
Pa augšupvedošām vārda izpētes kāpnēm
Autors priekšvārdā raksta, ka krājums ir viņa “publikāciju apkopojums, ievērojot principu: “no vienkāršā uz sarežģīto”. Tādēļ krājumu ievada galvenokārt jauniešiem un pusaudžiem adresēti populārzinātniski raksti, bet noslēdz līdz šim neatrisinātu onomastikas teorētisko problēmu pētījumi. Varētu teikt, ka šo rakstu krājumu veido trīs secīgas daļas, kaut arī tās nav formāli izdalītas, jo pāriet cita citā bez krasas robežlīnijas: 1) populārzinātniski raksti; 2) īpašvārdu (galvenokārt personvārdu) pētījumi, kas adresēti arī ieinteresētiem nespeciālistiem; 3) zinātniski raksti, kuru galvenais adresāts ir valodniecības, it sevišķi onomastikas jeb īpašvārdu pētniecības, profesionāļi.
Tātad iespējamo grāmatas lasītāju loku autors iecerējis visai
plašu, par to liecina arī atsevišķu rakstu nosaukumi, kas vairumā gadījumu ir
pietiekami intriģējoši, lai mudinātu lasīt. Piemēra dēļ “Latgales vietvārdi
latviešu literārajā valodā. Problēmas”. Un raksta pirmā rindkopa:
“Kā zināms, ir divi pamatviedokļi par to, kā Latgales vietvārdi būtu rakstāmi un
runājami latviešu literārajā valodā. Pirmo no tiem nosacīti varētu dēvēt par
“Endzelīna viedokli”, un saskaņā ar to izlokšņu vārdi jāpārceļ literārajā
valodā, ņemot vērā skaņu atbilsmes. Pašreizējā prakse iespēju robežās cenšas
respektēt šo viedokli. Saskaņā ar otru, pretējo viedokli, Latgales vietvārdi arī
literārajā valodā jāraksta burts pa burtam tieši tā, kā tos izrunā atbilstīgajā
izloksnē. Katrs viedoklis būtu jāizvērtē gan lingvistiskajā, gan
ekstralingvistiskajā aspektā. Tātad – divi viedokļi reiz divi aspekti – kopā
četri izvērtējamie lielumi.”
“LV” informācija