Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Sāk diskusijas par Savienības budžetu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.02.2004., Nr. 23 (2971) https://www.vestnesis.lv/ta/id/84273

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Samazinājies atbalsts valsts dalībai ES

Vēl šajā numurā

12.02.2004., Nr. 23 (2971)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Sāk diskusijas par Savienības budžetu

Tuvākajos gados Eiropas Savienība (ES) pakāpeniski plāno samazināt izdevumus lauksaimniecības atbalstam, kas pašlaik veido gandrīz pusi no visiem ES izdevumiem. Savukārt ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, reģionālo atšķirību samazināšanai, kā arī drošības un migrācijas jautājumu risināšanai atvēlētos līdzekļus iecerēts būtiski palielināt. To paredz Eiropas Komisijas (EK) otrdien publiskotais paziņojums (piedāvājums) par ES budžeta vadlīnijām 2007.–2013. gadam.

Galvenā prioritāte –
ilgtspējīga attīstība

Lai pilnā apjomā izmantotu paplašināšanās ieguvumus un palīdzētu Eiropā uzplaukt labklājībai, EK ierosina trīs galvenās budžeta prioritātes: ilgtspējīga attīstība, pilsoņu intereses un Eiropas kā globālas partneres balss nostiprināšana.
Nākamajā ES budžeta plānošanas periodā (2007.–2013.gads) iecerēts pakāpeniski arvien lielāku budžeta daļu novirzīt ilgtspējīgas attīstības veicināšanai. Tas ietver ES uzņēmumu konkurētspējas un izaugsmes veicināšanu, nodarbinātības problēmu risināšanu un arvien lielāku uzsvaru uz kohēzijas politiku jeb līdzsvarotu reģionālo attīstību. EK ziņojumā teikts: “Uzsvars jāliek uz investīcijām nākotnē, piemēram, iekšējā tirgus uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanu, izpēti un attīstību, Eiropas vienošanu ar sadarbības tīklu palīdzību, ES izglītības un apmācības kvalitātes uzlabošanu, palīdzību sabiedrībai paredzēt un pārvarēt sociālās izmaiņas.”
Saskaņā ar EK piedāvāto budžeta izdevumu sadalījumu 2006. gadā ilgtspējīgai attīstībai paredzēts tērēt gandrīz tikpat, cik lauksaimniecībai (gandrīz 40% budžeta katram šim mērķim), bet budžeta plānošanas perioda beigās 2013. gadā ilgtspējīgai attīstībai iecerēts tērēt jau gandrīz divreiz vairāk nekā lauksaimniecībai jeb gandrīz pusi no visa ES budžeta. Absolūtos skaitļos ilgtspējīgai attīstībai paredzēto līdzekļu apjoms pieaugs no 48 miljardiem eiro 2006. gadā līdz 77 miljardiem eiro 2013. gadā. Bet izdevumus lauksaimniecībai šajā laikā paredzēts nedaudz samazināt.

Stiprinās
pilsoņu drošību

Otrā prioritāte nākamajam budžeta plānošanas periodam ir “Pilsoņu intereses”. Tā ietver ES iedzīvotāju brīvības, drošības un taisnīguma stiprināšanu. Kā 10. februāra preses konferencē skaidroja EK delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs, šīs prioritātes mērķis ir nodrošināt apstākļus, lai ikviens ES iedzīvotājs varētu brīvi pārvietoties un droši dzīvot kopīgajā ES telpā. Lielākais uzsvars šajā sadaļā tiek likts uz ES dalībvalstu sadarbību un kopīgiem centieniem cīņā pret noziedzību. Šai prioritātei paredzēts novirzīt 1–2,3% ES budžeta līdzekļu.

ES jākļūst
par pasaules lielvaru

Visbeidzot, EK iecerējusi arvien vairāk stiprināt ES lomu pasaulē. “Paplašinātajai Savienībai jāuzņemas lielāka loma gan kā reģionālam līderim, gan arī kā globālam partnerim. Šo cerību piepildīšana nozīmē, ka ES ir jākļūst par politiski atbildīgu aktieri, kas spēj īstenot savu ietekmi,” teikts EK publiskotajā paziņojumā.
Šajā prioritātē ietverti divi mērķi. Pirmais – stiprināt ES lomu politiskajā pārvaldē un stratēģiskajā drošībā; otrais – attīstīt attiecības ar tā sauktajiem jaunajiem kaimiņiem jeb ES kaimiņvalstīm, ko tā iegūs pēc desmit valstu pievienošanās Savienībai.
Komisijas ziņojumā teikts, ka ES kā reģionālam līderim jāuzņemas atbildība ne tikai par sevi, bet arī par stabilitāti blakusesošās teritorijās. Šai budžeta prioritātei jāparedz atvēlēt nedaudz mazāk par 10% no kopējiem ES izdevumiem.”

Lielākie
maksātāji protestē

Budžeta vadlīnijas ir vairāku gadu programma, kas nosaka Eiropas Savienības izdevumu apjomus. Budžeta vadlīnijas ir obligātas tādā izpratnē, ka tās jāievēro ikgada budžeta veidošanas procedūrā. Par tām vienojas Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija. Budžeta vadlīnijās atbilstoši ES piešķirto resursu griestiem ir noteikti maksimālie izdevumu apjomi nozīmīgākajās izdevumu sadaļās, pēc kurām tiek sastādīts ikgadējais budžets atbilstošam laika periodam.
Galvenās ES maksātājvalstis (valstis, kuru iemaksas ES budžetā ir krietni lielākas par finansiālajiem ieguvumiem) – Vācija, Francija, Lielbritānija, Nīderlande, Austrija un Zviedrija – jau iepriekš aicinājušas nākamā plānošanas perioda budžeta izdevumu griestus no pašreizējiem 1,24% samazināt līdz 1% no nacionālajiem ieņēmumiem. Tomēr EK pauda nostāju, ka nevar izdarīt vairāk par mazāku naudu, un nāca klajā ar kompromisa piedāvājumu. EK prezidents Romāno Prodi, iepazīstinot ar EK budžeta vadlīniju piedāvājumu, apgalvojis, ka ES savus mērķus var sasniegt bez pašreizējo valstu iemaksu griestu celšanas. Kopējām dalībvalstu ikgada iemaksām nepieciešamie izdevumi 2013.gadā var sasniegt 143,1 miljardu eiro, kas pat paplašinātajā Savienībā atbilst tikai 1,15% no ES nacionālajiem ieņēmumiem. Vidējie izdevumi šajā laika periodā būs 1,14% no nacionālajiem ieņēmumiem.
Saņemot EK piedāvājumu, sešas maksātājvalstis to jau asi kritizējušas. Kā ziņo Eiropas preses izdevumi, Zviedrijas finanšu ministrs Bose Ringholms šo piedāvājumu nosaucis par pilnīgi nereālu, bet Lielbritānijas un Vācijas ministri solījuši stingri turēties pie savām iepriekš paustajām prasībām.
Kā vakar preses konferencē atzina E. Rasbašs: “Mēs esam tikai diskusiju sākumposmā, un galīgo iznākumu šobrīd prognozēt ir neiespējami. EK piedāvājums ir saprātīgs un reāls, un domāju, ka tas arī tiks pieņemts.”
Sarunas par budžetu noteikti ilgs visu šo gadu, un galīgais kompromiss varētu tikt pieņemts tikai nākamā gada pirmajā pusē. Tas nozīmē, ka arī Latvija jau pēc divarpus mēnešiem kā pilntiesīga dalībvalsts varēs iesaistīties ES budžeta tālākā plānošanā.

Kāda būs Latvijas
bilance

Domājot par Latvijas iemaksām ES budžetā, E. Rasbašs atzina, ka visu valstu iemaksas ir proporcionāli līdzīgas, bet tas, cik Latvija saņems, būs atkarīgs no tālākās budžeta izdevumu plānošanas, kā arī no tā, cik sekmīgi mūsu valsts spēs apgūt sev pieejamos finanšu līdzekļus no ES fondiem. Latvija noteikti būs saņēmējvalsts, jo nav iedomājams, ka viena no trūcīgākajām dalībvalstīm ES budžetā iemaksātu vairāk, nekā no tā saņemtu, teica E. Rasbašs.

Eiropas Komisijas piedāvātā finanšu plāna pārskats 2007. – 2013. gadam (miljardi eiro 2004. gada cenās)

Saistību asignējumi
(plānotie budžeta izdevumi)*

2006.

2007.

2008.

2009.

2010.

2011.

2012.

2013.

1. Ilgtspējīga izaugsme

47.582

59.675

62.795

65.800

68.235

70.660

73.715

76.785

1a. Konkurētspējas un
nodarbinātības veicināšana

8.791

12.105

14.390

16.680

18.965

21.250

23.540

25.825

1b. Kohēzija (līdzsvarota
reģionālā attīstība)

38.791

47.570

48.405

49.120

49.270

49.410

50.175

50.960

2. Dabas resursu saglabāšana
un vadība

56.015

57.180

57.900

58.115

57.980

57.850

57.825

57.805

t.sk.: Lauksaimniecība –
ar tirgu saistīti izdevumi
un tiešie maksājumi

43.735

43.500

43.673

43.354

43.034

42.714

42.506

42.293

3. Pilsonība, brīvība, drošība un taisnīgums

1.381

1.630

2.015

2.330

2.645

2.970

3.295

3.620

4. ES kā globālas partneris

11.232

11.400

12.175

12.945

13.720

14.495

15.115

15.740

5. Administrācija

3.436

3.675

3.815

3.950

4.090

4.225

4.365

4.500

Kompensācijas

1.041

Kopējie saistību asignējumi

120.688

133.560

138.700

143.140

146.670

150.200

154.315

158.450

Kopējie maksājumu asignējumi
(dalībvalstu iemaksas)*

114.740

124.600

136.500

127.700

126.000

132.400

138.400

143.100

* Saistību un maksājumu asignējumi ir atšķirīgi, jo ilggadējiem projektiem līdzekļi tiek iedalīti lēmuma pieņemšanas gadā un līdzekļi tiek izlietoti pakāpeniski projekta īstenošanas gaitā vairāku gadu laikā. Kopumā maksājumu asignējumi ir mazāki par saistību asignējumiem, jo ES budžets arvien palielinās un daži projekti netiek īstenoti.

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!