Izglītības likuma opozīcijas ierocis – virspusējība

Jānis Strazdiņš Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Valdība atkāpjas,
reforma notiks

Saeimas 5.februāra sēdē izskatāmais Izglītības likums un deputātu vairākuma balsojums par likumprojekta 53.panta labojumiem, kas noteica neparedzētus valsts budžeta izdevumus vairāku miljonu latu vērtībā, bija Einara Repšes vadītās valdības atkāpšanās pavērsiens. Neraugoties uz to, ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstītie grozījumi Izglītības likumā ir pielikuši punktu likumdošanas bāzes izveidei, jo, sākot ar šā gada 1.septembri, valsts un pašvaldību vidējās izglītības mācību iestādēs tiks sākta mazākumtautību izglītības reforma. Precīzāk sakot – mazākumtautību izglītības iestādēs tiek pakāpeniski uzsākta valodas reforma.
Gan pēc izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska teiktā, gan pēc Jāņa Strazdiņa, par likumprojekta grozījumu redakcijas izstrādi atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja, vārdiem, ir atzīstams, ka Izglītības likums bija ļoti smags pārbaudes akmens un drosmes apliecinājums Saeimas politiķiem. To kā ieroci savu politisko mērķu sasniegšanai valodas jautājumos izmantoja Saeimas kreisi orientētie politiskie spēki, atbalstot krievu valodā runājošo skolēnu piketu rīkošanu pie Saeimas nama un Rīgas pils.
Pēc likuma grozījumu pieņemšanas K.Šadurskis pauda gandarījumu, ka likuma izskatīšana ir pabeigta, pieņemti grozījumi un likums aizvērts. Politisko cīņu nepievilcīgais fons likumprojekta izskatīšanas laikā, iespējams, būs kā brīdinājums turpmākajā likumdevēju pieredzē – grozījumus šajā likumā tik drīz neveikt.

Manipulācijas ap
reformas stūrakmeni

Likuma grozījumu stūrakmens ir izteikts pārejas noteikumu 9.punkta 3.apakšpunktā. No 2004.gada 1.septembra mazākumtautību vispārējās izglītības iestādēs, sākot ar desmito klasi, mācības notiks valsts valodā ne mazāk kā 60 procentos no kopējo izglītības programmā paredzēto mācību stundu plāna. Tāpat valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs mācības valsts valodā tiks sāktas audzēkņiem no 1.kursa. Šī ir būtiska nianse, ko apzināti nelietoja ne protesta akcijas atbalstošie Saeimas un Rīgas domes deputāti, ne Krievu skolu aizstāvības štābs, kas rīkoja skolēnu piketus likumprojekta izskatīšanas laikā. Tas tikai apliecina, ka piketētāju skandētie saukļi “Rokas nost no krievu skolām”, kad tiek izlemts šo skolu liktenis, ir nepatiesi. Jo nevis skolu likvidācija, bet gan valsts valodas reformas pakāpeniska ieviešana valsts un pašvaldību uzturēto mazākumtautību skolās, turklāt sākot ar 10.klasi un 1.kursu, ir Izglītības likuma grozījumu būtība.
Turklāt gribas atgādināt, ka tie nav no zila gaisa pēkšņi radušies jauninājumi. Par reformu Latvijas sabiedrībā tiek diskutēts jau ilgāk nekā četrus gadus. “Es saprotu bērnus un viņu vecākus. Nezinot būtību, bet uzklausot baumas un atsevišķu politiķu dezinformāciju, vecākiem bērnu nākotne šķiet apdraudēta. Taču valsts negrasās slēgt skolas, kurās mācās krievu valodā runājošie bērni. Un politiskās diskusijas ap šo jautājumu Saeimā ir beigušās. Var sākties smagais skaidrojošais darbs skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem,” teica K.Šadurskis.

