Ko diena nākamā mums sola?

2004. gada pasaules ekonomikas attīstības prognozes

3. Eiropas Savienības lēnā, bet drošā attīstība

Laikam katrs no mums labprāt uzzinātu, kas viņu gaida rīt un parīt. Šajā sakarībā ievērosim, ka esam noteiktas sabiedrības locekļi, konkrētās valsts iedzīvotāji. Latvija ar 2004. gada 1. maiju kļūst par Eiropas Savienības (ES) pilntiesīgu locekli. Šīs integrētās apvienības panākumi un likstas turpmāk aizvien vairāk tieši un pastarpināti iespaidos Latvijas likteni, tās nākotni. Kaut vai tāpēc, ka mūsu valsts eksports arvien vairāk orientēsies uz 24 ES dalībvalstīm (ap 65% no kopējā eksporta). Gaidīt gaidītas ir ES uzņēmēju investīcijas kā nozīmīgs attīstības dzinējspēks. Visai nepieciešama ir arī ES finansiālā palīdzība (tieši atkarīga no apvienības ekonomikas augšupejas). Latvijas tautai nevar būt vienaldzīgi ES kopējās attīstības rezultāti! Savukārt arī Latvija sniegs savu artavu Eiropas Savienības kopējā lādē.

1. tabula

Prognoze: IKP pieauguma temps 2004. gadā, %

2.tabula

Valsts izdevumi pētniecībai, gada vidējie pieaugumi 1997.–2003.g., procentos¹

Iekšzemes kopprodukta
pieaugums

Aizvadītajā gadā ES ekonomikas attīstības temps bija gaužām pieticīgs. Bruņurupuča kustības ātrums. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums zem viena procenta (0,9%), trīs reizes lēnāks nekā ASV, divas reizes gausāks nekā Japānā. ES ģenerāldirekcija saimniecībai un finansēm prognozē, ka apvienības ekonomika šogad sarosīsies un IKP, domājams, pieaug par 2,1%. (Runa ir par 25 ES dalībvalstīm.) Nopietnas grūtības un bažas pamatos paliks pagātnē, un gandrīz visas ES dalībvalstis drošāk soļos pretī raženākai nākotnei. Visstraujāk attīstīsies Grieķija un Īrija. Relatīvi augsts pieauguma temps būšot jaunuzņemto dalībvalstu grupai.
Tikai nedaudz no stagnācijas skavām atraisīsies Nīderlande. Kāds ir dažādu ES dalībvalstu prognozējamais attīstības soļa platums, to rāda 1. tabula.
1. tabula liecina, ka saskaņā ar ES atbildīgās institūcijas prognozi Eiropas Savienības līdzšinējo dalībvalstu vairākums 2004. gadā ar strauju izaugsmi lepoties nespēs. Progress salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad virknei valstu bija raksturīga stagnācija un pat iezīmējās recesijas draudi, ir būtisks: turpmākā attīstība būšot stabila, droša. Mūs visai interesē IKP pieauguma tempi jauno dalībvalstu grupā. Visai ticami, ka tieši Latvija 2004. gadā spēs izcīnīt 25 valstu kopā čempiones titulu ar visaugstāko ekonomikas izaugsmes rādītāju – vairāk nekā sešiem procentiem. Nedaudz atpalikšot Lietuva. Lielākā atstarpē sekošot Igaunija. No citām valstīm visstraujāk ritēšot Polijas attīstība – IKP pieauguma temps ap 5%. Saprotams, prognoze tikai norāda uz iespēju, raksturo varbūtību.

Vai Vācija saglabās
vadošo lomu ES?

Vairākus gadu desmitus Vācija (VFR) bija ES nepārprotama līdere: visplašākā teritorija, visvairāk iedzīvotāju, vislielākais ekonomiskais potenciāls, augsta resursu atdeve, visizvērstākais eksports, teicama produkcijas kvalitāte, stabili augšupejošs temps, minimāla inflācija, visefektīvākā sociālā aprūpe, visbrangākie naudas noguldījumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Vācija – sociālās tirgus saimniecības paraugu paraugs. Esošos mīnusus pārsniedza daudzi plusi.
Gāja gadi. 21.gs. sākumā ekonomikas barometra rādītājs no atzīmes “skaidrs” pārvietojās uz atzīmi “apmācies” un tad uz trauksmes signālu “vētra”. Pat pārliecinātiem optimistiem un sociālo iekarojumu sargātājiem nācās atzīt, ka nav saules bez ēnas. Medicīnas progress vairo veco cilvēku skaitu, aug pensionāru saime. Tehnikas progress sekmē bezdarbu. Labklājības un izglītības līmeņa pieaugums, partneru attiecības oficiāli reģistrēto laulību vietā iegrožo dzimstību. Mazākam strādājošo skaitam jāuztur lielāks skaits apgādājamo (bezdarbnieku, pensionāru). Ievērojamais IKP apjoms ierobežo tā pieauguma tempu.
Pasaules konjunktūras svārstības (augšupeju nomaina kritums) smagi skāra Vācijas ekonomiku. Iepriekšējie panākumi daļēji iemidzināja gan vācu uzņēmējus, gan ierēdņus. Vājinājās vērība pret inovācijām, visjaunākajiem tehniskajiem risinājumiem, mazinājās produkcijas konkurētspēja sāncensības saasināšanās apstākļos. Izrādījās, ka Vācijā ir nepietiekams skaits zinātnieku, kas līdzina ceļu zinātnes tehnoloģiskajam progresam. Visa iepriekšminētā rezultātā kritās Vācijas IKP pieauguma temps, bet 2003. gadā tās ekonomikai jau bija raksturīga stagnācija ar recesijas (apjoma mazināšanās) iezīmēm (-0,1%).
Likumsakarīgi, ka mazinājās nodokļu ievākums, valsts kopbudžeta ieņēmumi. Lai finansētu atbalstu virknei nozaru, sociālajām programmām, karspēka kontingenta uzturēšanai Afganistānā, pasākumus pret terorisma draudiem, Vācijas valdība bija spiesta parlamentam piedāvāt budžetu, kura deficīts šogad sasniegs 4% no valsts IKP. Vācijas ziedu laikos tieši šī valsts visai aktīvi prasīja, lai pieņemtu stabilitātes un attīstības paktu, kas ES dalībvalstīm noteica stingru kritēriju: budžeta deficīts nekādos apstākļos nedrīkst pārsniegt 3% no konkrētās valsts IKP. Tagad Vācija ar Francijas atbalstu panākusi, ka ES pievēra acis uz stabilitāti un, rūpēdamās par attīstību, atļāva šīm valstīm 2004. gadā pārkāpt trīsprocentīgo robežlielumu.
Vienlaikus pieņemti likumdošanas akti, kas mazina budžeta izdevumus sociālajām programmām (medicīniskajai palīdzībai, bezdarbnieku pabalstiem, pensijām).
Tas viss mazina Vācijas kā ES līdervalsts svaru. Tomēr šī atbildīgā loma Vācijai paliek. Vienkārši nav citas ES dalībvalsts ar līdzīgu ekonomisku spēku.

Starp cerībām
un šaubām

1. tabulā minētajai ES ģenerāldirekcijas prognozei ne visi speciālisti piekrīt. Ir arī citas gan optimistiskas, gan pesimistiskas prognozes. To uzskatāmi apliecina vērtējumu dažādība attiecībā uz Vācijas IKP pieauguma tempu.
No trijām Vācijas lielbankām divu banku – “Comercbank” un “Dresdener Bank” – analītiķi prognozē, ka Vācijas IKP pieaugums 2004. gadā līdzināšoties 2,0%, “Deutsche Bank” speciālisti – tikai 1,7%. Piesardzīgāki savās prognozēs ir zinātnisko institūciju eksperti: Vācijas IKP pieauguma temps tiek prognozēts 1,8%–1,4% robežās. Līdzīgas ir arī starptautisko institūciju nebūt ne vienādās prognozes. Saprotams, atšķirīgs ir arī dažādu speciālistu vērtējums par Eiropas Savienības tautsaimniecības attīstību: varbūtējais kopējais IKP pieaugšot 2004. gadā no 1,8% līdz 2,4%. Visi ir vienisprātis, ka šī izaugsme būšot stabila.
Atšķirīgas prognozes ir cerību un šaubu atspulgs. Vieni uzskata (cer), ka ES dalībvalstu pasākumi savas attīstības paātrināšanai dos gaidītos rezultātus. Tā, piemēram, Vācijā nodokļu samazinājums par 7,8 miljardiem eiro atļaušot kāpināt IKP pieaugumu par 0,4% un noturēšot bezdarbnieku skaitu zem 5 miljonu robežas. Ir analītiķi, kas šaubās, vai šāds nodokļu mazinājums un bezdarba iegrožošanas pasākumi dos iecerēto efektu. Cerības un šaubas saistās arī ar ES iespēju (vai neiespēju) īstenot eksporta izvēršanu uz ASV šā gada otrajā pusgadā, ar 10 jauno dalībvalstu paātrinātās attīstības realitāti. Dažādi ir speciālistu vērtējumi par gaidāmiem investīciju apmēriem. Bet investīcijas ir izaugsmes motors.

2004. – inovāciju gads

It visi eksperti ir vienisprātis, ka tikai inovācijas dos nepieciešamo impulsu tautsaimniecības straujākai attīstībai, eksporta kāpinājumam. Vācijas iniciatīva 2004.gadu izsludināt par inovāciju gadu atrada dzirdīgas ausis visā ES plašajā saimē. Mērķtiecīgi pasākumi jāīsteno izglītībā, pētniecībā, attīstībā, jāsekmē attiecīgās investīcijas.
2. tabula rāda, ka ES locekļu līdzšinējais valstiskais finansiālais atbalsts pētniecībai ir visai atšķirīgs. Situācija prasa izmaiņas.
Nav nejaušība, ka tieši Spānija 2004. gadā no visām ES dalībvalstīm attīstīsies visstraujāk, bet Vācija samērā gausi. Inovācijas aptver biotehnoloģiju (gēnu inženieriju), informācijas tehnoloģijas, transporta nozari, ķīmisko un farmaceitisko rūpniecību, daudzas citas jomas. Perspektīvais Ķīnas tirgus kļūst arvien izvēlīgāks; tas atsakās pieņemt produkciju, ieviest tehnoloģijas, kas balstās uz vakardienas risinājumiem, pieprasīts ir tikai visjaunākais.
Ja Latvija ES sastāvā vēlas turpināt cīņu par čempiona titulu IKP pieauguma tempu jomā, tai jāīsteno efektīva inovāciju ieviešanas stratēģija. Nepieciešamais pētnieciskais potenciāls Latvijai ir.

Georgs Lībermanis, Dr. h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks

¹ Capital, 2/2004, 26.lpp.