Atbalstot demokrātiju aiz Baltijas robežām

Latvijas Transatlantiskās organizācijas, Ārlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas kopīgi organizēto konferenci atklāja Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. Konferencē piedalījās apvienotā ASV Senāta un Pārstāvju palātas delegācija senatora Džona Makeina vadībā, Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete, Igaunijas ārlietu ministre Kristīna Ojulanda, Lietuvas ārlietu ministrs Antans Vaļonis, Eiropas valstu valdību un parlamentu, kā arī starptautisko organizāciju augsti pārstāvji, Baltkrievijas un Ukrainas demokrātisko spēku līderi.
Konferences dalībnieki lielāko uzmanību pievērsa jautājumam par demokrātijas vairošanu un padziļināšanu topošo ES dalībvalstu kaimiņvalstīs, īpaši Baltkrievijā, kur valda diktatorisks režīms.

Gatavi atbalstīt kaimiņu
demokrātiskos centienus

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, atklājot konferenci, atzina, ka tā ir organizēta pareizajā laikā, laikā, kad apritējuši 15 gadi, kopš sākās demokrātijas un brīvības uzvaras gājiens Viduseiropā un Austrumeiropā. Kā norādīja Saeimas priekšsēdētāja, šobrīd īstenojas daudzu miljonu eiropiešu cerība, kas pēc vairāku gadu centieniem pievienojas tā sauktajai institucionalizētajai Eiropai – Eiropas Savienībai (ES) un NATO. Šī pievienošanās iedzīvotājiem sniedz ne vien drošību, stabilitāti un domu par labklājību nākotnē, bet arī cerību.
Runājot par demokrātiskajiem centieniem mūsu austrumu kaimiņvalstīs, I.Ūdre atzina, ka mums ir jāatbalsta tie, kas atbalsta mūsu kopējās vērtības un cenšas viest pārmaiņas arī savās sabiedrībās. “Tas ir mūsu kopējais izaicinājums un atbildība. Mūsu pienākums ir dalīties savā pieredzē ar tiem, kurus no mūsu kopējiem mērķiem šķir lielāks attālums,” teica Saeimas priekšsēdētāja un piebilda, ka valstīm abpus Atlantijas okeāna jāmeklē jauni ceļi sadarbībai ar tiem, kas šobrīd vēl nav daļa no institucionalizētās Eiropas.
“Dalība NATO un ES sniegusi mūsu rīcībā vēl nekad nebijušus rīkus, ar kuriem aizsargāt mūsu drošību un ekonomiskās intereses paplašinātā Eiropā, kā arī strādāt kopā ar tiem, kuru skatījums un mērķi ir līdzīgi,” teica Saeimas priekšsēdētāja.
Raksturojot Rīgā notiekošās konferences gaisotni, I.Ūdre to pielīdzināja tā sauktajam Viļņas desmitnieka procesam, kurā desmit valstis no Baltijas līdz pat Melnajai jūrai vienojās kopēja mērķa sasniegšanai. “Es ticu, ka šis process vēl joprojām ir aktuāls un var attīstīties, iedvesmojot citus mūsu likteņa brāļus.”
ASV senators Džons Makeins savā uzrunā norādīja, ka mūsdienu pasaulē demokrātiskie režīmi ir norma, bet diktatori – “izmirstoša suga”. Dž.Makeins norādīja uz Sadamu Huseinu, kurš gadu desmitiem ilgi tiranizēja savu tautu, tomēr viņa režīms beidzot ir kritis, un pauda pārliecību, ka arī Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko sagaida līdzīgs liktenis. Tomēr paies vairāki gadi, līdz jaunie demokrātiskie līderi spēs izvest Baltkrievijas tautu un valsti uz demokrātiskās Eiropas ceļa, teica ASV senators.

Baltkrievijas opozīcijas
spēki kļūst arvien stiprāki

Konferencē piedalījās arī vairāki Baltkrievijas demokrātisko opozīcijas spēku pārstāvji, kas klātesošo uzmanību pievērsa nedemokrātiskai valsts attīstībai A.Lukašenko vadībā. Opozīcijas pārstāvji norādīja gan uz vairākiem demokrātisko spēku politiķu arestiem un “pazušanas” gadījumiem, gan uz radikāliem preses brīvības ierobežojumiem, gan citām nedemokrātiskām attīstības tendencēm, kas pēdējā laikā arvien pastiprinās.
Runājot par Baltkrievijas demokratizācijas iespējām, Dž.Makeins pauda atzinību demokrātisko spēku koalīcijai “5+”, kura spējusi vienoties par kopīgu kandidātu sarakstu un ap sevi konsolidējusi neatkarīgas arodbiedrības, vairāk nekā 200 nevalstiskās organizācijas, kā arī vairākus prominentus līderus.
Dž.Makeins, atsaucoties uz sabiedriskās domas aptauju, norādīja, ka 70 procenti Baltkrievijas iedzīvotāju ir pret Aleksandra Lukašenko režīmu un vienlaikus liela sabiedrības daļa paudusi atbalstu demokrātisko spēku koalīcijai. Tomēr vēl nepieciešamas lielas pūles, lai paplašinātu šo koalīciju un pulcētu ap sevi arvien jaunus atbalstītājus, jo, kā rāda vēsturiskā pieredze, lai sekmīgi cīnītos pret netaisnu valsts varu, tautai šajā cīņā ir jābūt vienotai.
Arī Baltkrievijas Pētniecības centru asociācijas priekšsēdētājs Aleksandrs Milinkevičs atzina, ka sekmīgai cīņai ar A. Lukašenko režīmu ir nepieciešama lielāka tautas vienotība. “Mūsu ienaidnieks ir ne vien A.Lukašenko, bet arī cilvēku domāšana, un svarīgākais spēks, kas to var mainīt, ir aktīvs nevalstisko organizāciju darbs,” teica A.Milinkevičs.

