
| Latvijas žurnālistikas vecmeistars Mavriks Vulfsons (pa labi) no pirmavotiem iepazinis pakta slepenos papildprotokolus un var par tiem pastāstīt Vācijas vēstniekam Ekartam Heroldam | Domās dalās žurnālists Ābrams
Kleckins (pa kreisi) un Saeimas deputāts Jānis Jurkāns |
Vakar, 21.janvārī, Rīgā risinājās publiska diskusija, daloties
domās visai pasaulei svarīgā jautājumā par Molotova un Ribentropa paktu un tā
sekām. Jo daudzi vēstures analītiķi uzskata, ka tieši minētā pakta un tā slepeno
papildprotokolu noslēgšana starp hitlerisko Vāciju un staļinisko Padomju Savienību
bija pagrieziena punkts Otrā pasaules kara izraisīšanai. Īpaši traģiski divu
diktatoru lielvaru noslēgtais pakts ietekmēja Baltijas valstu un tautu likteņus, jo
tādējādi tika iznīcināta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarība, bet Baltijas
valstu iedzīvotāji kļuva par lielgabalgaļu svešās armijās.
Pirms sarunas sākuma starptautiskā sabiedriskā organizācija “Baltijas forums”, kas
rīkoja diskusiju, izvirzīja virkni jautājumu, mudinot rast atbildes.
Vai var uzskatīt, ka pakta sekas pieder tikai pagātnei?
Vai arī Krievijai, kas skaļi deklarē savas rūpes par tautiešiem Baltijā, nebūtu
reiz jāsecina, ka viņu ciešanas ir Molotova un Ribentropa pakta seku rezultāts?
Vai Vācijai nebūtu jāatceras kaut vai vācbaltu liktenis, kas zaudēja savu dzimteni
Latviju un kara beigās masveidā aizgāja bojā svešatnē?
Diskusijā piedalījās Latvijas sabiedrībā labi pazīstami politiķi, žurnālisti,
diplomāti, vēsturnieki, tomēr arī pēc domu apmaiņas nācās secināt, ka pat 65
gadus pēc Molotova un Ribentropa pakta noslēgšanas atbildēt uz jautājumiem nebūt nav
vienkārši. Un varbūt tieši tāpēc, ka noziedzīgā pakta sekas vēl arvien nav
pārvarētas.
“LV” informācija