
Sāk diskusijas par Savienības budžetu
Tuvākajos gados Eiropas Savienība (ES) pakāpeniski plāno samazināt izdevumus lauksaimniecības atbalstam, kas pašlaik veido gandrīz pusi no visiem ES izdevumiem. Savukārt ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, reģionālo atšķirību samazināšanai, kā arī drošības un migrācijas jautājumu risināšanai atvēlētos līdzekļus iecerēts būtiski palielināt. To paredz Eiropas Komisijas (EK) otrdien publiskotais paziņojums (piedāvājums) par ES budžeta vadlīnijām 2007.–2013. gadam.Galvenā prioritāte –
ilgtspējīga attīstība
Lai pilnā apjomā izmantotu paplašināšanās ieguvumus un
palīdzētu Eiropā uzplaukt labklājībai, EK ierosina trīs galvenās budžeta
prioritātes: ilgtspējīga attīstība, pilsoņu intereses un Eiropas kā globālas
partneres balss nostiprināšana.
Nākamajā ES budžeta plānošanas periodā (2007.–2013.gads) iecerēts pakāpeniski
arvien lielāku budžeta daļu novirzīt ilgtspējīgas attīstības veicināšanai. Tas
ietver ES uzņēmumu konkurētspējas un izaugsmes veicināšanu, nodarbinātības
problēmu risināšanu un arvien lielāku uzsvaru uz kohēzijas politiku jeb līdzsvarotu
reģionālo attīstību. EK ziņojumā teikts: “Uzsvars jāliek uz investīcijām
nākotnē, piemēram, iekšējā tirgus uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanu, izpēti
un attīstību, Eiropas vienošanu ar sadarbības tīklu palīdzību, ES izglītības un
apmācības kvalitātes uzlabošanu, palīdzību sabiedrībai paredzēt un pārvarēt
sociālās izmaiņas.”
Saskaņā ar EK piedāvāto budžeta izdevumu sadalījumu 2006. gadā ilgtspējīgai
attīstībai paredzēts tērēt gandrīz tikpat, cik lauksaimniecībai (gandrīz 40%
budžeta katram šim mērķim), bet budžeta plānošanas perioda beigās 2013. gadā
ilgtspējīgai attīstībai iecerēts tērēt jau gandrīz divreiz vairāk nekā
lauksaimniecībai jeb gandrīz pusi no visa ES budžeta. Absolūtos skaitļos
ilgtspējīgai attīstībai paredzēto līdzekļu apjoms pieaugs no 48 miljardiem eiro
2006. gadā līdz 77 miljardiem eiro 2013. gadā. Bet izdevumus lauksaimniecībai šajā
laikā paredzēts nedaudz samazināt.
Stiprinās
pilsoņu drošību
Otrā prioritāte nākamajam budžeta plānošanas periodam ir “Pilsoņu intereses”. Tā ietver ES iedzīvotāju brīvības, drošības un taisnīguma stiprināšanu. Kā 10. februāra preses konferencē skaidroja EK delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs, šīs prioritātes mērķis ir nodrošināt apstākļus, lai ikviens ES iedzīvotājs varētu brīvi pārvietoties un droši dzīvot kopīgajā ES telpā. Lielākais uzsvars šajā sadaļā tiek likts uz ES dalībvalstu sadarbību un kopīgiem centieniem cīņā pret noziedzību. Šai prioritātei paredzēts novirzīt 1–2,3% ES budžeta līdzekļu.
ES jākļūst
par pasaules lielvaru
Visbeidzot, EK iecerējusi arvien vairāk stiprināt ES lomu pasaulē.
“Paplašinātajai Savienībai jāuzņemas lielāka loma gan kā reģionālam līderim,
gan arī kā globālam partnerim. Šo cerību piepildīšana nozīmē, ka ES ir jākļūst
par politiski atbildīgu aktieri, kas spēj īstenot savu ietekmi,” teikts EK
publiskotajā paziņojumā.
Šajā prioritātē ietverti divi mērķi. Pirmais – stiprināt ES lomu politiskajā
pārvaldē un stratēģiskajā drošībā; otrais – attīstīt attiecības ar tā
sauktajiem jaunajiem kaimiņiem jeb ES kaimiņvalstīm, ko tā iegūs pēc desmit valstu
pievienošanās Savienībai.
Komisijas ziņojumā teikts, ka ES kā reģionālam līderim jāuzņemas atbildība ne
tikai par sevi, bet arī par stabilitāti blakusesošās teritorijās. Šai budžeta
prioritātei jāparedz atvēlēt nedaudz mazāk par 10% no kopējiem ES izdevumiem.”
Lielākie
maksātāji protestē
Budžeta vadlīnijas ir vairāku gadu programma, kas nosaka Eiropas
Savienības izdevumu apjomus. Budžeta vadlīnijas ir obligātas tādā izpratnē, ka tās
jāievēro ikgada budžeta veidošanas procedūrā. Par tām vienojas Eiropas Parlaments,
Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija. Budžeta vadlīnijās atbilstoši ES
piešķirto resursu griestiem ir noteikti maksimālie izdevumu apjomi nozīmīgākajās
izdevumu sadaļās, pēc kurām tiek sastādīts ikgadējais budžets atbilstošam laika
periodam.
Galvenās ES maksātājvalstis (valstis, kuru iemaksas ES budžetā ir krietni lielākas
par finansiālajiem ieguvumiem) – Vācija, Francija, Lielbritānija, Nīderlande,
Austrija un Zviedrija – jau iepriekš aicinājušas nākamā plānošanas perioda
budžeta izdevumu griestus no pašreizējiem 1,24% samazināt līdz 1% no nacionālajiem
ieņēmumiem. Tomēr EK pauda nostāju, ka nevar izdarīt vairāk par mazāku naudu, un
nāca klajā ar kompromisa piedāvājumu. EK prezidents Romāno Prodi, iepazīstinot ar EK
budžeta vadlīniju piedāvājumu, apgalvojis, ka ES savus mērķus var sasniegt bez
pašreizējo valstu iemaksu griestu celšanas. Kopējām dalībvalstu ikgada iemaksām
nepieciešamie izdevumi 2013.gadā var sasniegt 143,1 miljardu eiro, kas pat
paplašinātajā Savienībā atbilst tikai 1,15% no ES nacionālajiem ieņēmumiem.
Vidējie izdevumi šajā laika periodā būs 1,14% no nacionālajiem ieņēmumiem.
Saņemot EK piedāvājumu, sešas maksātājvalstis to jau asi kritizējušas. Kā ziņo
Eiropas preses izdevumi, Zviedrijas finanšu ministrs Bose Ringholms šo piedāvājumu
nosaucis par pilnīgi nereālu, bet Lielbritānijas un Vācijas ministri solījuši
stingri turēties pie savām iepriekš paustajām prasībām.
Kā vakar preses konferencē atzina E. Rasbašs: “Mēs esam tikai diskusiju
sākumposmā, un galīgo iznākumu šobrīd prognozēt ir neiespējami. EK piedāvājums
ir saprātīgs un reāls, un domāju, ka tas arī tiks pieņemts.”
Sarunas par budžetu noteikti ilgs visu šo gadu, un galīgais kompromiss varētu tikt
pieņemts tikai nākamā gada pirmajā pusē. Tas nozīmē, ka arī Latvija jau pēc
divarpus mēnešiem kā pilntiesīga dalībvalsts varēs iesaistīties ES budžeta
tālākā plānošanā.
Kāda būs Latvijas
bilance
Domājot par Latvijas iemaksām ES budžetā, E. Rasbašs atzina, ka visu valstu iemaksas ir proporcionāli līdzīgas, bet tas, cik Latvija saņems, būs atkarīgs no tālākās budžeta izdevumu plānošanas, kā arī no tā, cik sekmīgi mūsu valsts spēs apgūt sev pieejamos finanšu līdzekļus no ES fondiem. Latvija noteikti būs saņēmējvalsts, jo nav iedomājams, ka viena no trūcīgākajām dalībvalstīm ES budžetā iemaksātu vairāk, nekā no tā saņemtu, teica E. Rasbašs.
Eiropas Komisijas piedāvātā finanšu plāna pārskats 2007. – 2013. gadam (miljardi eiro 2004. gada cenās)
* Saistību un maksājumu asignējumi ir atšķirīgi, jo ilggadējiem projektiem līdzekļi tiek iedalīti lēmuma pieņemšanas gadā un līdzekļi tiek izlietoti pakāpeniski projekta īstenošanas gaitā vairāku gadu laikā. Kopumā maksājumu asignējumi ir mazāki par saistību asignējumiem, jo ES budžets arvien palielinās un daži projekti netiek īstenoti.