Baltija būs vienota arī pēc pievienošanās Eiropas Savienībai

Baltijas asamblejas viceprezidente Ģiedre Purvaneckiene, LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas vadītāja Žaneta Ozoliņa un Baltijas asamblejas prezidents Jānis Reirs Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Pagājušajā piektdienā, 23. janvārī, Rīgā pulcējās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentārieši, lai diskutētu par Baltijas valstu sadarbības iespējām Eiropas Savienībā (ES). Baltijas asamblejas rīkotajā diskusijā triju Baltijas valstu parlamentāriešiem ar savu pieredzi un skatījumu uz sadarbības iespējām pēc pievienošanās ES bija aicināti piedalīties arī pārstāvji no Ziemeļu Ministru padomes un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes.
Diskusijas mērķis bija pārrunāt Baltijas valstu sadarbības prioritātes un iespējamos sadarbības institucionālos risinājumus pēc pievienošanās ES, kas plānota jau pēc nepilnām simt dienām.

Līdzšinējā sadarbība
veiksmīga

Atklājot diskusijas, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre pauda pārliecību, ka 2004.gads atvērs jaunu lappusi Baltijas valstu vēsturē, jo tas pilnībā izdzēsīs robežšķirtni starp Baltiju un Eiropu, kas pastāvēja pusgadsimta garumā. Un, neraugoties uz dažkārt atšķirīgo izpratni un darbības taktiku, pierādījies, ka darbs komandā ir visefektīvākais, norādīja Saeimas priekšsēdētāja.
Diskusiju laikā vairāki runātāji atskatījās Baltijas valstu sadarbības jaunākajā vēsturē, norādot uz lielo vienotības pacēlumu 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā, būtisko kritumu 90.gadu vidū un jaunām sadarbības iespējām, kas Baltijas valstīm paveras, iestājoties ES.

Nozīmīgākie turpmākās
sadarbības virzieni

Vairāki diskusijas dalībnieki iezīmēja arī, viņuprāt, nozīmīgākos Baltijas valstu sadarbības virzienus pēc pievienošanās ES. Saeimas deputāts Oskars Kastēns kā nozīmīgākos minēja enerģētikas sektoru, transporta infrastruktūru, iekšlietu un tieslietu jomu. Bet Lietuvas Seima Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Vītenis Povils Andrjukaitis kā prioritāros jautājumus minēja savstarpējo robežkontroles atvieglošanu, eiro ieviešanu un pievienošanos Šengenas līgumam, kas Baltijas valstīm kopīgi būtu paveicams daudz vienkāršāk.

Jāsaglabā līdzšinējās
iestrādes sadarbībai

Vairāki parlamentārieši atzina, ka līdzšinējās institucionālās iestrādes būs arī lielisks pamats tālākai sadarbībai pēc Baltijas valstu pievienošanās ES un nebūs jāveido kādas jaunas institūcijas.
Diskusijas vadītāja profesore Žaneta Ozoliņa atzina, ka Baltijas valstīm ir institucionālais ietvars sadarbībai. Līdz šim galvenais uzdevums bija triju valstu pievienošanās ES, bet tagad ir nepieciešamas reformas, lai strādātu pa jaunam ES ietvaros. Arī Saeimas deputāts Oskars Kastēns norādīja, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai paplašinātajā Eiropā nebūs aktuāls jautājums par jaunas koordinējošas sistēmas izveidi. “Tā vietā gan parlamentāriešiem, gan politiķiem un ierēdņiem būs jāstrādā pie pašreizējās sadarbības modeļa pilnveidošanas, lai kopīgiem spēkiem tiktu galā ar jaunajiem izaicinājumiem,” teica deputāts.
Baltijas asamblejas prezidents Jānis Reirs akcentēja asamblejas lomu pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. “Viens no būtiskiem Baltijas valstu sadarbības modeļa elementiem ir un arī nākotnē varētu būt Baltijas asambleja, kas darbojas kā informācijas un viedokļu apmaiņas, problēmu risināšanas un darbības koordinācijas forums Baltijas valstu parlamentiem,” teica J.Reirs.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere informēja, ka jau pašlaik norit sekmīga Baltijas valstu sadarbība starp Eiropas Parlamenta novērotājiem, kā arī starp visu triju valstu parlamentu ārlietu un Eiropas lietu komisijām.
Diskusijas dalībnieki atzina, ka Baltijas valstīm ir ļoti daudz kopīga un arī ES Baltijas valstis gandrīz vienmēr aizstāvēs vienotu pozīciju. Tomēr vienlaikus tika atzīts, ka jau tagad nostiprināt ciešas koalīcijas nebūtu labākais risinājums, jo dažkārt arī Baltijas valstu viedokļi var būt atšķirīgi, un tad katrai valstij ir jāsaglabā iespēja būt elastīgai.

Grib lielākas pilnvaras
asamblejai

Diskusiju laikā vairāki runātāji pauda viedokli, ka attīstoties Baltijas valstu parlamentu sadarbībai ES ietvaros, būtu jāpaplašina Baltijas asamblejas pilnvaras un kompetence. Gan Igaunijas, gan Lietuvas parlamentārieši ieteica dot asamblejai iespējas deklarēt kopīgu pozīciju, kas pēc apstiprināšanas visu valstu parlamentos varētu būt kā kopīga Baltijas valstu nostāja dažādos ES politikas jautājumos.
Idejas par Baltijas asamblejas lomas un darbības pilnvaru palielināšanu guva klātesošo deputātu ievērojamu atbalstu, un vairākums atzina, ka piektdienas diskusija ir labs pamats turpmākām diskusijām par Baltijas valstu sadarbību nacionālajos parlamentos.
Atbildot uz jautājumu, kad varētu turpināties diskusijas par Baltijas asamblejas pilnvaru palielināšanu, J.Reirs teica, ka vispirms šis jautājums jāapspriež nacionālajos parlamentos, jo šāds priekšlikums izskanējis tikai šajā diskusijā. Jautājums saistīts arī ar finansējuma palielināšanu Baltijas asamblejas darbam.

Artis Nīgals, “LV”

artis.nigals@vestnesis.lv