
Probācijas darbs – visas sabiedrības interesēs
Šā gada 1.janvārī spēkā stājās Valsts probācijas dienesta likums. Taču Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošais Valsts probācijas dienests (VPD) tika izveidots jau pērn, šobrīd dienests aktīvi paplašinās un veic savus likumā noteiktos pienākumus.
Vispārzināms fakts ir Latvijas tiesu pārslogotība, kas nereti spriedumu liek gaidīt
mēnešiem vai pat gadiem ilgi un bieži vien dara problemātisku likumā noteikto
procesuālo termiņu ievērošanu. Apšaubāms gods ir arī Latvijas ieņemtā pirmā
vieta Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu vidū ieslodzīto skaita ziņā – pēc
pērnā gada datiem, mūsu valstī ir apmēram 350 ieslodzīto uz katriem 100 000
iedzīvotāju. Tas lielā mērā izskaidrojams ar bijušo ieslodzīto bēdīgo sociālo
stāvokli pēc atbrīvošanas. Darba, elementāru iztikas līdzekļu un pajumtes trūkums
nereti ir par iemeslu tam, ka šie Latvijas iedzīvotāji atkal nostājas uz noziedzības
ceļa. Tātad – atkal tiesa, spriedums, ieslodzījums, kas nenodrošina labošanos. Šo
negatīvo parādību sekas, no vienas puses, milzīgi izdevumi tiesu darba un sprieduma
izpildes nodrošināšanai, no otras, valstij un sabiedrībai zuduši cilvēki.
Galvenie darba virzieni
Situāciju mainīt ir Valsts probācijas dienesta galvenais mērķis un
uzdevums. Tas veicams, pildot likumā noteiktās dienesta funkcijas: uzraudzīt personas,
kuras nosacīti notiesātas un nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības
atņemšanas iestādēm, koordinēt tiesas piespriestā kriminālsoda – piespiedu darba
– izpildi, organizēt ārpustiesas izlīgumu starp cietušo un apsūdzēto, kā arī
sniegt postpenitenciāro palīdzību no ieslodzījuma atbrīvotajām personām.
Kā pastāstīja Valsts probācijas dienesta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Dementjevs,
pašlaik pilnā sparā rit dienesta tīkla izvēršana, izveidojot reģionālās
struktūrvienības visā Latvijā. Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto Valsts
probācijas dienesta attīstības koncepciju 2007.gada decembrī dienesta darbība aptvers
visu valsts teritoriju. Pirmās sešas struktūrvienības – Valmierā, Tukumā, Saldū,
Bauskā, Rēzeknē un Daugavpilī – tika izveidotas jau pērn, šogad tiks aptvertas
Cēsis, Jēkabpils, Jelgava un Rīga, bet kopumā paredzētas 28 VPD struktūrvienības.
Ieinteresētās personas no reģioniem, kur dienests vēl nedarbojas, pēc palīdzības
var vērsties tuvākajā VPD darbības vietā.
Saskaņā ar likumu darbu ar nosacīti notiesātajām un nosacīti pirms termiņa
atbrīvotajām personām VPD sāks 2006.gadā. Krimināllikuma 55.pants paredz iespēju
tiesai uzlikt notiesātajam par pienākumu veikt noteiktas darbības vai – gluži
otrādi – atturēties no tām. Ar 2006.gadu tiesā varēs piemērot jauna veida
nosacījumu – piedalīšanos probācijas programmās. Tas nodrošinās jaunu nosacītā
soda izpildes kvalitāti, jo papildus jau esošajai uzraudzībai probācijas dienests
varēs veikt sociālās uzvedības korekcijas darbu ar notiesātajiem.
VPD šobrīd gatavojas arī savu funkciju pildīšanai – izlīguma realizācijai. Lai
noorganizētu šo procesu, jāizdara grozījumi procesuālo tiesību normās un jāveic
starpnieku apmācība. Paredzams, ka VPD starpniecība izlīguma realizācijā ievērojami
atslogos tiesu darbu, dodot tām iespēju izskatīt citas, svarīgākas lietas.
Valsts probācijas dienesta misija ir cilvēka pievēršana normālai, pilsoniskai dzīvei pēc soda izciešanas. Diemžēl daudzi notiesātie pastrādā jaunus noziegumus vēl tiesas noteiktajā pārbaudes laikā Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
Palīdzot sodītajiem,
pasargājam sabiedrību
Viens no virzieniem, kurā VPD šobrīd darbojas visaktīvāk, ir
personu sociālās uzvedības korekcija postpenitenciārās (pēc atbrīvošanas no
ieslodzījuma vietām) palīdzības ietvaros. Saprotams, ka tas iespējams tikai tad, ja
nodrošināti personas resocializācijas priekšnoteikumi – darbs un dzīvesvieta. A.