Gaida lielāku atbalstu
no rietumiem

Baltkrievijas demokrātisko spēku pārstāvji aicināja lielāku atbalstu šajā cīņā paust arī citām Eiropas valstīm. “Mēs jūtam palīdzību no Baltijas valstīm, arī Čehijas un Polijas, bet gandrīz nejūtam no citiem. Baltkrievijas tauta ir gatava cīnīties par brīvību, bet mums ir jāsajūt vienota Eiropa un ASV sev aizmugurē, tāpat kā vienota opozīcija sev priekšā,” teica Baltkrievijas Pilsoniskās iniciatīvas “Mēs atceramies” vadītāja.
Uz aktīvāku Eiropas valstu iesaistīšanos cīņā par demokrātiju Baltkrievijā aicināja arī visu triju Baltijas valstu ārlietu ministri. Savā uzrunā Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete norādīja, ka ir būtiski apzināt, kā jaunās eiroatlantiskās sistēmas valstis, piemēram, Polija, Igaunija, Latvija un Lietuva, varētu palīdzēt saviem kaimiņiem demokrātijas tendenču padziļināšanā. Arī Igaunijas ārlietu ministre Kristīna Ojulanda atzina, ka starptautiskie centieni padziļināt demokrātijas tendences būtu sekmīgāki, ja ciešāk tiktu saskaņota sadarbība starp starptautiskajām organizācijām un to dalībvalstīm.
Kā atzīmēja K.Ojulanda, šopavasar tiks svinēta NATO un ES vēsturiskā paplašināšanās un progress, ko sasniegušas Baltijas valstis, noteikti atstās pozitīvu iespaidu uz citām reģiona valstīm. “Šīs ievērojamās pārmaiņas bijušas iespējamas, pateicoties Baltijas valstu fundamentālajai vēlmei un gribai izveidot demokrātisku sabiedrību, un ir acīmredzami, ka demokrātisko valstu pienākums ir atbalstīt savu kaimiņu demokrātiskos centienus,” sacīja Igaunijas ārlietu ministre.
Par aktīvāku rietumvalstu atbalstu Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem izteicās arī senators Dž. Makeins. “Mums rietumos ir morāls pienākums atbalstīt jūsu kampaņu, kas vērsta uz Lukašenko diktatūras pārtraukšanu,” viņš teica un piebilda, ka īpaši nozīmīga loma šajā atbalstā ir Lietuvas, Polijas, Latvijas, Čehijas un ASV valdībām un sabiedriskajām organizācijām. Mums jāliek arī Maskavai skaidri saprast, ka tā nevar atbalstīt diktatūras pastāvēšanu savos kaimiņos, atzina Dž. Makeins.

Atbalsts demokrātijai
nepieciešams
visā reģionā

Konferencē visvairāk tika runāts par politisko situāciju Baltkrievijā, tomēr vairāki runātāji pieskārās arī demokratizācijas procesiem citās reģiona valstīs.
Senators Dž.Makeins izteica atbalstu Ukrainas demokrātiskajai opozīcijai un norādīja, cik būtiski ir atbalstīt demokratizācijas procesus Ukrainā. ASV un Eiropai ir aktīvi jāstrādā, lai atbalstītu demokrātisku un brīvu vēlēšanu norisi šā gada rudenī. Šīs vēlēšanas, iespējams, kļūs par liktenīgo pagriezienu Ukrainas ceļā uz demokrātisku un proeiropisku valsts attīstību, teica Dž.Makeins un norādīja, ka gaidāmajā NATO sammitā sabiedrotajiem jāliek skaidri saprast, ka Ukraina tiks aicināta pievienoties eiroatlantiskajām institūcijām, līdzko tā savā valstī nostiprinās demokrātiskās pamatvērtības.
Arī Ukrainas Ārlietu ministrijas Eiropas integrācijas ministra pirmais vietnieks Oleksandrs Čalijs norādīja, ka rietumvalstīm aktīvāk jāatbalsta Ukrainas virzība uz ES un NATO, jo tas ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem sekmīgai demokrātijas attīstībai Ukrainā.
“Nākamās vēlēšanas būs tests Ukrainas demokrātijai,” norādīja O.Čalijs, piebilstot, ka Ukraina ir ļoti nozīmīga Eiropas stabilitātei, tādēļ tas būs izaicinājums visai Eiropai.
Vairāki runātāji konferences dalībnieku uzmanību vērsa arī uz Moldovu, kas ir visnabadzīgākā Eiropas valsts, no kuras vērojams liels migrantu plūdums uz Eiropu. Tika aicināts paust lielāku atbalstu demokrātijas veicināšanai Moldovā, jo šī valsts līdz šim saņēmusi vismazāko atbalstu no rietumiem.

Artis Nīgals, “LV”
artis.nigals@vestnesis.lv