Šogad budžetā nauda augstu tehnoloģiju projektiem

Ekonomikas ministrs Juris Lujāns un Latvijas Tehnoloģiskā centra pārstāvji Irēna Lūse un Juris Vanags Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Pirmie soļi

Lai veicinātu straujāku valsts ekonomisko attīstību, ir svarīgi sekmēt to produktu ražošanu, kam augsta pievienotā vērtība. Arī Latvijā beidzot sperts viens no pirmajiem soļiem. Pagājušā gada aprīlī apstiprināta Latvijas Nacionālā inovāciju programma 2003. – 2006. gadam. Savukārt programmas sekmīgai realizēšanai izstrādāts rīcības plāns 2004. gadam, Ekonomikas ministrijas (EM) budžetā paredzot tam 130 tūkstošus latu lielu finansējumu. Bez valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem nozīmīgs finansējuma apjoms uzņēmējiem būs pieejams no Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem, vakar, 21.janvārī, preses konferencē norādīja ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Pavisam šogad inovatīvajiem procesiem no valsts budžeta un Savienības strukturālajiem fondiem būs pieejami 12 miljoni latu.

Ideju vairāk nekā naudas

Latvijas Tehnoloģiskā centra pārstāve Irēna Lūse norādīja, ka konkrēts rīcības plāns, kā sekmēt inovatīvo uzņēmējdarbību, bija nepieciešams jau pirms desmit gadiem. Visnotaļ pozitīvi I.Lūse novērtēja, ka rīcības plāna realizēšanai ir paredzēti līdzekļi, vienlaikus norādot, ka uzņēmējiem tiešam atbalstam inovatīvo ideju materializēšanai atvēlētā summa no valsts budžeta ir niecīga. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka uzņēmējiem jārēķinās ar Eiropas Savienības struktūrfondu naudu kā lielisku atbalstu inovatīvo ideju ieviešanai uzņēmējdarbībā. J. Lujāns norādīja, ka inovatīvu ideju Latvijā ir ļoti daudz, nepieciešams vien finansējums to īstenošanai.

Inovācijas ikdienā

Inovatīvu, jaunu produktu ražošana ar augstu pievienoto vērtību valstij ir svarīga lieta, tomēr nereti cilvēkiem tas šķiet kaut kas tāls un ikdienā nesastopams. J. Lujāns atzīst – protams, ir daudz sarežģītu inovatīvu projektu, bet arī ikdienā patērējam preces un produktus, kuru ražošanā izmantotas augstas tehnoloģijas. “Piemēram, uzņēmums “Limbažu piens” ražo “Parmasan” tipa sieru “Rigimond”, kura ražošanas procesā izmantotas inovatīvas tehnoloģijas. Tādējādi šo sieru iespējams sagatavot divreiz īsākā laikā, ievērojami samazinot ražošanas izmaksas.”

Budžeta prognoze pesimistiska. Iespējams, būs papildu līdzekļi

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka, izskatot valsts budžeta labojumus, centīsies panākt papildu finansējumu inovatīvas ražošanas sekmēšanai. “Esmu pārliecināts, ka budžets šim gadam sastādīts ārkārtīgi pesimistiski. Tāpēc gada vidū valdībai būs ļoti lielas summas, ko piešķirt kādai nozarei. Es cīnīšos, lai atbalstu saņemtu inovāciju projekti.”
J. Lujāns skaidro, ka būtisks pierādījums pesimistiskajai budžeta prognozei ir pērnā gada budžets, kas sākotnēji tika sastādīts, ievērojot 3% budžeta deficīta robežu, bet rezultātā budžeta deficīts sasniedza tikai 1,8%. “No vienas puses, protams, var teikt, ka tas ir ļoti labs sasniegums, bet es to vērtēju kā garām palaistu iespēju. Latvija atrodas attīstības stadijā, brīdī, kad svarīgi sekmēt tās attīstību. Naudu, ko varēja izmantot tautsaimniecības attīstības sekmēšanai, mēs neieguldījām nekur. Valstij, kura tikai tagad tiek veidota, kurai ir vairāk vajadzību nekā iespēju, tas nav nekāds lepnums. Valsts budžetam ir jāveicina tautsaimniecības attīstība, kas pēc tam dos līdzekļus sociālo problēmu risināšanai un sociālo vajadzību apmierināšanai.”

Lujāns kritisks pret nodokļu atlaidēm

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv