
Izraudzīsies Latvijas pārstāvi Eiropas Revīzijas palātai
Ministru kabinets pēc ilgākām pārdomā vakar tomēr izsludinājis atklātu konkursu Latvijas pārstāvim uz Eiropas Savienības (ES) Revīzijas palātas locekļa amatu. Valsts kontroles padome izvirza savu kandidātuEiropas Savienības Revīzijas palātas ēka Luksemburgā ES Revīzijas palātas foto |
Kā “Latvijas Vēstnesis” jau ziņoja, šā gada 19.janvārī
Valsts kontroles padome ES Revīzijas palātas locekļa amatam izvirzīja pašreizējo
valsts kontrolieri Raitu Černaju. Valsts kontroles padome kandidātu nominēja,
atsaucoties uz vēstuli, kura saņemta no Finanšu ministrijas un kurā aicināts Valsts
kontroli informēt par iespējamo Latvijas locekli ES Revīzijas palātā. Valsts
kontroles padome paudusi viedokli, ka R.Černaja kandidatūra ir piemērotākā ES
Revīzijas palātas locekļa amatam, tādēļ viņš nominējams kā Latvijas pārstāvis
šajā institūcijā.
Bet īsi pēc Valsts kontroles padomes paziņojuma Ministru prezidents Einars Repše
izteica viedokli, ka, iespējams, būtu jārīko konkurss par labākās kandidatūras
izvēli šim postenim. Premjerministrs savu viedokli pamatojis ar norādījumu, ka nav
noteikta procedūra, kā izvirzīt Latvijas pārstāvi ES Revīzijas palātā, tādēļ
šajā gadījumā varētu izmantot līdzīgu mehānismu, kā izraugoties Latvijas
pārstāvjus Eiropas Kopienu tiesā.
Valsts kontrole tomēr aicinājusi konkursu uz šo amatu nerīkot. Līdzīgu viedokli
izteicis arī bijušais ekonomikas ministrs Juris Lujāns, kā arī Eiropas lietu biroja
speciālisti.
Neraugoties uz domstarpībām par to, vai rīkot vai nerīkot konkursu uz Latvijas
pārstāvja vietu ES Revīzijas palātā, Ministru kabinets tomēr nolēma konkursu
rīkot.
Kas var kandidēt
ES Revīzijas palātas locekļa amata pretendentiem jābūt ieguvušiem
augstāko akadēmisko vai profesionālo izglītību, kas papildināta ar speciālām
zināšanām valsts pārvaldē, ekonomikā, grāmatvedībā, finanšu vadībā vai
revīzijā. Lai kandidētu uz šo amatu, pretendentiem tiek prasītas labas zināšanas
par ES galveno institūciju darbības pamatprincipiem, izpratne par Revīzijas palātas
darbu, zināšanas par ES budžetā veikto ieņēmumu un izdevumu likumības un
lietderības pārbaudi, zināšanas par starptautiskajiem grāmatvedības un revīzijas
standartiem. Pretendentiem tiek prasītas arī labas valsts valodas, kā arī angļu,
franču, vācu vai kādas citas ES oficiālās valodas zināšanas. Lai pretendētu uz
Revīzijas palātas locekļa vietu, kandidātam jābūt darba pieredzei revīzijas vai
finanšu jomā un prasmei formulēt viedokli un patstāvīgi pieņemt lēmumus.
Konkursa pretendentiem arī jāsagatavo vienu lappusi gara eseja “Mans skatījums par
Revīzijas palātas vietu ES institucionālajā sistēmā”. Pieteikuma dokumenti
iesniedzami Finanšu ministrijā līdz 2004.gada 20. februārim.
Ko dara ES
Revīzijas palāta
Saskaņā ar ES likumdošanu ES Revīzijas palāta (Auditoru tiesa) ir neatkarīga institūcija, kuras galvenie uzdevumi ir grāmatvedības kontrole un visu ES un tās institūciju veikto ieņēmumu un izdevumu likumības pārbaude, kā arī ES budžeta īstenošanas uzraudzība. Šobrīd Revīzijas palātā ir 15 locekļi, bet pēc paplašināšanās tajā būs pa vienam loceklim no katras dalībvalsts. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu Revīzijas palātas loceklim jābūt no tām personām, kas savās valstīs darbojušās vai darbojas neatkarīgās revīzijas iestādēs vai ir kvalificētas šādam amatam. Šīs personas neatkarībai jābūt neapšaubāmai. Latvijai, tāpat kā citām topošajām ES dalībvalstīm, savs kandidāts ES Revīzijas palātas locekļa amatam jāizvirza līdz šā gada februāra beigām.
Artis Nīgals, “LV”