Tautsaimniecība strauji attīstās. Bet ir arī problēmas

Prognozē stabilu
IKP pieaugumu

Preses konferencē vakar, 9. februārī, ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Ivars Gaters norādīja, ka viens no svarīgākajiem aspektiem ir stabilā un straujā Latvijas ekonomikas izaugsme, par ko liecina iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums.
“IKP Latvijā pieaug strauji arī salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm un dalībvalstīm. 2003. gada pirmajos deviņos mēnešos IKP Latvijā pieaudzis par 7,4 procentiem. Prognozējams, ka IKP pieaugums septiņu astoņu procentu robežās būs tad, kad vērtēs visu pagājušo gadu kopumā. Šāds pieauguma līmenis ir jānotur arī turpmākajos gados.”
Ziņojumā norādīts, ka pēdējos gados stabilo izaugsmi lielā mērā nodrošinājis augošais iekšējais pieprasījums, kas savukārt ietekmējis pakalpojumu nozares attīstību, it īpaši tirdzniecību. Arī I.Gaters teica, ka IKP pieaugumu lielākoties nodrošinājušas pakalpojumu nozares, proti, būvniecības, tirdzniecības, komercpakalpojumu, transporta un sakaru nozaru attīstība.
Ziņojumā sniegtas arī iespējamās ekonomiskās attīstības prognozes. Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi divus tautsaimniecības attīstības variantus laika posmam līdz 2008. gadam. Latvijas ekonomiskās attīstības varianti izstrādāti atkarībā no ārējā pieprasījuma svārstībām. Viens no variantiem paredz gausāku izaugsmi ar mazākām eksporta paplašināšanas iespējām. Savukārt otrs attīstības variants paredz straujāku eksporta pieaugumu. Prognozēts, ka 2004. un 2005. gadā turpināsies līdzšinējās attīstības tendences – stabils iekšējais pieprasījums un eksporta iespēju paplašināšanās. Tiek pieļauts, ka papildu stimulu izaugsmei var dot iestāšanās ES.

Uz kaimiņvalstīm eksportējam mazāk nekā importējam

Rūpniecības iespējamā izaugsme tuvākajos gados vērtēta trīs noieta tirgu virzienos – ES, Krievija un citas NVS valstis, kā arī Lietuva un Igaunija. Attiecībā uz ES tirgiem norādīts, ka Latvijas uzņēmēji var paplašināt ražošanu, piedāvājot Eiropas tirgum lētāku produkciju ar atbilstošu kvalitāti. Kā pozitīvs faktors minēts arī labvēlīgais eiro kurss, kas šajā gadā var saglabāties tikpat augstā līmenī kā pērn. Savukārt eksporta noieta palielināšanās Krievijā var nebūt tik strauja kā 2001. un 2002. gadā. Tomēr tiek norādīts, ka iespējams straujāks eksporta pieaugums uz citām NVS valstīm. Kā būtiska Latvijas eksporta paplašināšanas iespēja norādīti Lietuvas un Igaunijas tirgi. Ar abām šīm valstīm Latvijai ir negatīva tirdzniecības bilance, proti, no kaimiņvalstīm ievedam vairāk preču nekā eksportējam. Norādīts, ka, lai gan eksports uz Lietuvu un Igauniju ik gadu diezgan strauji pieaug, preču imports no kaimiņvalstīm aug vēl straujāk. Latvijas eksporta paplašināšanās kaimiņvalstu virzienā novērtēta kā iespējama, tajā pašā laikā norādīts, ka Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji ar savām aktivitātēm Latvijas tirgos krietni pārspēj mūsu uzņēmējus viņu tirgos.

Šogad prognozē
inflāciju 2–3 procentu robežās

I.Gaters norādīja, ka pēdējos gados inflācija Latvijā novērojama 2–3 procentu robežās, un prognozēja, ka līdzīga situācija saglabāsies arī šajā – 2004. gadā. Ziņojumā norādīts, ka 2003. gada inflāciju ietekmēja administratīvi regulējamo cenu kāpums. Piemēram, pieaugusi īres maksa, paaugstinājušies siltumenerģijas tarifi, sākoties jaunajai apkures sezonai, sadārdzinājušies atkritumu izvešanas pakalpojumi u.c. Tāpat norādīts, ka pieaugusi cena medicīniskajiem pakalpojumiem un produktiem, kā arī dažiem pārtikas produktiem. Pērn dārgākas kļuvušas arī importētās preces, kas izskaidrojams ar eiro kursa straujo kāpumu.

Problēmas, kas nav
atrisināmas pāris gados

Kā norādīja Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs, ziņojums atklāj arī Latvijā esošās problēmas, kuras nav atrisināmas pāris gados. Viena no aktuālākajām problēmām ir zemais produktivitātes līmenis, kas cieši saistīts ar ekonomikas struktūru. “Mūsu rūpniecībā nedominē vidēju un augstu tehnoloģiju produkti, tie veido tikai vidēji 30 procentus. ES šis rādītājs ir daudz augstāks. Tur augsto tehnoloģiju produkti veido 70 procentus no rūpniecībā saražotā,” teica O.Barānovs.
Kā otru nozīmīgāko problēmu O.Barānovs izvirzīja nodarbinātības reģionālās atšķirības. Lai arī salīdzinājumā ar 2002. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem bezdarba līmenis nedaudz samazinājies, joprojām atsevišķos Latvijas rajonos, īpaši Latgalē, bezdarba līmenis pārsniedz pat 20 procentu atzīmi ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū, norādīja I.Gaters.

Ekonomiskā izaugsme
turpināsies

I.Gaters teica – ziņojums rada pārliecību, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme gaidāma arī tuvākajos gados. Lai nodrošinātu tālāku ekonomisko izaugsmi, ministrs uzsvēra, ka “valdība īsteno konsekventi liberālu ārējās tirdzniecības un investīciju politiku. Tāpat tiek strādāts pie uzņēmējdarbības vides sakārtošanas jautājumiem”. Par izaugsmi liecina arī relatīvi stabilā makroekonomiskā vide, zemās inflācijas un procentu likmes, kurām ir tencence samazināties, teica Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs. Arī komersantu aptaujas liecina, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā arvien uzlabojas, ir pārliecināts O.Barānovs. Turklāt preses konferencē pozitīvi tika novērtēta jaunatnes vēlme izglītoties. “Beidzot vidusskolu, ļoti daudzi jaunieši izvēlas studijas. Studentu skaits uz tūkstoš iedzīvotājiem Latvijā ir viens no augstākajiem pasaulē. Tas norāda, ka Latvijā ir un būs augsti kvalificēts darbaspēks,” piebilda Ekonomikas ministrijas pārstāvis.

Svarīgākais – zināšanās
balstīta ekonomika

Ziņojumā ne tikai analizēta līdzšinējā ekonomiskā situācija un definētas problēmas, bet arī dotas rekomendācijas, kā sekmēt Latvijas ekonomisko attīstību. O. Barānovs norādīja, ka ir jāīsteno tāda ekonomiskā politika, kas vērsta uz jaunas, zināšanās pamatotas ekonomikas izveidošanu. Tāpat jāatjauno tradicionālās tautsaimniecības nozares uz modernu tehnoloģiju bāzes. Bez tam rekomendācijās norādīts, ka nepieciešams uzturēt stabilu makroekonomisko vidi, izstrādāt un īstenot eksporta veicināšanas politiku, turpināt cīņu pret korupciju, uzlabot ES strukturālo instrumentu vadības procesu utt.
Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību atrodams ne vien Centrālajā statistikas pārvaldē, bet arī lasāms elektroniski Ekonomikas ministrijas mājaslapā www.em.gov.lv .