Krājums, ko pielīdzina Latvju dainām

Gultas segu raksti. Rēznas (Rozenmuižas) pagasts

Tieši pirms 80 gadiem sāka iznākt latviešu lietišķās mākslas priekšmetu aprakstu un zīmējumu burtnīcas, kas vēlāk tika apkopotas fundamentālā krājumā, kuru pazīstam kā “Latvju rakstus”. Izdevums izauga no 1917.gadā sāktā Olava fonda krājuma, ko veidojuši visi tolaik Pēterpilī dzīvojošie latviešu mākslinieki. Tomēr par izdevuma galveno kārtotāju un iedvesmotāju kļuva izcilais grafiķis prof.Rihards Zariņš.
Nozīmības ziņā Riharda Zariņa iecerētais un sāktais izdevums ne reizi vien pielīdzināts Krišjāņa Barona “Latvju dainām”. Tomēr tas netika pabeigts. Iznāca 56 burtnīcas (mapes) ar melnbaltiem un krāsainiem zīmējumiem, fotogrāfijām un aprakstiem, taču bija paredzēts daudz vairāk. 1931.gadā netika piešķirts valsts finansējums un darbs apstājās. Uz pēdējās mapes apvāka ir teksts ar R.Zariņa padomiem, kā sakārtot zīmējumus – vai nu pēc novadiem un pagastiem vai pēc etnogrāfiskajiem priekšmetiem. Kad tiek kārtoti Raksti trīs sējumos, pirmais aptver tautas apģērbus un to detaļas Kurzemē un Zemgalē, otrais – Vidzemē, Latgalē un Augšzemē, bet trešais – lauku celtniecību, kapu zīmes, istablietas, koka un māla traukus, darbarīkus, ratus, kamanas utt.
Pēckara Latvijā 1946.gadā tika izdotas trīs Latvju rakstu mapes, kas aptver tautas apģērbus un to detaļas. Izmantota daļa no R.Zariņa darba, kaut gan viņa vārds netiek minēts. Materiāli kārtoti pēc etnogrāfiskiem priekšmetiem – villaines, brunči, segas, vainagi, aubes utt. Jānis Niedre katru priekšmetu veidu papildinājis ar etnogrāfisku apceri.
Savukārt trimdā jau bēgļu nometņu laikā 1948.gadā atkārtotos metienos trīs nelielās burtnīciņās izdoti Mazie latvju raksti, kur lielākoties izmantoti pirms kara izdoto “Latvju rakstu” materiāli. Vēlāk trimdā rodas iecere laist klajā jaunu izdevumu, kurā paredzēts ne vien pabeigt lielo darbu, kas palicis pusceļā, bet arī papildināt to ar jauniem materiāliem un dokumentiem. Tomēr iznāca tikai divi sējumi (Vācijā A.Ozoliņa apgādā), kas aptver vienīgi Vidzemi.
1990.gadā “Latvju raksti” iznāca atkārtotā izdevumā. Tie tika iespiesti Parīzē.
Divpadsmit tautas tērpu zīmējumi no Riharda Zariņa “Latvju rakstiem” izmantoti greznajā kalendārā “No latviešu pūra lādes”, ko sadarbībā ar Latvijas Akadēmisko bibliotēku (LAB) laidusi klajā Valerija Belokoņa izdevniecība. Tas būs skatāms tradicionālajā gada labāko grāmatu izstādē, kas marta sākumā tiks atklāta LAB Misiņa bibliotēkā.

Velga Kince