Uzgavilē Saeimas vienprātība partiju finanšu caurskatāmībai

Kaut likumprojekta izskatīšanas trešajam lasījumam bija iesniegti pavisam 50 grozījumi, kuros izpaudās no atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas atbalstītās redakcijas atšķirīgi iesniedzēju viedokļi, Saeimas deputāti apliecināja politisku vēlmi iestāties par skaidri noteiktiem partiju finansēšanas avotiem un atklātības principiem partiju finansiālajā darbībā.
Par politisku soli ceļā uz labēju parlamentāru sadarbību piecu labēji orientētu politisko partiju (Tautas partijas, “Jaunā laika”, Latvijas Pirmās partijas, Zaļo un Zemnieku savienības, TB/LNNK) starpā šo vienprātīgo balsojumu debatēs pirms likumprojekta grozījumu izskatīšanas atzina deputāts Jānis Lagzdiņš, norādot, ka likumā tiek ietvertas daudzas ļoti stingras, bet nekontrolējamas normas, kuru ievērošanu nebūs pa spēkam pārbaudīt ne Valsts ieņēmumu dienestam, ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Tomēr iepriekš paustie mērķi – neskaidrību un iespējamās korupcijas izskaušana partiju naudas lietās – ir principiāli atbalstāmi.
Savukārt deputāts Ainārs Šlesers izteica pārliecību, ka daļa priekšlikumu, kurus deputāti balsojot akceptēs, ar laiku tiks mainīti, jo to darbība būs neiespējama.

Likuma grozījumu būtība

Deputāti atbalstīja, ka turpmāk partijām ziedot no saviem ienākumiem drīkstēs tikai fiziskās personas, bet vairs nedrīkstēs ziedot juridiskas personas. Ziedojuma (dāvinājuma) summa nedrīkst pārsniegt ziedotāja iepriekšējos trīs gados gūtos ienākumus, par kuriem nomaksāti nodokļi. Turpmāk būs aizliegts ziedot citu personu dāvinājumus un aizdevumus, kā arī ziedot ar trešo personu starpniecību, uzrādot citas personas datus.
Viens partijas biedrs kalendārā gada laikā kopējās iemaksās – biedra naudas, iestāšanās naudas un dāvinājumi (ziedojumi) – nedrīkst ziedot vairāk nekā 10 tūkstošus latu.
Partijām būs aizliegts saņemt ziedojumus no personām, kuras krimināli sodītas par mantiskiem noziegumiem un kuru sodāmība nav dzēsta. Pretēji komisijas viedoklim tika atbalstīts arī priekšlikums aizliegt partijām pieņemt ziedojumus no bijušajiem Valsts drošības komitejas štata, ārštata darbiniekiem un informatoriem.
Partijas nedrīkstēs izsniegt nekāda veida aizdevumus un dot galvojumus. Gadījumā, ja politiskā partija saņem anonīmu dāvinājumu, tai saņemtie finanšu līdzekļi piecu dienu laikā pēc saņemšanas jāpārskaita valsts budžetā.
Radikāli tiek mainīti pieļaujamie priekšvēlēšanu izdevumi. Turpmāk uz vienu vēlētāju, kas piedalījies iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, partijas drīkstēs tērēt līdz 20 santīmiem. Līdzīga kārtība piemērojama arī uz pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Pašvaldību vēlēšanās partiju priekšvēlēšanu izdevumi tiks rēķināti kopā, ja partija iesniedz kandidātu sarakstu vairākās pašvaldībās. Un tie tāpat nedrīkst pārsniegt 20 santīmus uz kopējo šajā teritorijā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaitu. Savukārt uz šā gada 12.jūnijā notiekošajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām jaunie grozījumi neattieksies, jo nav laikus pieņemti.
Atbalstītas arī vairākas būtiskas politisko organizāciju grāmatvedības, dokumentu kārtošanas un iesniegšanas normas attiecīgām valsts institūcijām, kā arī atbildība, kas iestājas, ja šīs prasības netiek ievērotas.

Atbalsts citos likumos

Saskaņā ar pieņemto Politisko organizāciju ( partiju) finansēšanas likumu otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz būtiski palielināt sodus par partiju finanšu pārkāpumiem, kā arī grozījumi Krimināllikumā.
Ja līdz šim par deklarācijas noteikumu neievērošanu un nepatiesu ziņu sniegšanu partijas tika sodītas ar 50 līdz 250 latu sodu, tad turpmāk varēs sodīt ar naudas sodu no 250 līdz 500 latiem.
Arī otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Krimināllikumā noteiks sodu par partijas finansēšanu, izmantojot starpnieku, vai par starpniecību. Ja tas darīts lielā apmērā, likums paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, arestu, piespiedu darbu vai ar naudas sodu no 30 līdz 200 minimālajām mēnešalgām.