
Ar vārda spēku un dvēseles gaišumu
Aktrise Elza Radziņa, saņemot “Lielo Kristapu” par mūža ieguldījumu kinomākslā 2003.gada 4.oktobrī Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Skatuve Elzu Radziņu savaldzinājusi jau ģimnāzistes gados Jelgavā, jo “tā bija pilsēta, kur teātra mīlestību jaunieši ieelpoja līdz ar gaisu”. Literatūras skolotāja iestudētas ludziņas, deklamāciju vakari, līdzdalība Latviešu biedrības korī iededza Hercoga Pētera
ģimnāzijas apkopējas meitas sirdī to gara gaismas lāpu, kas apmirdzējusi aktrises lielo gaitu uz Nacionālā teātra skatuves, daudzu pasaules valstu kinoekrāniem un neskaitāmos dzejas sarīkojumos visās Latvijas malās.Jau agrā rīta stundā radiosveicienu māksliniecei sūtīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents prof.Jānis Stradiņš. Māksliniece ir arī LZA Goda locekle un atsaucīgi piedalās akadēmiskās sabiedrības dzīvē.
“Celies, Dieva biteniec,
Ko tu dunot dzirdi?
– Tavas mīlas bišu spiets
Aplipis ap sirdi.”
– Andrejs Eglītis aktrisei uzdāvināja jaunāko Rakstu sējumu. Viņai ir arī sava burtnīciņa gan ar dzejnieka liriskajiem, gan skarbajiem dzejoļiem, kas tika izrakstīti no dažādiem trimdas izdevumiem un runāti dzejas vakaros padomju gados, kad lielā trimdinieka un Latvijas patriota vārdu dzimtenē vēl nedrīkstēja minēt.
Aktrises dzimšanas dienas sarīkojumu vadīja viņas novadnieks akadēmiķis Viktors Hausmanis. Gaviļniece savus daudzos apsveicējus iepriecināja ar Rabindranata Tagores un Ārijas Elksnes dzeju un ar latviešu tautasdziesmu. “Senā daina, kļūsti spīva!” – tā sauca kopā ar dzīvesbiedru Oļgertu Šalkoni veidoto kompozīciju, ar kuru māksliniece kopā ar “Arāja” vīriem pieskandināja visu Latviju astoņdesmito gadu sākumā. Ar senajiem gudrības vārdiem viņa modināja un cēla tautas pašapziņu Atmodas rītausmā, tajos smeļas spēkus, lai spētu turēties pretim slimībām un vairot pasaulē prieku, ko viņa allaž uzskatījusi par savu aktrises sūtību.
Aina Rozeniece, “LV”