Ko diena nākamā mums sola?

Lata kursa atkarība no
eiro/ASV dolāra kursa

Desmit gadus lata kurss ir cieši pievienots Starptautiskā valūtas fonda (SVF) starpvalstu norēķinu vienībai SDR. Jebkuros apstākļos viens lats nemainīgi līdzinās 0,7997 SDR. Bet SDR ir četru pasaules galveno valūtu grozs ar šādiem īpatsvariem: ASV dolārs – 49%, eiro – 29%, Lielbritānijas mārciņa – 11%, jena – 11 %. Tas nozīmē, ka eiro un ASV dolāra savstarpējās apmaiņas kurss tieši iespaido lata kursu, ko ik dienu pēc īpašiem aprēķiniem nosaka Latvijas Banka. No šā kursa, piedāvājot savus mazliet atšķirīgos kursus, vadās arī komercbankas un valūtas maiņas kantori. Lata apmaiņas kursu iespaido arī konkrēto valūtu piedāvājuma un pieprasījuma samērs. Visi brīvi konvertējamo valūtu kursi nemitīgi svārstās. Līdz ar to kā pa viļņiem uz augšu un uz leju šūpojas arī lata kurss un tā cena valūtu tirgū.
Jāņem vērā, ka eiro un ASV dolārs ir Latvijas tirdzniecības galvenās norēķinu valūtas. Tā, piemēram, eksporta maksājumos eiro īpatsvars 2004.gadā tuvosies 50%, ASV dolāra – 27%, importā attiecīgie rādītāji, domājams, sasniegs 57 un 27%.
Izsekosim eiro/ASV dolāra un lata kursu sakarībām. Laikā no 2002.gada janvāra līdz 2004.gada janvārim mēneša vidējais eiro/ASV dolāra kurss mainījās svārstību režīmā no augšas uz leju un atkal uz augšu no 0,88 līdz 1,26 (iepriekšējais vērtējums) jeb par 43%; ASV dolāra/eiro kurss saruka no 1,13 līdz 0,79, t.i., par 30%. Atbilstoši SDR groza valūtu samēriem eiro/lata kurss tajā pašā laikā cēlās no 0,565 līdz 0,676 jeb par 20%; ASV dolāra/lata kurss kritās no 0,64 līdz 0,53 jeb par 17%. Kā redzams, lata kurss mainās mazākā mērā nekā eiro un ASV dolāra kurss. Šā gada janvārī par vienu latu caurmērā varēja dabūt 1,48 eiro vai 1,77 ASV dolārus, samaksājot konvertācijas meslus.

Lata piesaiste eiro

Visai iespējams, ka jau pēc trim mēnešiem lata stabila sasaiste ar SDR piederēs neatgriežamai pagātnei. Ar šā gada 1.maiju Latvija kļūs par Eiropas Savienības pilntiesīgu locekli. Tas Latvijas Republikas ārējos sakaros iezīmēs jaunu situāciju. Lai ciešāk iekļautos Eiropas integrētajā ekonomikā, atzīts par lietderīgu latu turpmāk piesaistīt eiro. Igaunija un Lietuva par šādu soli izšķīrās jau 2002.gada janvārī, piesaistot kronu un litu Eirozemes starptautiskajai valūtai.
Eiro ir Latvijas ārējās tirdzniecības norēķinu dominante ar augošu īpatsvaru kopējos maksājumos. Lata piesaiste eiro nozīmēs, ka lata kurss attiecībā pret eiro vairs nesvārstīsies, bet arvien būs strikti nemainīgs. Tātad sakarā ar valūtas kursu svārstībām nebūs nekāda riska darījumos ar Eirozemes 12 valstīm un tām Eiropas Savienības dalībniecēm, kas savas nacionālās valūtas būs piesaistījušas eiro. Toties pret ASV dolāru un citām valūtām lats peldēs līdz ar eiro kursu.
Patiesības labad jāatzīst, ka, latu piesaistot eiro, tā kursa svārstību amplitūda pret trešo valstu valūtām būs lielāka nekā patlaban, kad lats piesaistīts SDR valūtu grozam. Riska briesmas palielinās. Bet nav saules bez ēnas. Jebkurš attaisnots ekonomiskais pasākums, it sevišķi tādā jutīgā jomā kā valūtas kurss, izraisa ne tikai pozitīvu rezultātu, bet arī negatīvas sekas. Konkrētā gadījumā gaidāmie plusi būs krietni lielāki nekā prognozējamie mīnusi. Latvijas ārējā tirdzniecība galvenokārt orientējas uz Eirozemi. Arī investīcijas no ārvalstīm ievērojamā mērā īstenosies eirovalūtā.
Atklāts paliek jautājums: kāds varētu būt lata stabilais kurss pret eiro? Valūtu kursa svārstības sarežģī šīs problēmas risinājumu. Zems apmaiņas kurss palielina eksportprodukcijas konkurētspēju un vairo ieņēmumus no eksporta. Vienlaikus sadārdzinās imports, tiek sekmēta izmaksu inflācija. Augsts valūtas kurss savukārt bremzē eksportu un palētina importu.
Kam par labu izšķirties?
Kāds ir optimālais risinājums no Latvijai būtisko interešu viedokļa?
Lata kursa svārstības pret eiro nav pārāk lielas. Mūsuprāt, priekšroka jādod zelta vidusceļam. Tad lats būtu jāpiesaista eiro pēc pēdējo 12 mēnešu vidējā kursa. Problēma prasa sīkāku izpēti. Iespējama arī cita procedūra, kas balstās uz vidējā rādītāja. Tad vilks nebūtu izsalcis un kaza maz ciestu.
Pēc tam kad lats būs piesaistīts eiro, valūtu kursu iedarbība uz Latvijas tautsaimniecību saistīsies ar eiro/ASV dolāra kursu savstarpējām svārstībām.

Nozīmīgākā prognoze

Nevienā citā jautājumā valūtu eksperti pēdējā laikā nav lauzuši tik daudz šķēpu, kā prognozējot eiro un ASV dolāra turpmāko kursu.
Pirmajā acu uzmetienā situācija šķiet paradoksāla. ASV ir pasaules ekonomikas attīstības lokomotīve. To iekšzemes kopprodukts aug divas reizes straujāk par Eirozemes kopproduktu. Bezdarba līmenis Savienotajās Valstīs ir krietni zemāks. Inflācijas gandrīz nav. Pircēju aktivitāte augsta. Bet dolāra kurss pret eiro krītas.
Mūsdienu brīvi konvertējamo valūtu peldošie savstarpējie kursi ir atkarīgi no to pieprasījuma un piedāvājuma samēra. Neņemot vērā iepriekš minētās ASV ekonomikas pozitīvās iezīmes, pasaules valūtu tirgū pieprasījums pēc ASV dolāra, salīdzinot ar eiro, mazinās. Problēma nav eiro spēkā, bet gan tur, ka dolārs kļūst vājāks. Kas to nosaka?
Noteicošais faktors ir ASV tirdzniecības un maksājumu bilances augošais deficīts. Imports arvien vairāk pārsniedz eksportu. Vērtspapīru, tostarp virknes akciju, kursi ir uzpūsti. Vairāku lielfirmu bankroti mazina dolāra pievilcību. Ārzemju investori atturas no jauniem ieguldījumiem Amerikas Savienoto Valstu tautsaimniecībā, iegrožojot pieprasījumu pēc dolāriem. Šajā ziņā sava negatīvā loma ir arī Federālo rezervju sistēmas zemajam procentam, tātad lēto kredītu politikai. Pašmāju uzņēmēji orientējas uz izdevīgiem iekšzemes kredītiem, vairoties no dārgākiem ārvalstu aizdevumiem. Tā visa rezultātā ir sarukusi dolāru plūsma uz ASV. To maksājumu bilances negatīvais saldo sāk pārsniegt ievērojamu summu – vienu triljonu dolāru. Tam pievienojas lielais budžeta deficīts, kas 2004.gadā var sasniegt 550 miljardus dolāru – ap 6% no Savienoto Valstu iekšzemes kopprodukta.

Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda vērtējumu ASV dolāra krišanu sekmēja arī ASV valdības politika. Prezidents Džordžs Bušs ir deklarējis, ka zemāks dolāra kurss ASV ir izdevīgs, jo sekmē Savienoto Valstu eksportu.
ASV dolāra pievilcību nebūt nesekmē stāvoklis Irākā.
Par dolāra kursa izmaiņām tuvākā nākotnē publicētas krietni atšķirīgas prognozes. Vieni eksperti uzskata, ka ASV dolāra kurss pret eiro turpināšot kristies un šā gada nogalē sasniegšot 0,71, bet 2005.gadā – pat 0,67 līmeni (eiro/ASV dolāra kurss līdzināšoties 1,4 un 1,5). Citi eksperti pauž viedokli, ka dolāra kurss nevarot ilgstoši mazināties – Eiropas Centrālā banka un ASV Federālā rezervju sistēma veikšot mērķtiecīgus pasākumus, lai apstādinātu eiro kursa nevēlamo pieaugumu un dolāra kursa sarukumu. Šā gada beigās ASV dolāra/eiro kurss sasniegšot 0,9, eiro/ASV dolāra kurss – 1,1 līmeni. Šāds attīstības variants pozitīvi iespaidos Latvijas eksportu ārpus eirozonas.
Turpmākajā nākotnē gaidāma Latvijas iestāšanās Eiropas Monetārajā savienībā un lata nomaiņa pret eiro kā iekšzemes, tā ārējā apgrozībā.
Bet tā ir atsevišķa problēma, kas kļūs aktuāla pēc trim četriem gadiem.

Latvijas Universitātes Dr. h. c., valsts emeritētais zinātnieks