Probācijas darbs – visas sabiedrības interesēs

Šā gada 1.janvārī spēkā stājās Valsts probācijas dienesta likums. Taču Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošais Valsts probācijas dienests (VPD) tika izveidots jau pērn, šobrīd dienests aktīvi paplašinās un veic savus likumā noteiktos pienākumus.

Vispārzināms fakts ir Latvijas tiesu pārslogotība, kas nereti spriedumu liek gaidīt mēnešiem vai pat gadiem ilgi un bieži vien dara problemātisku likumā noteikto procesuālo termiņu ievērošanu. Apšaubāms gods ir arī Latvijas ieņemtā pirmā vieta Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu vidū ieslodzīto skaita ziņā – pēc pērnā gada datiem, mūsu valstī ir apmēram 350 ieslodzīto uz katriem 100 000 iedzīvotāju. Tas lielā mērā izskaidrojams ar bijušo ieslodzīto bēdīgo sociālo stāvokli pēc atbrīvošanas. Darba, elementāru iztikas līdzekļu un pajumtes trūkums nereti ir par iemeslu tam, ka šie Latvijas iedzīvotāji atkal nostājas uz noziedzības ceļa. Tātad – atkal tiesa, spriedums, ieslodzījums, kas nenodrošina labošanos. Šo negatīvo parādību sekas, no vienas puses, milzīgi izdevumi tiesu darba un sprieduma izpildes nodrošināšanai, no otras, valstij un sabiedrībai zuduši cilvēki.

Galvenie darba virzieni

Situāciju mainīt ir Valsts probācijas dienesta galvenais mērķis un uzdevums. Tas veicams, pildot likumā noteiktās dienesta funkcijas: uzraudzīt personas, kuras nosacīti notiesātas un nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, koordinēt tiesas piespriestā kriminālsoda – piespiedu darba – izpildi, organizēt ārpustiesas izlīgumu starp cietušo un apsūdzēto, kā arī sniegt postpenitenciāro palīdzību no ieslodzījuma atbrīvotajām personām.
Kā pastāstīja Valsts probācijas dienesta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Dementjevs, pašlaik pilnā sparā rit dienesta tīkla izvēršana, izveidojot reģionālās struktūrvienības visā Latvijā. Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto Valsts probācijas dienesta attīstības koncepciju 2007.gada decembrī dienesta darbība aptvers visu valsts teritoriju. Pirmās sešas struktūrvienības – Valmierā, Tukumā, Saldū, Bauskā, Rēzeknē un Daugavpilī – tika izveidotas jau pērn, šogad tiks aptvertas Cēsis, Jēkabpils, Jelgava un Rīga, bet kopumā paredzētas 28 VPD struktūrvienības. Ieinteresētās personas no reģioniem, kur dienests vēl nedarbojas, pēc palīdzības var vērsties tuvākajā VPD darbības vietā.
Saskaņā ar likumu darbu ar nosacīti notiesātajām un nosacīti pirms termiņa atbrīvotajām personām VPD sāks 2006.gadā. Krimināllikuma 55.pants paredz iespēju tiesai uzlikt notiesātajam par pienākumu veikt noteiktas darbības vai – gluži otrādi – atturēties no tām. Ar 2006.gadu tiesā varēs piemērot jauna veida nosacījumu – piedalīšanos probācijas programmās. Tas nodrošinās jaunu nosacītā soda izpildes kvalitāti, jo papildus jau esošajai uzraudzībai probācijas dienests varēs veikt sociālās uzvedības korekcijas darbu ar notiesātajiem.
VPD šobrīd gatavojas arī savu funkciju pildīšanai – izlīguma realizācijai. Lai noorganizētu šo procesu, jāizdara grozījumi procesuālo tiesību normās un jāveic starpnieku apmācība. Paredzams, ka VPD starpniecība izlīguma realizācijā ievērojami atslogos tiesu darbu, dodot tām iespēju izskatīt citas, svarīgākas lietas.

Valsts probācijas dienesta misija ir cilvēka pievēršana normālai, pilsoniskai dzīvei pēc soda izciešanas. Diemžēl daudzi notiesātie pastrādā jaunus noziegumus vēl tiesas noteiktajā pārbaudes laikā Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Palīdzot sodītajiem,
pasargājam sabiedrību

