Probācijas darbs – visas sabiedrības interesēs

Vispārzināms fakts ir Latvijas tiesu pārslogotība, kas nereti spriedumu liek gaidīt mēnešiem vai pat gadiem ilgi un bieži vien dara problemātisku likumā noteikto procesuālo termiņu ievērošanu. Apšaubāms gods ir arī Latvijas ieņemtā pirmā vieta Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu vidū ieslodzīto skaita ziņā – pēc pērnā gada datiem, mūsu valstī ir apmēram 350 ieslodzīto uz katriem 100 000 iedzīvotāju. Tas lielā mērā izskaidrojams ar bijušo ieslodzīto bēdīgo sociālo stāvokli pēc atbrīvošanas. Darba, elementāru iztikas līdzekļu un pajumtes trūkums nereti ir par iemeslu tam, ka šie Latvijas iedzīvotāji atkal nostājas uz noziedzības ceļa. Tātad – atkal tiesa, spriedums, ieslodzījums, kas nenodrošina labošanos. Šo negatīvo parādību sekas, no vienas puses, milzīgi izdevumi tiesu darba un sprieduma izpildes nodrošināšanai, no otras, valstij un sabiedrībai zuduši cilvēki.

Galvenie darba virzieni

Situāciju mainīt ir Valsts probācijas dienesta galvenais mērķis un uzdevums. Tas veicams, pildot likumā noteiktās dienesta funkcijas: uzraudzīt personas, kuras nosacīti notiesātas un nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, koordinēt tiesas piespriestā kriminālsoda – piespiedu darba – izpildi, organizēt ārpustiesas izlīgumu starp cietušo un apsūdzēto, kā arī sniegt postpenitenciāro palīdzību no ieslodzījuma atbrīvotajām personām.
Kā pastāstīja Valsts probācijas dienesta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Dementjevs, pašlaik pilnā sparā rit dienesta tīkla izvēršana, izveidojot reģionālās struktūrvienības visā Latvijā. Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto Valsts probācijas dienesta attīstības koncepciju 2007.gada decembrī dienesta darbība aptvers visu valsts teritoriju. Pirmās sešas struktūrvienības – Valmierā, Tukumā, Saldū, Bauskā, Rēzeknē un Daugavpilī – tika izveidotas jau pērn, šogad tiks aptvertas Cēsis, Jēkabpils, Jelgava un Rīga, bet kopumā paredzētas 28 VPD struktūrvienības. Ieinteresētās personas no reģioniem, kur dienests vēl nedarbojas, pēc palīdzības var vērsties tuvākajā VPD darbības vietā.
Saskaņā ar likumu darbu ar nosacīti notiesātajām un nosacīti pirms termiņa atbrīvotajām personām VPD sāks 2006.gadā. Krimināllikuma 55.pants paredz iespēju tiesai uzlikt notiesātajam par pienākumu veikt noteiktas darbības vai – gluži otrādi – atturēties no tām. Ar 2006.gadu tiesā varēs piemērot jauna veida nosacījumu – piedalīšanos probācijas programmās. Tas nodrošinās jaunu nosacītā soda izpildes kvalitāti, jo papildus jau esošajai uzraudzībai probācijas dienests varēs veikt sociālās uzvedības korekcijas darbu ar notiesātajiem.
VPD šobrīd gatavojas arī savu funkciju pildīšanai – izlīguma realizācijai. Lai noorganizētu šo procesu, jāizdara grozījumi procesuālo tiesību normās un jāveic starpnieku apmācība. Paredzams, ka VPD starpniecība izlīguma realizācijā ievērojami atslogos tiesu darbu, dodot tām iespēju izskatīt citas, svarīgākas lietas.

Valsts probācijas dienesta misija ir cilvēka pievēršana normālai, pilsoniskai dzīvei pēc soda izciešanas. Diemžēl daudzi notiesātie pastrādā jaunus noziegumus vēl tiesas noteiktajā pārbaudes laikā Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Svarīgs faktors ir arī sabiedrības attieksme pret dienesta uzdevumiem un darbības principiem. Grūti noliegt, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju par vienīgo līdzekli cīņā pret noziedzību uzskata sodu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, nepadomājot par šāda soda piemērošanas sociālajām sekām. Kā uzsvēra A.Dementjevs, masu saziņas līdzekļu uzdevums ir palīdzēt sabiedrībai pārvarēt skepsi pret sodīto personu resocializāciju, izskaidrojot, ka vainīgā sodīšana ir tikai viens no valsts uzdevumiem, taču ne galvenais. Vēl svarīgāk ir panākt likumpārkāpumu izdarījušās personas labošanos un reintegrāciju sabiedrībā. Tiek pielikti pūliņi VPD darba popularizēšanā – drīz būs izveidota dienesta interneta mājaslapa, top buklets, kurā būs izskaidroti dienesta mērķi un darbības principi.
Neraugoties uz neilgo darbības laiku, Latvijas Valsts probācijas dienesta darbs jau guvis starptautisku novērtējumu – janvāra beigās Londonā notikušajā starptautiskajā konferencē “Probation 2004” britu karaļnama pārstāve – princese Anna Latvijas Probācijas dienesta darba grupas izveides vadītājai Ilonai Kronbergai pasniedza balvu par ieguldījumu probācijas attīstībā Latvijā.