Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šogad budžetā nauda augstu tehnoloģiju projektiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.01.2004., Nr. 11 https://www.vestnesis.lv/ta/id/83386

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

26. janvāris Latvijas vēsturē

Vēl šajā numurā

22.01.2004., Nr. 11

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šogad budžetā nauda augstu tehnoloģiju projektiem

LUJANS.PNG (85609 bytes)
Ekonomikas ministrs Juris Lujāns un Latvijas Tehnoloģiskā centra pārstāvji Irēna Lūse un Juris Vanags
Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Pirmie soļi

Lai veicinātu straujāku valsts ekonomisko attīstību, ir svarīgi sekmēt to produktu ražošanu, kam augsta pievienotā vērtība. Arī Latvijā beidzot sperts viens no pirmajiem soļiem. Pagājušā gada aprīlī apstiprināta Latvijas Nacionālā inovāciju programma 2003. – 2006. gadam. Savukārt programmas sekmīgai realizēšanai izstrādāts rīcības plāns 2004. gadam, Ekonomikas ministrijas (EM) budžetā paredzot tam 130 tūkstošus latu lielu finansējumu. Bez valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem nozīmīgs finansējuma apjoms uzņēmējiem būs pieejams no Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem, vakar, 21.janvārī, preses konferencē norādīja ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Pavisam šogad inovatīvajiem procesiem no valsts budžeta un Savienības strukturālajiem fondiem būs pieejami 12 miljoni latu.

Ideju vairāk nekā naudas

Latvijas Tehnoloģiskā centra pārstāve Irēna Lūse norādīja, ka konkrēts rīcības plāns, kā sekmēt inovatīvo uzņēmējdarbību, bija nepieciešams jau pirms desmit gadiem. Visnotaļ pozitīvi I.Lūse novērtēja, ka rīcības plāna realizēšanai ir paredzēti līdzekļi, vienlaikus norādot, ka uzņēmējiem tiešam atbalstam inovatīvo ideju materializēšanai atvēlētā summa no valsts budžeta ir niecīga. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka uzņēmējiem jārēķinās ar Eiropas Savienības struktūrfondu naudu kā lielisku atbalstu inovatīvo ideju ieviešanai uzņēmējdarbībā. J. Lujāns norādīja, ka inovatīvu ideju Latvijā ir ļoti daudz, nepieciešams vien finansējums to īstenošanai.

Inovācijas ikdienā

Inovatīvu, jaunu produktu ražošana ar augstu pievienoto vērtību valstij ir svarīga lieta, tomēr nereti cilvēkiem tas šķiet kaut kas tāls un ikdienā nesastopams. J. Lujāns atzīst – protams, ir daudz sarežģītu inovatīvu projektu, bet arī ikdienā patērējam preces un produktus, kuru ražošanā izmantotas augstas tehnoloģijas. “Piemēram, uzņēmums “Limbažu piens” ražo “Parmasan” tipa sieru “Rigimond”, kura ražošanas procesā izmantotas inovatīvas tehnoloģijas. Tādējādi šo sieru iespējams sagatavot divreiz īsākā laikā, ievērojami samazinot ražošanas izmaksas.”

Budžeta prognoze pesimistiska. Iespējams, būs papildu līdzekļi

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka, izskatot valsts budžeta labojumus, centīsies panākt papildu finansējumu inovatīvas ražošanas sekmēšanai. “Esmu pārliecināts, ka budžets šim gadam sastādīts ārkārtīgi pesimistiski. Tāpēc gada vidū valdībai būs ļoti lielas summas, ko piešķirt kādai nozarei. Es cīnīšos, lai atbalstu saņemtu inovāciju projekti.”
J. Lujāns skaidro, ka būtisks pierādījums pesimistiskajai budžeta prognozei ir pērnā gada budžets, kas sākotnēji tika sastādīts, ievērojot 3% budžeta deficīta robežu, bet rezultātā budžeta deficīts sasniedza tikai 1,8%. “No vienas puses, protams, var teikt, ka tas ir ļoti labs sasniegums, bet es to vērtēju kā garām palaistu iespēju. Latvija atrodas attīstības stadijā, brīdī, kad svarīgi sekmēt tās attīstību. Naudu, ko varēja izmantot tautsaimniecības attīstības sekmēšanai, mēs neieguldījām nekur. Valstij, kura tikai tagad tiek veidota, kurai ir vairāk vajadzību nekā iespēju, tas nav nekāds lepnums. Valsts budžetam ir jāveicina tautsaimniecības attīstība, kas pēc tam dos līdzekļus sociālo problēmu risināšanai un sociālo vajadzību apmierināšanai.”

Lujāns kritisks pret nodokļu atlaidēm

I. Lūse norādīja, ka valstī ir svarīgi īstenot gudru politiku, piemēram, sekmēt nodokļu atlaižu piešķiršanu uzņēmējiem, kuri peļņu iegulda inovācijās. Ekonomikas ministrs pastāstīja, ka jau ir apstiprināts augstās tehnoloģijas produktu un programmproduktu saraksts, kuru ražošanu valsts atbalsta īpaši, paredzot 30% uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi. Tomēr vienlaikus J.Lujāns atzīmēja: “Manuprāt, šis nodokļa stimuls nav sevi būtiski attaisnojis. Tas pieejams jau vairākus gadus, bet uzņēmēji to maz izmanto. Nereti fiskālās politikas stimuls tiek pārspīlēts. Tas ir tikai viens no daudzajiem stimuliem,” pēc tam atgādinot, ka nodokļi Latvijā salīdzinājumā ar Rietumeiropas valstīm ir zemi. Tajā pašā laikā J. Lujāns apliecināja, ka Ekonomikas ministrija turpinās strādāt un iesniegt savus priekšlikumus par nodokļu atvieglojumiem. Svarīgāk, pēc ekonomikas ministra domām, ir nodrošināt finanšu kapitāla pieejamību, labvēlīgu likumdošanas vidi u.c.
Ekonomikas ministrijas budžetā paredzētais finansējums 130 tūkstoši latu nav vienīgais valsts finansējuma avots Nacionālās inovāciju programmas īstenošanai. Arī citas institūcijas, kas piedalās programmas pasākumu realizēšanā, iegulda savus budžeta līdzekļus konkrētām inovāciju aktivitātēm.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim