Šodien, 10.februārī, P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā atklāj izstādi “Sargā sevi!” (Viss par potēm), kas sniedz vēsturisku ieskatu cilvēces cīņā ar infekcijas slimībām un mūsdienu medicīnas radītajām iespējām un nepārtrauktajiem centieniem pasargāt cilvēkus no tām.
Baktērijas un vīrusi mums var būt gan labvēlīgi, gan naidīgi un nāvi nesoši. Angļu ārsts Edvards Dženers (1749–1823) jau 18.gadsimta beigās kā aizsardzību pret tolaik tik izplatītajām melnajām bakām ieteica potēšanu. Lai mazinātu inficēšanās risku ar šo slimību, cilvēkiem tika iepotēts govju baku vīruss – tas viņiem neizraisīja smagu saslimšanu, bet gan padarīja tos neuzņēmīgus pret melnajām bakām. Tā, pateicoties govij (vārda “govs” tulkojums latīņu valodā vacca), medicīnā radās ne tikai pirmā drošā aizsargpote, bet arī termins “vakcīna”. Rīgā pirmo vakcināciju pret melnajām bakām izdarīja jau 1800.gadā ārsts Oto Hūns (1764–1832).
19.gadsimta otrajā pusē sākās strauja mikrobioloģijas un imunoloģijas attīstība. Jaunu vakcīnu izveide bija viens no medicīnas zinātnes galvenajiem pētniecības virzieniem arī 20.gadsimtā. 21.gadsimtā šis meklējumu un atklājumu ceļš turpinās aizvien pārliecinošāk – top pieejamas arvien drošākas un iedarbīgākas vakcīnas. Turklāt šodien jau iespējams runāt ne vien par bezšūnu un kombinētajām vakcīnām, bet par vakcīnām, kas mūs pasargās ne tikai no t.s. vēdera vīrusiem, bet, iespējams, arī no SARS, audzējiem un HIV.
Vakcinācija ir visefektīvākais un ērtākais infekcijas slimību profilakses veids, kas pasargā no veselības (līdz ar to arī darbaspēju un dzīves kvalitātes) zuduma, turklāt, tieši pateicoties vakcinācijai, pasaulē izskaustas daudzas bīstamas infekcijas slimības. Diemžēl Latvija daudzu infekcijas slimību izplatības ziņā ieņem pirmās vietas Eiropā. Tas liecina ne tikai par nepietiekamo valsts finansējumu un atbalstu veselības aizsardzības jomā, tai skaitā imunizācijas programmas uzlabošanā un paplašināšanā, bet arī par iedzīvotāju neinformētību un nenopietno attieksmi pret savu veselību. Tieši tāpēc, ka Latvijā pašreiz mūsdienīgāko vakcīnu izmantojums joprojām lielā mērā ir katra cilvēka personiskās izvēles un atbildības lieta, mums ir jābūt informētiem un zinošiem par vakcīnām, kuras saņem vai varētu saņemt mūsu bērni un mēs paši. Izstādes veidotāji aicina apzināties vakcinācijas sniegtās iespējas un to lielo nozīmi mūsu dzīvē un padomāt, vai esam izdarījuši visu iespējamo, lai pasargātu sevi un bērnus no smagas vai pat nāvējošas slimības. Pirms aizbildināties ar nevaļu un naudas trūkumu, ir svarīgi izvērtēt iespējamos ieguvumus un zaudējumus un atcerēties, ka jebkuras slimības ārstēšana izmaksā krietni dārgāk nekā to profilakse.
Izstāde sniedz ieskatu par Latvijā izplatītākajām infekcijas slimībām, kā arī pieejamām vakcīnām. Izstādei izmantoti gan Medicīnas vēstures muzeja krājumu, gan arī Latvijas Infektoloģijas centra, Sabiedrības veselības aģentūras, Veselības veicināšanas centra materiāli un Latvijā pārstāvēto pasaules vadošo vakcīnu radītāju un izstrādātāju – farmācijas kompāniju “Aventis Pasteur” un “GlaxoSmithKline” – sarūpētie eksponāti.