezidents Gvido de Marko un Violeta de Marko kundze. Lidostā bija nostādīta Maltas karavīru godasardze. Militārais orķestris atskaņoja Latvijas un Maltas himnas.
Pēc īsas atpūtas rezidencē, kas iekārtota Maltas prezidenta vēsturiskajā pilī, Latvijas Valsts prezidente devās uz Maltas Kara memoriālu, kur nolika vainagu kritušo karavīru piemiņai.
Pulksten 17 Maltas Prezidenta pilī sākās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Imanta Freiberga kunga oficiālā tikšanās ar Maltas Republikas prezidentu Gvido de Marko un Violetu de Marko kundzi. Notika arī valsts vizītes protokolā paredzētā ordeņu pasniegšanas ceremonija. Pēc ordeņu pasniegšanas ceremonijas Sūtņu zālē notika Latvijas Valsts prezidentes un Maltas prezidenta sarunas, kas beidzās ar abu valstu prezidentu paziņojumiem presei.
Svinīgajai ceremonijai beidzoties, Vaira Vīķe–Freiberga Prezidenta pils Pāžu istabā parakstījās Goda viesu grāmatā. Vakarā Maltas Prezidenta pilī notika svinīgais koncerts.
Vizītes pirmo dienu noslēdza dineja par godu Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freiberga kungam, ko Prezidenta pilī bija sarīkojuši Maltas Republikas prezidents un Violeta de Marko kundze. Šo notikumu tiešā translācijā pārraidīja Maltas televīzija.
Foto no Maltas informācijas departamenta |
Latvijas Valsts prezidente un Maltas prezidents oficiālajās
valstsvakariņās teica runas. “Lai arī Latvija un Malta atrodas tālu viena no otras,
dažādās Eiropas malās, mēs varam atrast daudz lietu, kas mūs vieno,” savā uzrunā
valstsvakariņās teica V.Vīķe–Freiberga. “Mūs vieno kopējas, visaptverošas
vērtības un ideāli, kā arī rūpes par labklājību un drošību Eiropā un
pasaulē.”
(Runas pilns teksts – A blokā)
•
Valstsvizītē Latvijas Valsts prezidenti pavada kultūras ministre
Ingūna Rībena un Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, oficiālajā
delegācijā ir arī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Ekonomikas
ministrijas valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa, Ārlietu ministrijas Divpusējo
attiecību departamenta direktors, vēstnieks Kārlis Eihenbaums un citas oficiālas
personas.
Kopā ar Valsts prezidenti Maltā ieradusies arī plaša Latvijas uzņēmēju delegācija,
ko vada Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Juris
Kanels. Uzņēmēju grupā ir firmas “Getliņi–Eko” izpilddirektore Aija Breikša,
advokātu biroja īpašniece Inta Sikora, holdingkompānijas “Itera Latvija”
prezidents Juris Savickis, ceļojumu aģentūras “Kolumbs Juniors” direktore Sanita
Rugina, firmas “Latvija Tours” izpilddirektore Gundega Zeltiņa, Liepājas īpašās
ekonomiskās zonas pārstāvis Aivars Boja un citi uzņēmēji, kas pārstāv galvenokārt
tūrisma, informācijas tehnoloģiju un ostu biznesu, kā arī atkritumu
pārstrādāšanas nozari – visās šajās jomās Maltā uzkrāta vērā ņemama
pieredze.
Vakar, 16.februārī, Latvijas uzņēmēji ekspozīcijā “The Malta Experience”
(“Maltas pieredze”) iepazinās ar Maltas vēsturi no neolīta laikmeta līdz
mūsdienām, īpašu uzmanību pievēršot maltiešu pieredzei salas unikālā
kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā – tieši šim aspektam ir liela nozīme
Maltas tūrisma industrijas pamatkoncepcijas veiksmīgā nomaiņā, pārvēršot Maltu,
ārzemnieku uztverē, no eksotisku kūrortu valsts par unikālas vēstures un dziļas
kultūras zemi. Pēc tam uzņēmēju delegācija izbrauca uz Maltas viduslaiku pilsētiņu
Mdinu, ko Valsts prezidente apmeklēs valsts vizītes noslēgumā.
Valsts prezidentes ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs sarunā ar žurnālistiem,
motivējot Maltas izvēli pirmajai šā gada valsts vizītei, uzsvēra, ka jau pēc
nepilniem trim mēnešiem Latvija un Malta abas būs pilntiesīgas Eiropas Savienības
(ES) dalībvalstis. “Mēs būsim vienā ekonomiskajā blokā, un mūsu attiecības tad
būs daudz ciešākas,” uzsvēra A.Pildegovičs.
Padomnieks arī atzīmēja Maltas un Latvijas ļoti atšķirīgo virzību uz ES. Malta
asociācijas līgumu ar ES noslēdza jau pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem un
iestāšanās protokolu parakstīja jau 1990.gadā – vēl tad, kad Latvija formāli
atradās PSRS sastāvā un par ES pat sapņot nevarēja. Atceroties šo tik atšķirīgo
attīstību, jo uzskatāmāks kļūst Latvijas milzīgais progress kopš valstiskās
suverenitātes atjaunošanas 1991. gadā un kopš mūsu ārpolitiskās koncepcijas
pieņemšanas 1995.gadā – šīs koncepcijas galvenie uzdevumi bija sagatavot
iestāšanos ES un NATO.
A.Pildegovičs uzsvēra arī citas Latvijas un Maltas vēstures paralēles. Arī Malta
relatīvi nesen, pirms vairākiem gadu desmitiem, pilnībā atguvusi neatkarību.
A.Pildegovičs uzsvēra, ka, neraugoties uz to, tagad Malta ir “redzama spēlētāja
starptautiskajā politikā”. Ilustrējot šo tēzi, Valsts prezidentes padomnieks
atgādināja vēsturisko ASV un PSRS prezidentu Džordža Buša un Mihaila Gorbačova
tikšanos Maltā 1989.gada decembrī, kad toreizējais PSRS ārlietu ministrs Eduards
Ševardnadze pavēstīja: “Aukstais karš ir beidzies”, liekot saprast, ka PSRS
valdība necels šķēršļus demokrātiskajiem procesiem Austrumeiropā.
A.Pildegovičs arī pastāstīja, ka tagadējais Maltas prezidents Gvido de Marko
1986.gadā bijis Latvijā kā Maltas parlamentāriešu delegācijas loceklis un tādēļ
visai labi izprot lielās pārmaiņas mūsu valstī un latviešu vēsturiskos
pārdzīvojumus.
“Mūsu valstu vēsturē bijušas daudzas paralēles, kas vairo abu zemju un tautu
savstarpējās simpātijas,” teica Valsts prezidentes ārlietu padomnieks. Vairas
Vīķes–Freibergas valstsvizītes Maltā pirmā diena bija spilgts šīs tēzes
apliecinājums.