Dementjevs pastāstīja, ka vistuvākajā laikā tiks izsludināts konkurss par sociālās
rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu bijušajiem ieslodzītajiem. Pašreiz šādu
pakalpojumu sniedzēju skaits Latvijā ir ļoti neliels. Kā norādīja
A. Dementjevs, iesaistīšanās bijušo ieslodzīto sociālās uzvedības korekcijas
darbā varētu būt materiāli izdevīga – valsts garantē šo pakalpojumu samaksu.
Jāņem arī vērā, ka šajā gadījumā ir runa par klientiem, kuri sadarbību ar VPD
izvēlējušies brīvprātīgi, slēdzot līgumu, un tātad ir ieinteresēti strādāt un
nopelnīt sev iztiku godīgā ceļā.
VPD vadītāja vietniece Liene Zeibote uzsvēra, ka novērojama tiešām ļoti liela no
ieslodzījuma atbrīvoto vai atbrīvošanu gaidošo ieinteresētība. Trīs mēnešus
pirms ieslodzītā atbrīvošanas Probācijas dienests saņem informāciju par šo
personu, dienesta darbinieki tiekas ar ieslodzīto un ar brīvības atņemšanas iestādes
administrācijas palīdzību noskaidro viņa vajadzības. Tās mēdz būt ļoti dažādas,
taču nereti cilvēkam pēc atbrīvošanas nav pilnīgi nekā – ne darba, ne
dzīvesvietas, ne iztikas līdzekļu. Ja šī persona noslēdz līgumu ar VPD, tai tiek
dota iespēja dzīvot speciālā centrā, līdz ar to nodrošināta pajumte un iztika, kā
arī sniegta iespēja piedalīties nepieciešamajos sociālās uzvedības korekcijas
pasākumos, piemēram, alkohola un narkotiku atkarības ārstēšanas programmā. Klienti
speciālos centros var dzīvot sešus vai izņēmuma gadījumos deviņus mēnešus, šajā
laikā sameklējot darbu un dzīvesvietu. Latvijā ir nepieciešams attīstīt šādu
centru tīklu, jo piedāvājums pašreiz nespēj nodrošināt pieprasījumu. Atbilstoši
likumam VPD savu klientu interešu realizāciju veic ciešā sadarbībā ar pašvaldībām
un to sociālajiem dienestiem. Pašvaldība, kuras iedzīvotājs ir no ieslodzījuma
atbrīvotais, savu finansiālo iespēju robežās izsniedz šai personai vienreizēju
naudas pabalstu.
Neviendabīga ir situācija piespiedu darba koordinācijas jomā – dažās vietās,
piemēram, Rīgā, Probācijas dienestam nav jāiegulda daudz resursu šā jaunā
kriminālsoda izpildes nodrošināšanā, jo ar to ļoti labi tiek galā piespiedu darba
uzraudzības dienesti. Savukārt citviet šādi uzraudzības dienesti vēl vispār nav
izveidoti. Te pašvaldībām metodisko palīdzību sniedz Probācijas dienests.
Protams, Valsts probācijas dienesta darbs lielā mērā ir atkarīgs no valsts
piešķirtā finansējuma. Kā norādīja A.Dementjevs, šobrīd piešķirts jūtami
mazāk līdzekļu, nekā paredzēts dienesta attīstības koncepcijā, taču svarīgi
saņemt vismaz nepieciešamo minimumu, lai izveidotu dienestu visā Latvijas teritorijā.
No finansējuma ir atkarīga darbinieku štatu komplektēšana un apmācība, bet augsta
profesionālā kvalifikācija ir sekmīga darba pamats.
Skepse jāpārvar
Svarīgs faktors ir arī sabiedrības attieksme pret dienesta
uzdevumiem un darbības principiem. Grūti noliegt, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju
par vienīgo līdzekli cīņā pret noziedzību uzskata sodu, kas saistīts ar brīvības
atņemšanu, nepadomājot par šāda soda piemērošanas sociālajām sekām. Kā uzsvēra
A.Dementjevs, masu saziņas līdzekļu uzdevums ir palīdzēt sabiedrībai pārvarēt
skepsi pret sodīto personu resocializāciju, izskaidrojot, ka vainīgā sodīšana ir
tikai viens no valsts uzdevumiem, taču ne galvenais. Vēl svarīgāk ir panākt
likumpārkāpumu izdarījušās personas labošanos un reintegrāciju sabiedrībā. Tiek
pielikti pūliņi VPD darba popularizēšanā – drīz būs izveidota dienesta interneta
mājaslapa, top buklets, kurā būs izskaidroti dienesta mērķi un darbības principi.
Neraugoties uz neilgo darbības laiku, Latvijas Valsts probācijas dienesta darbs jau
guvis starptautisku novērtējumu – janvāra beigās Londonā notikušajā
starptautiskajā konferencē “Probation 2004” britu karaļnama pārstāve – princese
Anna Latvijas Probācijas dienesta darba grupas izveides vadītājai Ilonai Kronbergai
pasniedza balvu par ieguldījumu probācijas attīstībā Latvijā.
Juris Bārtulis