Viens no virzieniem, kurā VPD šobrīd darbojas visaktīvāk, ir personu sociālās uzvedības korekcija postpenitenciārās (pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietām) palīdzības ietvaros. Saprotams, ka tas iespējams tikai tad, ja nodrošināti personas resocializācijas priekšnoteikumi – darbs un dzīvesvieta. A. Dementjevs pastāstīja, ka vistuvākajā laikā tiks izsludināts konkurss par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu bijušajiem ieslodzītajiem. Pašreiz šādu pakalpojumu sniedzēju skaits Latvijā ir ļoti neliels. Kā norādīja A. Dementjevs, iesaistīšanās bijušo ieslodzīto sociālās uzvedības korekcijas darbā varētu būt materiāli izdevīga – valsts garantē šo pakalpojumu samaksu. Jāņem arī vērā, ka šajā gadījumā ir runa par klientiem, kuri sadarbību ar VPD izvēlējušies brīvprātīgi, slēdzot līgumu, un tātad ir ieinteresēti strādāt un nopelnīt sev iztiku godīgā ceļā.
VPD vadītāja vietniece Liene Zeibote uzsvēra, ka novērojama tiešām ļoti liela no ieslodzījuma atbrīvoto vai atbrīvošanu gaidošo ieinteresētība. Trīs mēnešus pirms ieslodzītā atbrīvošanas Probācijas dienests saņem informāciju par šo personu, dienesta darbinieki tiekas ar ieslodzīto un ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas palīdzību noskaidro viņa vajadzības. Tās mēdz būt ļoti dažādas, taču nereti cilvēkam pēc atbrīvošanas nav pilnīgi nekā – ne darba, ne dzīvesvietas, ne iztikas līdzekļu. Ja šī persona noslēdz līgumu ar VPD, tai tiek dota iespēja dzīvot speciālā centrā, līdz ar to nodrošināta pajumte un iztika, kā arī sniegta iespēja piedalīties nepieciešamajos sociālās uzvedības korekcijas pasākumos, piemēram, alkohola un narkotiku atkarības ārstēšanas programmā. Klienti speciālos centros var dzīvot sešus vai izņēmuma gadījumos deviņus mēnešus, šajā laikā sameklējot darbu un dzīvesvietu. Latvijā ir nepieciešams attīstīt šādu centru tīklu, jo piedāvājums pašreiz nespēj nodrošināt pieprasījumu. Atbilstoši likumam VPD savu klientu interešu realizāciju veic ciešā sadarbībā ar pašvaldībām un to sociālajiem dienestiem. Pašvaldība, kuras iedzīvotājs ir no ieslodzījuma atbrīvotais, savu finansiālo iespēju robežās izsniedz šai personai vienreizēju naudas pabalstu.
Neviendabīga ir situācija piespiedu darba koordinācijas jomā – dažās vietās, piemēram, Rīgā, Probācijas dienestam nav jāiegulda daudz resursu šā jaunā kriminālsoda izpildes nodrošināšanā, jo ar to ļoti labi tiek galā piespiedu darba uzraudzības dienesti. Savukārt citviet šādi uzraudzības dienesti vēl vispār nav izveidoti. Te pašvaldībām metodisko palīdzību sniedz Probācijas dienests.
Protams, Valsts probācijas dienesta darbs lielā mērā ir atkarīgs no valsts piešķirtā finansējuma. Kā norādīja A.Dementjevs, šobrīd piešķirts jūtami mazāk līdzekļu, nekā paredzēts dienesta attīstības koncepcijā, taču svarīgi saņemt vismaz nepieciešamo minimumu, lai izveidotu dienestu visā Latvijas teritorijā. No finansējuma ir atkarīga darbinieku štatu komplektēšana un apmācība, bet augsta profesionālā kvalifikācija ir sekmīga darba pamats.

Skepse jāpārvar

Svarīgs faktors ir arī sabiedrības attieksme pret dienesta uzdevumiem un darbības principiem. Grūti noliegt, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju par vienīgo līdzekli cīņā pret noziedzību uzskata sodu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, nepadomājot par šāda soda piemērošanas sociālajām sekām. Kā uzsvēra A.Dementjevs, masu saziņas līdzekļu uzdevums ir palīdzēt sabiedrībai pārvarēt skepsi pret sodīto personu resocializāciju, izskaidrojot, ka vainīgā sodīšana ir tikai viens no valsts uzdevumiem, taču ne galvenais. Vēl svarīgāk ir panākt likumpārkāpumu izdarījušās personas labošanos un reintegrāciju sabiedrībā. Tiek pielikti pūliņi VPD darba popularizēšanā – drīz būs izveidota dienesta interneta mājaslapa, top buklets, kurā būs izskaidroti dienesta mērķi un darbības principi.
Neraugoties uz neilgo darbības laiku, Latvijas Valsts probācijas dienesta darbs jau guvis starptautisku novērtējumu – janvāra beigās Londonā notikušajā starptautiskajā konferencē “Probation 2004” britu karaļnama pārstāve – princese Anna Latvijas Probācijas dienesta darba grupas izveides vadītājai Ilonai Kronbergai pasniedza balvu par ieguldījumu probācijas attīstībā Latvijā.

Juris Bārtulis