Neatbalsta ierobežojumus Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem

Saeimas Juridiskā komisija vakar, 21.janvārī, neatbalstīja ierobežojumus kandidēt Eiroparlamenta vēlēšanās bijušajiem PSRS Valsts drošības komitejas darbiniekiem un komunistiskās partijas biedriem, kuri bija partijas biedri pēc 1991. gada 13.janvāra.

Vakar, gatavojot Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojektu izskatīšanai trešajā lasījumā, pret ierobežojumu noteikšanu iebilda partijas “Jaunais laiks”, Latvijas Pirmās partijas un kreiso spēku opozīcijas pārstāvji, bet ierobežojumus atbalstīja apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Tautas partijas deputāti.
Juridiskās komisijas deputātiem tika iesniegta tieslietu ministra Aivara Aksenoka vēstule, kurā viņš atgādina par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 1996.gada rezolūciju Nr.1096 “Par pasākumiem bijušo komunistisko totalitāro sistēmu mantojuma likvidēšanai”. Šajā rezolūcijā, pēc amatpersonas vārdiem, stingri noteikts, ka “nepieļaujama ir lustrācijas attiecināšana uz vēlētām institūcijām, ja vien pats kandidāts to nepieprasa, jo vēlētājiem ir tiesības ievēlēt tos, kurus viņi vēlas”. Tieslietu ministrs ir pārliecināts, ka šīs rezolūcijas ignorēšana un ierobežojumu atstāšana Eiroparlamenta deputātu kandidātiem Latvijai var radīt neskaitāmus tiesas procesus, kuros būs apgrūtināta iespēja pierādīt šādu ierobežojumu pamatotību, samērīgumu un nepieciešamību demokrātiskā valstī.
A.Aksenoks norādīja, ka šādu ierobežojumu Eiroparlamenta deputātu pretendentiem nav Lietuvā, Igaunijā, kā arī nevienā citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai kandidātvalstī.
Juridiskā komisija arī vienojusies, ka Eiroparlamenta deputātu kandidātiem būs jāinformē vēlētāji, vai viņi bijuši PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās. Tāpat Eiroparlamenta deputāta kandidātiem obligāti būs jāsniedz ziņas par savu darbavietu un izglītību. Ziņas par politiskajās vai sabiedriskajās organizācijas ieņemamajiem amatiem, ģimenes stāvokli un īpašumiem varēs norādīt vai nenorādīt pēc paša izvēles.
Eiroparlamenta deputāta kandidātiem būs jāsniedz informācija arī par to, kādā līmenī viņi prot latviešu valodu un citas ES valodas, taču tas būs tikai pašnovērtējums, kas netiks pārbaudīts.
Saeima par Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma pieņemšanu trešajā lasījumā, visticamāk, lems 29. janvāra plenārsēdē.

Artis Nīgals, “LV”
artis.nigals@vestnesis.lv