Sāk diskusijas par Savienības budžetu

Galvenā prioritāte –
ilgtspējīga attīstība

Lai pilnā apjomā izmantotu paplašināšanās ieguvumus un palīdzētu Eiropā uzplaukt labklājībai, EK ierosina trīs galvenās budžeta prioritātes: ilgtspējīga attīstība, pilsoņu intereses un Eiropas kā globālas partneres balss nostiprināšana.
Nākamajā ES budžeta plānošanas periodā (2007.–2013.gads) iecerēts pakāpeniski arvien lielāku budžeta daļu novirzīt ilgtspējīgas attīstības veicināšanai. Tas ietver ES uzņēmumu konkurētspējas un izaugsmes veicināšanu, nodarbinātības problēmu risināšanu un arvien lielāku uzsvaru uz kohēzijas politiku jeb līdzsvarotu reģionālo attīstību. EK ziņojumā teikts: “Uzsvars jāliek uz investīcijām nākotnē, piemēram, iekšējā tirgus uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanu, izpēti un attīstību, Eiropas vienošanu ar sadarbības tīklu palīdzību, ES izglītības un apmācības kvalitātes uzlabošanu, palīdzību sabiedrībai paredzēt un pārvarēt sociālās izmaiņas.”
Saskaņā ar EK piedāvāto budžeta izdevumu sadalījumu 2006. gadā ilgtspējīgai attīstībai paredzēts tērēt gandrīz tikpat, cik lauksaimniecībai (gandrīz 40% budžeta katram šim mērķim), bet budžeta plānošanas perioda beigās 2013. gadā ilgtspējīgai attīstībai iecerēts tērēt jau gandrīz divreiz vairāk nekā lauksaimniecībai jeb gandrīz pusi no visa ES budžeta. Absolūtos skaitļos ilgtspējīgai attīstībai paredzēto līdzekļu apjoms pieaugs no 48 miljardiem eiro 2006. gadā līdz 77 miljardiem eiro 2013. gadā. Bet izdevumus lauksaimniecībai šajā laikā paredzēts nedaudz samazināt.

Stiprinās
pilsoņu drošību

Otrā prioritāte nākamajam budžeta plānošanas periodam ir “Pilsoņu intereses”. Tā ietver ES iedzīvotāju brīvības, drošības un taisnīguma stiprināšanu. Kā 10. februāra preses konferencē skaidroja EK delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs, šīs prioritātes mērķis ir nodrošināt apstākļus, lai ikviens ES iedzīvotājs varētu brīvi pārvietoties un droši dzīvot kopīgajā ES telpā. Lielākais uzsvars šajā sadaļā tiek likts uz ES dalībvalstu sadarbību un kopīgiem centieniem cīņā pret noziedzību. Šai prioritātei paredzēts novirzīt 1–2,3% ES budžeta līdzekļu.

ES jākļūst
par pasaules lielvaru

Visbeidzot, EK iecerējusi arvien vairāk stiprināt ES lomu pasaulē. “Paplašinātajai Savienībai jāuzņemas lielāka loma gan kā reģionālam līderim, gan arī kā globālam partnerim. Šo cerību piepildīšana nozīmē, ka ES ir jākļūst par politiski atbildīgu aktieri, kas spēj īstenot savu ietekmi,” teikts EK publiskotajā paziņojumā.
Šajā prioritātē ietverti divi mērķi. Pirmais – stiprināt ES lomu politiskajā pārvaldē un stratēģiskajā drošībā; otrais – attīstīt attiecības ar tā sauktajiem jaunajiem kaimiņiem jeb ES kaimiņvalstīm, ko tā iegūs pēc desmit valstu pievienošanās Savienībai.
Komisijas ziņojumā teikts, ka ES kā reģionālam līderim jāuzņemas atbildība ne tikai par sevi, bet arī par stabilitāti blakusesošās teritorijās. Šai budžeta prioritātei jāparedz atvēlēt nedaudz mazāk par 10% no kopējiem ES izdevumiem.”

Lielākie
maksātāji protestē

Budžeta vadlīnijas ir vairāku gadu programma, kas nosaka Eiropas Savienības izdevumu apjomus. Budžeta vadlīnijas ir obligātas tādā izpratnē, ka tās jāievēro ikgada budžeta veidošanas procedūrā. Par tām vienojas Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija. Budžeta vadlīnijās atbilstoši ES piešķirto resursu griestiem ir noteikti maksimālie izdevumu apjomi nozīmīgākajās izdevumu sadaļās, pēc kurām tiek sastādīts ikgadējais budžets atbilstošam laika periodam.
Galvenās ES maksātājvalstis (valstis, kuru iemaksas ES budžetā ir krietni lielākas par finansiālajiem ieguvumiem) – Vācija, Francija, Lielbritānija, Nīderlande, Austrija un Zviedrija – jau iepriekš aicinājušas nākamā plānošanas perioda budžeta izdevumu griestus no pašreizējiem 1,24% samazināt līdz 1% no nacionālajiem ieņēmumiem. Tomēr EK pauda nostāju, ka nevar izdarīt vairāk par mazāku naudu, un nāca klajā ar kompromisa piedāvājumu. EK prezidents Romāno Prodi, iepazīstinot ar EK budžeta vadlīniju piedāvājumu, apgalvojis, ka ES savus mērķus var sasniegt bez pašreizējo valstu iemaksu griestu celšanas. Kopējām dalībvalstu ikgada iemaksām nepieciešamie izdevumi 2013.gadā var sasniegt 143,1 miljardu eiro, kas pat paplašinātajā Savienībā atbilst tikai 1,15% no ES nacionālajiem ieņēmumiem. Vidējie izdevumi šajā laika periodā būs 1,14% no nacionālajiem ieņēmumiem.
Saņemot EK piedāvājumu, sešas maksātājvalstis to jau asi kritizējušas. Kā ziņo Eiropas preses izdevumi, Zviedrijas finanšu ministrs Bose Ringholms šo piedāvājumu nosaucis par pilnīgi nereālu, bet Lielbritānijas un Vācijas ministri solījuši stingri turēties pie savām iepriekš paustajām prasībām.
Kā vakar preses konferencē atzina E. Rasbašs: “Mēs esam tikai diskusiju sākumposmā, un galīgo iznākumu šobrīd prognozēt ir neiespējami. EK piedāvājums ir saprātīgs un reāls, un domāju, ka tas arī tiks pieņemts.”
Sarunas par budžetu noteikti ilgs visu šo gadu, un galīgais kompromiss varētu tikt pieņemts tikai nākamā gada pirmajā pusē. Tas nozīmē, ka arī Latvija jau pēc divarpus mēnešiem kā pilntiesīga dalībvalsts varēs iesaistīties ES budžeta tālākā plānošanā.

Kāda būs Latvijas
bilance

Domājot par Latvijas iemaksām ES budžetā, E. Rasbašs atzina, ka visu valstu iemaksas ir proporcionāli līdzīgas, bet tas, cik Latvija saņems, būs atkarīgs no tālākās budžeta izdevumu plānošanas, kā arī no tā, cik sekmīgi mūsu valsts spēs apgūt sev pieejamos finanšu līdzekļus no ES fondiem. Latvija noteikti būs saņēmējvalsts, jo nav iedomājams, ka viena no trūcīgākajām dalībvalstīm ES budžetā iemaksātu vairāk, nekā no tā saņemtu, teica E. Rasbašs.

Eiropas Komisijas piedāvātā finanšu plāna pārskats 2007. – 2013. gadam (miljardi eiro 2004. gada cenās)