Izglītības likuma
smagais mantojums

Pēc vairāk nekā četru stundu politisko kaislību piesātināta darba, kas, nerēķinot pārtraukumus, tika veltīts 54 trešajam lasījumam iesniegto grozījumu izskatīšanai Izglītības likumā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš atzina: ir gandarījums par to, ka smagajai tēmai vismaz likumdevēja telpās pielikts punkts. Izglītības likums bija viens no vairākiem politiski jūtīgajiem jautājumiem, ko komisija pārņēma mantojumā no iepriekšējās Saeimas. Līdzīgi smags darbs tika ieguldīts, izskatot Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības likumu, kam sekoja likuma otrreizēja caurlūkošana Saeimā un pat vēršanās Satversmes tiesā.
J.Strazdiņš atgādina, ka iepriekšējā Saeima 1998.gadā pieņēmusi Izglītības likumu, kura pārejas noteikumu 9.punkta 3.apakšpunktā bijusi atstāta frāze “mācības tiek uzsāktas tikai valsts valodā”. “Politiskie ķīviņi ap vārdu “tikai” ilga visus šos gadus. Tas bija stiprs ierocis Saeimas opozīcijas spēku rokās, lai uzsāktu mērķtiecīgu cīņu pret Izglītības likumu un kurinātu naidu krievu valodā runājošo skolēnu vidū. Gan atsevišķi Saeimas, gan Rīgas domes deputāti uzjundīja krievvalodīgo sabiedrībā milzīgu neizpratni par likuma būtību un iespējamiem grozījumiem. To apliecina arī neskaitāmās publikācijas krievu valodā iznākošajos preses izdevumos. Skumjākais ir tas, ka šo kreisi noskaņoto politisko spēku vēlme ir pretnostatīt un šķelt Latvijā dzīvojošās dažādās nācijas, nevis veicināt sabiedrības integrāciju. Vēl skumjāk, ka tas viņiem arī patlaban izdodas. Domāju, ka tik īsu brīdi pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām tādas rīcības mērķis ir radīt vēl lielāku nestabilitāti mūsu valstī,” atzīst deputāts.
Uz šā fona Izglītības likums kļuva par politisku mērķi, un Saeimā tā virzība ritēja lēni un smagi.
J.Strazdiņš, vadot likumprojekta pieņemšanu, ievērojis, ka priekšlikumus labojumiem iesniegušie frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāti debatēs lielākoties uzstājušies ar sagatavotiem priekšlasījumiem.

Ar spēli pašu vārtos

J.Strazdiņš neslēpj, ka viņu pārsteigusi latviešu valodā iznākošo plašsaziņas līdzekļu neitrālā nostāja.
“Var tikai pabrīnīties par mūsu sabiedrisko saziņas līdzekļu vienaldzību, kad tik aktīvu pretdarbību Izglītības likuma pieņemšanai veica krievu mediji. Sensācijas un negatīvisms arvien ir mediju uzmanības lokā, tādēļ jāatzīst, ka latviešu mediju vienaldzība spēlēja pašu vārtos. Arī tie nedaudzie mēģinājumi veidot priekšstatu par notiekošo, kas parādījās Latvijas Televīzijā, manuprāt, nebija veiksmīgi,” norāda J.Strazdiņš. Viņš kā atbildīgās komisijas vadītājs iepriekš neesot ne reizi aicināts uz diskusiju valsts televīzijas pirmajā kanālā, vienīgā uzstāšanās reize – monologs – bijusi likumprojekta izskatīšanas dienā, dažas stundas pirms Saeimas sēdes.
Deputāts gan nenoliedz tam dotās vārda iespējas Latvijas Televīzijas septītajā kanālā raidījumā “Varas viedoklis” un TV-5.
Taujāts par to, vai pati Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir meklējusi iespējas darīt zināmu plašsaziņas līdzekļu auditorijai paredzamo grozījumu Izglītības likumā būtību, J.Strazdiņš norāda, ka ar 8.Saeimu iesākušies jaunie laiki pārlieku maz uzmanības velta publicitātei un skaidrojošas informācijas sniegšanai. Deputāts uzskata, ka ministrijās vāji strādā komunikācijas dienesti, pastāvēja dziļa plaisa starp Saeimu un valdību, nav bijusi vēlme uzklausīt un saskaņot viedokļus starp valdošās koalīcijas grupām.
Laikmeta iezīme par prioritāti izvirza steigu. Kā vēsta populārā zāļu reklāma – jums nav laika slimot. Virspusējība un nevēlēšanās pārbaudīt sniegto informāciju, iedziļināties būtībā ļauj izvirzīties no konteksta izņemtu faktu virknējumam un interpretācijām. Tas rada nepareizu izpratni un neļauj izprast patieso būtību, atzīst J.Strazdiņš, norādot, ka atsevišķi izrautas frāzes no Izglītības likuma paredzamajiem grozījumiem ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību maldināja ne vien skolēnus, krievu valodā runājošo sabiedrības daļu, atbildīgās personas Eiropas institūcijās, bet, iespējams, arī daļu latviešu. Tādēļ daudziem radās priekšstats, ka tiek gatavots likums, kas diskriminēs Latvijā dzīvojošos krievus.

Vai Izglītības likuma ceļš vedīs uz Satversmes tiesu

Šādu iespēju J.Strazdiņš neizslēdz, norādot, ka nav rimuši ne mītiņu rīkotāju centieni, ne šajā jautājumā Saeimā opozīcijā esošie spēki. “Neinteresē jau politiskajā ažiotāžā krievu valodā runājošo bērnu integrācija un likumā noteiktā virzība uz labas latviešu valodas apguvi, lai veiksmīgāk varētu uzsākt mācības Latvijas valsts augstskolās, kur mācības notiek tikai latviešu valodā,” paskaidro deputāts J.Strazdiņš, atzīstot, ka pieņemtā likuma normas Satversmes tiesā varētu apstrīdēt vienīgi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” pārstāvji, bet ne izglītības ministrs vai cits politiskais spēks.

Zaida Kalniņa “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv